Kārlis Krūza

Dzimis kalpu ģimenē.

1917: ieguvis skolotāja tiesības un līdz 1934. gadam strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju vairākās skolās: Latviešu Izglītības Biedrības skolā, Marijas Beķeres skolā un Rīgas pilsētas II. vidusskolā.

Kopš 1927: dzīvoja Āgenskalnā.

1934: pensionējies.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmie publicētie dzejoļi ("Apmierināšanās", "Es miršu...") "Vispārīgajā Zobgala kalendārā 1901. gadam".

Daudz rakstījis par literatūru un mākslu, galvenokārt no 1909. līdz 1915. gadam.

No 20. gs. sākumā atdzejojis, īpaši aktīvi 20. un 30. gados, sastādījis un atdzejojis pirmo plašo A. Puškina dzejas izlasi latviešu valodā ("Dzejas", 1929), atdzejojis Ivana Buņina, Alekseja Feta un citu dzejnieku liriku. 

1937: atdzejojis un sastādījis antoloģiju "Poļu dzeja", kurā ievietoti 16.–20. gs. 105 poļu dzejnieku 500 dzejoļi. 

Viens no rakstniekiem, kas parakstīja deklarāciju "Mūsu mākslas motīvi".

LITERĀRIE DARBI
1904: dzejas krājums "Ceļmalas ziedi".
1905: dzejas krājums "Cīņas dziesmas".
1909: dzejas krājums "Zelta laipa".
1913: dzejas krājums "Saltā namā". 
1922: dzejas krājums "Trauslā traukā".
1924: dzejas krājums "Tautas tiesa".
1924: dzejas krājums "Teiku tīklā".
1924: dzejas krājums "Ēnu ejas".
1925: dzejas krājums "Liesmu lokā"
1925: dzejas krājums "Zemes zīmes".
1926: dzejas krājums "Mirkļu mirdzums".
1926: elēģijas "Rudens saulē".
1926: dzejas krājums "Laimes liesmas".
1927: dzejas krājums "Agrais rūgums".
1927: dzejas krājums "Miglas mīklas".
1927: garais stāsts "Baltais avots". 
1984: dzejas izlase "Ar zelta irkli".

Tulkojis no krievu, poļu, vācu valodas, tostarp teātra vajadzībām no poļu valodas Jerša Šaņavska lugu "Tilts" (1935: iestudēta Nacionālajā teātrī). 

PAR KĀRĻA KRŪZAS DZEJU

"Krūzas dzejās daudz skaistuma, paslepenu maigu atēnu, kas redzamas tikai dziļāk ieskatoties, iedzīvojoties klusumā un mierā, kādā dzejnieks savus pantus rakstījis. Izteiksme slīpēta un pārdomāta, pielietojot tīri formālus elementus, aliterāciju virknes, atskaņu, krāsu un līniju variācijas, aiz kurām bieži vien pazūd sižeta kontūras. [..] Grūti atzīmēt kādu dzeju, kas paceļ tos citām pāri, kas cieši nesaistītos viena ar otru. Sasniegdama nereti simpātisku virtuozitāti un rotaļainu vieglumu, šī krāsu un ainu variēšana, melodisko ritmu modulēšana ietiecas izsmalcinātībā, kas novērojama sevišķi viņa jaunākos dzeju krājumos. Krūzas sonetas atgādina maigā rezignācijā noskaņotas dvēseles stilizētu sapņu un nojaudu atveidus. Viņas iezīmē Krūzas talanta attīstībā kādu jauku un cildenu īpašību, kas viņam ierāda noteiktu vietu mūsu labāko dzejnieku rindās. Krūza nepaļaujas tikai intuīcijai, neapmierinās ar jūsmu vai iedvesmu, bet mīl dzejiskās domas un izjūtas izstrādājumu, slīpējumu līdz sīkumiem. Tā ir vērtīga īpašība sevišķi mūsu dienās, kad bieži jāsastopas ar nepiedodamu paviršību nevien spēcīgu, bet pat viduvēju talantu daiļdarbos."

Egle, Kārlis. Kārļa Krūzas jaunākās dzejas. Latvju Grāmata, 1925, Nr. 2.

"Savdabīgs, trausls, plastisku kustību un mūzikas pieskanējis, tāds ir dzejnieks Kārlis Krūza. Savrupība un skaidras skaņas viņa dvēseli tur tik cieši savā varā, ka tas reizēm pat jautru dejotāju pulkā, mūzikas reibināts, griezies viens — bez partneres. Vientulības, mierīgas skaidrības motivs skan cauri daudzajām Krūzas jauko trioletu un sonetu grāmatām; miera alkas dveš no viņa nedaudzajiem stāstiem un tēlojumiem. [..] Viņš ir grāmatu un darba cilvēks. Milzīgos plauktos viņa istabā sakrātas ne tikai grāmatu, bet arī laikrakstu un žurnālu grēdas. Visu istabu, kur vien rodams brīvs laukums, apklājušas nelielas bloka lapiņas. Vienā sainītī to pat ir 600, divos pa 400 katrā, bet daudzos pa 100 un mazāk. Uz šīm lapiņām veidojas kāda monumentāla atmiņu grāmata — par visiem tiem latviešu kultūras darbiniekiem, ar kuriem Krūzam bijusi izdevība personīgi iepazīties. Krūzas ļoti labā atmiņa un skaidrā, secenlgā domāšana ir droša ķīla, ka milzīgais darbs būs ļoti interesants kultūrvēsturisks dokuments — mūža darbs."

Plaudis, Jānis. Skaidrības meklētājs. Atpūta, Nr. 754, 1939, 14. apr.

Hailāns, Vēsmiņu Kārlis, Kretuldražu Kažus, Bendradarbis

Rīga
Fotogrāfa palīgs.

Rīga
Suflieris Ausekļa teātrī.

1908
Žurnāls "Zalktis" (1906–1910)
Korektors un ekspeditors.

1909–1915
Laikraksts "Latvija" (1906–1915)
Korektors un mākslas hronikas vadītājs.

1915–1917
Latvija
Darbinieks Bēgļu sazināšanās centrālbirojā Cēsīs un Rīgā. 

1917–1934
Rīga
Latviešu valodas un literatūras skolotājs vairākās Rīgas ģimnāzijās.

Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga

1895–1900
Reņģes pagastskola
Reņģe

1922–1925
Riga 2nd Secondary School
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

1906–1908
Apcietināts par piedalīšanos 1905. gada revolūcijā apcietināts, taču 1908. gada jūlijā attaisnots.

31.07.1960
Raiņa kapi

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1933. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1933