Jānis Osvalds Muižnieks

Dzimis grāmatveža Johana Eduarda Muižnieka un Bertas Muižniece (dzimusi Ceipe) ģimenē.

1938: apprecas ar matemātikas maģistri, korporācijas "Daugaviete" filistri Mirdzu Caunīti (1912-2009). Ģimenē divas meitas un divi dēli.

1949: izceļojis uz Austrāliju.

Grāmatas
1988: "Putnu ceļš" (K. Gopera piemiņas fonda balva; Latvijā 1996)
1992: dzejoļu krājums "Vārdi".

Sarakstījis un publicējis vairākus zinātnisku rakstus: "Plūsmas mechanikas laboratorijas rokas grāmata", "Vienvietīgas iznīcinātāju lidmašīnas projekts", "Grafoanalitiska metode kloķa mechanisma klaņa virziena noteikšanai" un citus zinātniskus rakstus dažādos žurnālos.
Rakstījis daudz un dažāda satura rakstus par buršu un sabiedrisko dzīvi, recenzijas un esejas: gan par operu "Baņuta", gan par savu iemīļoto komponistu Rihardu Vāgneru.
Komponējis Selonijas jubilejas un garīgās dziesmas. Viņš ir ne tik vien zinātnieks, rakstnieks, komponists, bet arī dzejnieks, sapņotājs un romantiķis, kas spilgti izpaužas dzejolī "Skaņupe — Mūzika".

Par Jāņa Osvalda Muižnieka personību
"Būdams liels individuālists un vientuļnieks, J. Muižnieks tomēr nav atteicies piedalīties latviešu kultūrāli-sabiedriskajā darba, gan referēdams aktos un literāros vakaros, gan vadīdams kultūras darbinieku 2. kongresu Sidnejā. J. Muižnieks ir liels mūzikas cienītājs, arī komponists, un spēle ērģeles abās Sidnejas ev. lut. latviešu draudzēs. Viņš allaž aktīvi piedalījies savas stud. korp. Selonijas dzīvē un pašlaik ir Korporāciju kopas Sidnejā seniors. Izdevēju gaida J. Muižnieka grāmata Trideksnis ar autobiogrāfisku saturu. Tās pirmā dala veltīta lidotāja gaitām, jo J. Muižnieks no 1933. līdz 1940. gadam bija aizsargu un Latvijas kara aviācijas rezerves lidotājs, vēlāk lidojot arī austrumu frontē un izpelnoties apbalvojumus ar Dzelzs; krusta 1. un 2. šķiru. Grāmatas otrajā daļā apcerēti Rietumaustralijas kviešu lauki, bet pēdējā daļa sauksies — Ceļojums uz akmens svētnīcu. Sakārtots arī dzejoļu krājums un mācības grāmata angļu valodā par fluidodinamiku."
A. Z. Nopietns zinātnieks un romantiķis. Austrālijas Latvietis, 1976, 5. martā.

diriģents
dzejnieks
ērģelnieks
inženieris
lidotājs
literatūrkritiķis
mūzikas kritiķis
mūziķis

Johans Osvalds Muižnieks

Kuldīgas iela 49, Rīga

Latviešu preses biedrība
Austrālija
Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas biedrs.

1929
Studentu korporācija "Selonija"

1923–1928
Rīgas Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Beidzis mehānikas nodaļu.

1928–1937
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis Mehānikas fakultātē; studiju virziens: inženierzinātnes, beidzis studijas ar inženiera mehaniķa grādu — summa cum laude.

1928–1933
Rīgas 1. mūzikas institūts
Rīga
Mācījies klavierspēli.

1935
Kara aviācijas skola

1938–1939
Romas universitāte
Roma
Kā Kristapa Morberga stipendiāts studējis Romas universitātē.1939: ieguva aviācijas inženierzinātņu doktora grādu.

1946–1949
Baltijas Universitāte
Pinneberga
Pie komponista Helmera Pavasara mācījies kompozīciju.

1933–1940
Latvija
Lidotājs Aizsargu aviācijas pulkā un kara rezerves lidotājs Aviācijas pulkā.

1937–1943
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Mehānikas fakultātes asistents.

1941–1943
Rīga
Aerodinamikas nozares vadītājs G. Espenlauba lidmašīnu fabrikas Rīgas nodaļā.

1943
Latvijas Universitāte
Kļuvis par privātdocentu Aviācijas katedrā.

1946–1949
Baltijas Universitāte
Vācija
Ārkārtas profesors tehniskā mehanikā un aerodinamikā Baltijas universitātē.

1951–1980
Sidneja
Jaundienvidvelsas universitātē māca plūsmas mas mehaniku, aerodinamiku un lidmašīnu būvi.

1969
Notingema
Zinātnisko atvaļinājumu pavada Notingemas universitātē, mācot plūsmas mehaniku.

09.02.1933–30.11.1934
Latvijas armija
Latvija

1943–1945
Iesaukts.

1948
Austrālija
Ar ģimeni no Vācijas izceļoja uz Austrāliju.

Goppera fonda balva
Balva piešķirta par kara atmiņu grāmatu "Putnu ceļš".
1989