Andrejs Eglītis

Dzimis kalpu ģimenē.

Literārā darbība

1934: pirmā plašākā publikācija – oriģināldzejas krājums "Kristus un mīla" autorizdevumā, pirmā publikācija periodikā dzejolis "Lūgums un atzīšanās" žurnāla "Magazīna" 1934. gada 114. numurā (20. jūl.).

1934–1945: Latvijā publicējis dzeju laikrakstos "Latvijas Kareivis", "Tēvijas Sargs", "Talsu Vārds", "Kurzemes Vārds", "Daugavas Vēstnesis", "Rīts", "Brīvā Zeme", "Tēvija", "Rēzeknes Ziņas", "Latvju Jaunatne", "Tēvija" u. c. un žurnālos "Magazīna", "Sējējs", "Daugava", "Labietis", Atpūta", "Latvju Mēnešraksts", "Laikmets" , "Daugavas Vanagi" u. c.

1936: žurnālā "Magazīna" (Nr. 194–198) publicēta romāna "Klusā cīņa" 1. daļa.

20. gs. 30. gadu izskaņā un 40. gados līdz došanās bēgļu gaitās uz Zviedriju Andrejs Eglītis regulāri piedalījās rakstnieku sarīkojumos ar dzejas lasījumiem dažādās Latvijas pilsētās un mazpilsētās. 1945. gada pavasarī uzstājās Kurzemes pilsētās – Talsos, Liepājā, Ventspilī u. c..

1940. gada vasarābija iecerējis nelielu dzejoļu krājuma "Iraīda" (Brīvā Zeme, 1940, 16. marts), citur minēts, ka strādā pie dzejoļu krājuma "Zemnieki", kas ietvers lauku dzīvi cauri gadskārtām (Brīvā Zeme, 1940, 6. apr.)

1941: "Andrejs Eglītis sacer dzejoļu ciklu Latviešu tautas aizvešana. Ap 60 dzejoļos viņš rāda latviešu likteni, sākot ar 1940. gada sauso vasaru un beidzot ar šī gada jūnija baigajām dienām." (Tēvija, 1941, 3. dec.)

Vācu valodā: Deutsche Zeitung im Ostland dzejolis "Das Erde" (1941, 16. okt.; tulk. H. Schiller); "Der Krieger" (1942, 8. dec.; atdzej. Abgara Skujeniece)

Kopš 1945: publicējies laikrakstos "Latvju Vārds", žurnālos "Daugava", "Ceļa Zīmes", izdevumā "Upsalas Raksti", kā arī latviešu bēgļu izdevumos Vācijā.
1945: proza– "Kāzu brauciens Ziemassvētkos. No kareivja Jura Tālivalža dienas grāmatas" ("Latvju Vārds", vairākos turpinājumos).

Literārie darbi
Dzejas krājumi
1934: Kristus un mīla: dzejas (Rīga: autorizdevums).
1939: Varavīksna (Rīga: Gulbis).
1939: Zelta vālodze (Rīga: Gulbis).
1942: Nīcība (Rīga: Gulbis).
1943: Putni aizlido (Rīga: K. Rasiņa apgāds).
1946: Uz vairoga: ziemciešu dziesmas tēvijas likteņgriežos – naktī un sātana smieklos (Stokholma: Draugs).
1949: Uguns vārdi: dzejoļi: 1934–1948 (Eslingena: J. Kadiļa apgāds).
1953: Nesaule (Stokholma: Daugava).
1955:Vai vēl dievkociņš zied mātes kapu laukā (Stokholma: Latviešu jaunekļu kristīgā savienība).
1956: Otranto (Stokholma: Daugava).
1961: Lāsts (Stokholma: Daugava).
1962:Mīlu, mīlu: dzejoļi (Kopenhāgena: Imanta).
1964:Kad tu acis izslaucīsi, tēvu zeme: patriotiska dzeja (Kopenhāgena: Imanta).
1972: Audiet mani karogā sarkanbaltisarkanā (Bruklina: Grāmatu Draugs).
1982:Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm (Bruklina: Grāmatu Draugs).
1986:Svešais cirvis cērt un cērt (Bruklina: Grāmatu Draugs).
1995: Tauta manas mājas (Kanāda:Latvijas skautu prezidenta ģenerāļa Kārļa Goppera fonds).

