Matīss Kaudzīte

Dzimis klaušu zemnieka, brāļu (hernhūtiešu) draudzes teicēja Reiņa Kaudzes ģimenē. Brālis – Reinis Kaudzīte. 

Brāļi Matīss un Reinis agri uzsāka darba gaitas. Matīss palīdzēja brālim virpot vērpjamos ratiņus.

Pirmā literārā publikācija

1867. gadā publicēja laikrakstā "Mājas Viesis" pirmos sacerējumus - anekdoti "E kur zāģers!" (27. martā) un dzejoli "Lagzdigallai" (26. jūnijā).

Proza

1873. gadā laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" publicēts romāna "Mērnieku laiki" fragments "Mūsu lūdzēji" (Ķenča lūgšana). 

1879. gadā tika izdots kopā ar brāli sarakstītais romāns "Mērnieku laiki" – pirmais romāns latviešu literatūrā, viens no 19. gs. latviešu literatūras nozīmīgākajiem sasniegumiem, ar ko iezīmējās pāreja no tautiski romantiskas pagātnes apjūsmošanas uz reālās īstenības atspoguļošanu. Romānā raksturi polarizēti pēc morāli ētiskām kategorijām. Pozitīvā ideāla nesēji reprezentē latviešu darba tikumu, godīgumu, žēlsirdību, dvēseles atvērtību Dieva mācībai un aizsāka latviešu literatūras sirdsšķīsto ļaužu personāžu. Mākslinieciski krāsaināks tomēr negatīvais personāžs (Oļiņiete, Ķencis, Švauksts, Prātnieks, Pietuka Krustiņš u.c.). 

Romānu "Mērnieku laiki" godalgoja Latviešu literatūras (draugu) biedrība (1880); romāns dramatizēts un izrādīts teātros (pirmoreiz 1911 Jaunajā Rīgas teātrī), ekranizēts (Rīgas kinostudijā 1968, 1991), atkārtoti iznākuši pilni un saīsināti izdevumi.

Publicēts romāns "Jaunie "Mērnieku laiki"" (1-4, 1924-1927, nepabeigts), tā darbība sākas pirms 1917. g. revolūcijas, kad izplatījās ziņa par muižu zemju piešķiršanu zemniekiem, tēlots 1919. gada lielinieku varas laiks ar arestiem, cietumiem, sodiem; mākslinieciski romāns neizstrādāts.

Dramaturģija

70. gadi – ražīgākais Kaudzītes literārās darbības periods: sarakstījis ludziņas "Rekrūšu atvadīšanās" (izrādīta 1871. gadā Vecpiebalgā), "Miers mājā" (1880), kopā ar brāli "Divi varas" (teātrī 1872), "Ķeza ķezas galā" (teātrī 1873).

Dzeja

1892: lirikas krājums "Dziesmiņas"
1877: lirikas krājums "Dzejoļi"

Abos krājumos atziņu dzeja – pārdomas par dzīves īslaicību, liekulības nosodījums, kristīgās morāles tēmas. Dažos vēlākajos dzejoļos A. Pumpuram un Auseklim radniecīgs patriotisks aicinājums strādāt tautas labā, piemēram, populārajā dzejolī "Tautas mīlestība" ("Baltijas Vēstnesis", 1879, 10./22.X).

Kultūrvēsturiski apcerējumi

80. gados laikrakstos "Baltijas Vēstnesis" un "Balss" publicēti brāļu Kaudzīšu ceļojumu apraksti pa Igauniju, Krieviju, Somiju, Vāciju, Austriju, Šveici, Holandi, Beļģiju, Franciju, Itāliju.

1924: grāmata "Atmiņas no "tautiskā laikmeta" un viņa lielākiem aizgājušiem darbiniekiem" (1-2)
1926: grāmata "Vecpiebalga"

Darbība literatūrkritikā
Nozīmīgi raksti: 
"Dzejas nodaļa mūsu laika rakstos 1873. g." (turpat, 1874, 24.IV-15.V, vērsts pret tālaika latviešu dzejas seklumu, mākslinieciskas izveides trūkumiem, lokalizēto un tulkoto dzejoļu iespiešanu bez autora uzrādes),
"Heinrihs Heine" (turpat, 1878, 30.VIII/11.IX - 20.IX/2.X, latviešu valodā pirmā plašākā apcere par Heinrihu Heini). 

