Rīgas Valsts tehnikums
Būvtehniskā sabiedrība Rīgā atvēra tehnikumu, kas ar 240 audzēkņiem 1918. gada 21. oktobrī uzsāka mācības. Izglītības ministrija 1919. gada 24.augustā nodeva Būvtehniskajai sabiedrībai bijušās Nikolaja ģimnāzijas telpas Krišjāņa Valdemāra (toreiz Nikolaja) ielā 1c. Būvtehniskā sabiedrība saveda kārtībā trīsstāvīgo ķieģeļu ēku, kas pēc arhitekta A. Kīzelbaša projekta celta 1891. gadā. Latvijas Ministru kabineta sēdē 1919. gada 29. decembrī tika pieņemts lēmums atvērt tehnisko vidusskolu kā valsts mācību iestādi. Skolā darbojās būvniecības nodaļa, kultūrtehniskā nodaļa, drīz nāca klāt ķīmijas un mehānikas, bet ar 1929./30. mācību gadu elektrotehnikas nodaļa, nedaudz vēlāk arī dzelzceļa ekspluatācijas nodaļa. Līdz 1940. gadam tehnikumu absolvēja 1505 audzēkņi.
RVT darbību pārtrauca padomju okupācija – 1940. gada jūnijā tehnikumā nomainīja administrāciju, daļēji arī mācību programmas. Smags, sarežģīts bija arī vācu okupācijas periods (1941 – 1944). Taču, spītējot kara laika grūtībām, mācības tika turpinātas. Pēc kara 1945.gadā tehnikumu pārdēvēja par „Rīgas industriālo politehnikumu”.
Nosaukumu „Rīgas Valsts tehnikums” atjaunoja 1991. gada 30.augustā.
(Plašāka informācija: http://www.rvt.lv/)
28 saistītas personas
- Aleksandrs Tauriņš
- Aleksandrs Arvīds Zariņš
- Alfons Sukovskis
- Andrejs Eglītis
- Arnis Akmentiņš
- Artūrs Krūmiņš
- Egīls Kalme
- Ēriks Drēziņš
- Gastons Ērglis
- Gunārs Freimanis
- Haralds Norītis
- Helmārs Rudzītis
- Jānis Osvalds Muižnieks
- Jevgeņijs Vanags
- Kārlis Ieleja
- Kārlis Krūklītis
- Klāvs Knuts Sukurs
- Laimonis Purs
- Mārtiņš Derums
- Nikolajs Lečmanis
- Oļģerts Cakars
- Oskars Norītis
- Roberts Šterns
- Spodris Klauverts
- Valdemārs Kārkliņš
- Voldemārs Dulmanis
- Zigfrīds Vitens
- Zigmunds Skujiņš