Izlases
1993: Vienmēr kāda zvaigzne aust-- : dzejoļi, 1939–1982 (Rīga: Artava).
1997: Roka roku rokā tur: mīlestības dzejoļi autora izvēlē, 1939–1995 (Rīga: Daugava).
2001:Sila priede: dzejoļi sakārtoti pēc manas dvēseles nojauta (Rīga: Valters un Rapa).
2003: Dzeja (Rīga: Zvaigzne ABC).
2003: Veltījums: dzejas izlase jaunatnei (Rīga: Zaiga Jansone).
2020:Mīlestība, dzīvība, mūžība: dzeja(Rīga: Zvaigzne ABC).

Raksti 7 sējumos. Rīga: Valters un Rapa, 2002–2006; sastādījusi Dzidra Vārdaune.

Tulkojumi
1947: Herre i höjden! Jorden brinner! = Dievs, tava zeme deg! : lettländsk bön (Stokholma: Oskars Sakārnis), zviedru valodā atdzejojis Viljams Freijs.
1948: God, Thy earth is aflame = Dievs, tava zeme deg!: Latvian prayer (Stokholma: Oskars Sakārnis), angļu valodā atdzejojusi Velta Sniķere.
1948: Gud, din Jord staar i Flammer = Letlandsk bǿn = Dievs, tava zeme deg!: kantate (Dānija: I. Reitmanis);dāņu valodāatdzejojusi N. J. Rald.
1964:Gebt mir einen anderen Himmel: Gedichte (Hamburg-Hamm: Harry v. Hofmann Verlag); vācu valodā atdzejojuši Elfriede Eckardt-Skalberg, Rosemarie un Gerd Steiner.
1974:No such place lasts summerlong: poems (Bakewell (Derbyshire) : International Poetry Society: HUB Publications); angļu valodā atdzejojusi Velta Sniķere.
1984: Gallows over Europe: poems (London: John Calder ;New York: Riverrun Press); angļu valodā atdzejojusi Velta Sniķere un Roberts Fērnlijs.

Citi izdevumi
1945 Dvēseļu cietoksnis: cīņas un sapņi par Latvijas valsti (Stokholma: Dzintarzeme).

Sakārtotājs
1945: Cerību zeme: Kurzemes varoņiem un mocekļiem veltīta dzejas antoloģija (Stokholma: Zelta Ābele), kopā ar Jāni Andrupu.
1948:Kurzemes krasts: Kurzemes varoņu piemiņai veltīta dzejas antoloģija (b. v: Daugavas Vanagu apgāds).

Darbība periodiskajos izdevumos

Akciju sabiedrības "Zemnieku domas" izdevuma līdzstrādnieks.
1937–1940: laikraksta "Brīvā Zeme" un "Rīts" reportieris.
1939–1943: redaktors Latvijas radiofona informācijas daļā (vācu okupācijas gados – "Sendergruppe Ostland" / Austrumu apgabala Raidītāju grupa).
1942–1943: strādāja žurnāla "Laikmets" redakcijā.
1943–1945: Latviešu leģiona 19. divīzijas kara korespondents.
1945: īsu laiku jaundibinātā laikraksta "Laika Balss" redaktors.
1948–1980: žurnāla "Ceļa Zīmes" (Stokholma, Anglija) izveidotājs, redaktors un līdzautors.

Trimdas periodikā publicēti raksti par nacionālpolitiskiem jautājumiem.

Sabiedriskā darbība

1947: Latvijas Nacionālā fonda organizētājs (Stokholma).
1947–1998: Latvijas Nacionālā fonda ģenerālsekretārs, pēc tam šī fonda padomes goda priekšsēdis.