Grāmatā "Brāļu draudze Vidzemē" (1877) aplūkota hernhūtisma izcelšanās un izplatība Rietumeiropā, reģistrētas brāļu draudzes saiešanas vietas Vidzemē (no 18. gadsimta).

80. gados nozīmīgas vairākas Kaudzītes recenzijas, piemēram, rakstā par J. Lautenbaha-Jūsmiņa dzejojumu "Zalkša līgava" ("Balss", 1880, 17./29.XII) kritizēta formāla, nemākulīga tautasdziesmu atdarināšana, aizstāvēti reālistiskas mākslas pamati. Sākās polemika, un Kaudzīte publicēja brošūras "Pārstrauta Jānis un viņa "domas par tautiskās dzejas nodibināšanu"" (1882) un "Vēlreiz Pārstrauta Jānis ar savām "domām" un Montanus ar tādām pašām domām" (1883).

90. gados Kaudzīte Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcēs lasīja pārskatus par literatūru un avīžniecību.

Cittautu autoru darbu tulkojumi

1874: M. Ļermontovs "Dēmons", "Kadži Abreks"
1877: A. Puškins "Gūstītais Kaukāzā"
1893: F. Šillers "Zvana dziesma"
1906: G. Merķelis "Vidzemes senatne"

Sastādītie krājumi

Populāra bija Kaudzītes sastādītā latviešu lirikas antoloģija "Smaidi un asaras jeb dzejnieku labdienas" (1880, 1904 ), kopā ar brāli un A. Stērsti sastādītā lasāmā grāmata "Sēta un skola" (1-3, 1882-84) u.c. mācību grāmatas.

Kopoti raksti

1893–1904: "Vija no kopotiem Kaudzītes Reiņa un Kaudzītes Matīsa rakstu darbiem" 23 burtnīcās (14. un 17. burtnīca nav iznākusi)
1939–1941: "Brāļu Kaudzīšu raksti" 6 sēj. (lit. 6. sēj.)
1976: M. Kaudzītes dzejoļu izlase "Brūklenājs"

"Jau agri Kaudzītes Matīss uzstājas arī kā literārisku jautājumu iztirzātājs, sniedz pārskatus par jaunākām grāmatām. Te viņam izceļas vairāki konflikti, vispirms ar Ausekli (1874. gadā "Baltijas Vēstnesī"). Gan te mūsu dzejnieki strīdas ap stipri nenozīmīgām lietām, bet īstais cēlonis bija dziļāk. Viņi labi zināja un sajuta to dziļo plaisu, kas viņus šķīra, bet centās būt džentlmeni. Otrais strīdus Kaudzītēm izcēlās ar Pārstrautu Jāni, sakarā ar Lautenbacha "Zalkša līgavu". Pārstrautu Jānis bija pār liecīgi saslavējis "Zalkša līgavu" un vienpusīgi uz svēris toreiz valdošo tendenci – par visu varu mēģināties dzejā pakaļ tautas dziesmām. Kaudzītes mierīgais, kristiskais gars redzēja šo vienpusību un to apšaubīja. Kaudzīte (zem vārda Kalninieks) pret Pārstrautu izlaida divas atsevišķas brošūras ("Strautu Jānis un viņa domas par tautiskas dzejas nodibināšanu", Rīgā, 1882. g. un "Vēlreiz Pārstrautu Jānis ar savām domām par tautiskas dzejas nodibināšanu", Rīgā, 1883. g.). Ko vēl būtu Kaudzītes Matīss uzrakstījis? Laiku pa laikam turpināja parādīties minētie ceļojumu apraksti. Arī grāmatu un laikrakstu recenzenta pienākumus viņš pildīja līdz pat kara sākumam. Vēl viņš sakrāja "Graudus cittautu druvā", sarakstīja "Reibinošu dzērienu nozīme cilvēka dzīvē", plašāku monogrāfiju atcelšana Krievu valstī", kādu drāmatisku skatu "Miers mājā". Sastādīja lielo antoloģiju "Smaidi un asaras" un vairākas skolas grāmatas. Sevišķi vērtīgas ir jaunākā laikā iznākušās "Atmiņas no tautiskā laikmeta" (divi sējumi, 1924. g.). Pēc "Mērnieku laikiem" tas ir sirmā rakstnieka ievērojamākais darbs. Kaudzītes Matīss, lai arī sava virziena cilvēks, ir vienmēr pietiekoši objektīvs un taisns, lai viņa spriedums būtu stipri pievilcīgs."

A. Goba. Kaudzītes Matīss. Ilustrēts Žurnāls. 01.12.1926

Kalninieks, Kalnmalietis, Kaudze, Kdz.

1866–1868
Vecpiebalga
Mācības Vecpiebalgas draudzes skolas krievu klasē.

1868
Nokārtojis mājskolotāja eksāmenus.

1868–1882
Kaibēnu pagastskola
Kalna Kaibēni
No 1868. gada skolotājs Vecpiebalgas Kalna Kaibēnu pagastskolā (1882. gada oktobrī skolu pārcēla uz jaunu ēku un nosauca par Ogrēnskolu).

1882–1911
Ogrēnu pagastskola
Kaudzīšu skola
Skolas pārzinis. Matīss Kaudzīte skolotāja darbā nostrādāja 43 gadus, līdz 1911. gadādevās pensijā, tomēr arī pēc tam laiku pa laikam strādāja Ogrēnu skolā.

1916–1917
Pēterburga
Pirmā pasaules kara gados strādāja P. Dzeņa meiteņu ģimnāzijā.

1868
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
1868. gadā Matīss Kaudzīte iestājās Rīgas Latviešu biedrībā un darbojās tajā visu mūžu (vēlāk tās goda biedrs).

1869
Vecpiebalgas Labdarības biedrība
Gaismas iela, Vecpiebalga
No dibināšanas (1869) aktīvi darbojās arī Vecpiebalgas dziedāšanas (vēlāk labdarības) biedrībā (ilgus gadus valdes loceklis, arī priekšnieks), veicināja vietējo kultūras dzīvi, piedalījās teātra izrādēs.No 1884. līdz 1891. gadam Labdarības biedrības priekšnieks. Matīsa Kaudzītes vadības laikā biedrība uzcēla savu namu, ko iesvētīja 1887. gadā.

1894
Vecpiebalga
Piedalījās Vecpiebalgas patērētāju biedrības un krājaizdevu sabiedrības dibināšanā, bija tās vadītājs.

1923
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Goda biedrs

1878
Krievija

1911–1915
Kalna Kaibēni
Pēc aiziešanas pensijā 1911. gadā dzīvoja brāļa iepirktajos Kalna Kaibēnos.

1915–1917
Sanktpēterburga
1915. gadā dodas bēgļu gaitās. Pirmā pasaules kara laikā Matīss Kaudzīte pāris gadu dzīvoja Pēterburgā.

1917–1926
Kalna Kaibēni
Pēc atgriešanās dzimtenē Matīss Kaudzīte līdz mūža beigām dzīvoja Kalna Kaibēnos.

1929
Memorial Museum of the Brothers Kaudzītes “Kalna Kaibēni”
Kalna Kaibēni
1929. gadā Kalna Kaibēnos iekārtots brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs, kas bija pirmais memoriālais muzejs Latvijā.

1934
Vecpiebalga
Vecpiebalgā atklāts tēlnieka Burkarda Dzeņa veidots piemineklis brāļiem Kaudzītēm.

1987
Vecpiebalga
Piemineklis Reinim un Matīsam Kaudzītēm atklāts 1987. gadā pie 1887. gadā celtā Labdarības biedrības nama (šobrīd – Vecpiebalgas kultūras nams). Tēlniece Marija Eņģele, arhitekte Austra Skujiņa.

1998
Rīga
1998. gadā Saulesdārzā (Rīgā) tika uzstādīts piemiņas akmens Kaudzītem Matīsam.

1926
Vecpiebalgas Vidus kapi

Latviešu literārās (draugu) biedrības godalga
Latviešu literārās biedrības godalga par romānu "Mērnieku laiki".
1881