Atdzejojumi

1947: dzejolis "The Battles of Courland" angļu valodā publicēts žurnālā "Ilustrēts Vārds".
2017: Latvijas Radio raidījums: http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/musu-legjendas/dze...
2015: Andrejs Eglītis (videoieraksts), dokumentālais cikls "Rakstnieks tuvplānā", režisore Ināra Kolmane, konsultants un intervētājs Viesturs Vecgrāvis, filmu studija "Deviņi", DVD formāta filma; izdevējs Zvaigzne ABC.
2012: Rodrigo Rokarda dokumentālā filma "Tauta manas mājas. Andrejs Eglītis".
2007: Zigurda Vidiņa dokumentālā filma "Nezūdība".
2006: Zigurda Vidiņa dokumentālā pilnmetrāžas filma "Degošā dvēsele".
2003: filmu studijas Deviņi ciklā "Rakstnieki tuvplānā" arī par Andreju Eglīti.
Andreja Eglīša dzeju komponējuši komponisti Lūcija Garūta, Georgs Dovgjallo, Imants Kalniņš, Edgars Račevskis, Jānis Norvilis, Leons Amoliņš, Longīns Apkalns, Bruno Skulte, Ilze Arne, Jānis Kalniņš, Jānis Mediņš, Pauls Dambis, Imants Mežaraups, Jānis Ķepītis, Maija Einfelde, Alvils Altmanis, Aldonis Kalniņš, Ēriks Ešenvalds, Jānis Ivanovs, Andris Vītoliņš, Pēteris Vasks, Ernests Maršaus, Tālivaldis Ķeniņš.
Pie nama Tērbatas ielā 46, Rīgā, kurā pēc atgriešanās Latvijā 17. dzīvoklī dzīvoja, piemiņas plāksne.

Andrejs Eglītis par sevi

“Ja man solītu tūkstots Jeruzalemes un zemes, pilnas zelta dzīslām dzīlēs ziedot, un nemirstīgās debesis ar dienu un nakti, zvaigžņu miriādēm dziedot, - pret savu mīlestību uz tēvu zemi nemainītu visu un it nevienu.”

Par Andreja Eglīša personību un daiļradi

“Andrejs Eglītis ir liela un arī monolīta personība, kuras dzīvē un dzejā koncentrējušies visas latviešu tautas traģiskie likteņi vesela pusgadsimta garumā. Dzejnieks veidojies un audzis kopā ar savu laiku, no maiga liriķa – skaistuma, dabas, mīlestības apdziedātāja – kļūdams par tautas ciešanu izteicēju, cīņā saucēju un pravieti. Arī par sirdsapziņu. Vārdi “tauta”, “dzimtene”, brīvība”, “nākotne”, kas pēdējos gadu desmitos mūsu sabiedrībā ir nelietīgi novalkāti, melīgi, A. Eglīša dzejā atgūst savu patieso nozīmi un pārliecina, jo tiem ir zelta segums.”

Vārdaune, Dzidra. Andrejs Eglītis. Latviešu rakstnieku portreti. Trimdas rakstnieki. Rīga: Zinātne, 1994, 6. lpp.

"Andrejs Eglītis mūsu lirikā dzied vēl kā putns dārzā, apreibis pats no savas dziesmas skanēšanas. Viņā skan tā liriskā stīga, kas jau no daiņu laikiem visvairāk tikusi latviešu ausīm. Tāpēc ari viņa dzeja iet tauta, un iepriekšējā grāmata – "Zelta Vālodze" ir īsa laika izpārdota. Eglītis simpātisks mūsu jauno liriķu audzē tieši kā tās gara dažādotājs, kā nepretenciozs savrup ceļa gājējs.[..] Vērtējot dzejnieka nodomu estētisko piepildījumu, jāatzīst trīs augstvērtīgas Eglīša lirikas īpašības: īsts pārdzīvojums, krāšņa gleznainība un melodisms. [..] Varavīksna būdama ar Zelto Vālodzi patiesībā viena krājuma divi daļas ir sasniegumos visumā tai līdzīga. Taču atzīstami, ka arī nelielajā starplaikā autors ir spējis progresēt. Pārdzīvojums jaunajā krājumā ir vairāk iegrožots, īstāks. [..] Saturs kļuvis bagātāks. Visvairāk iepriecina Eglīša mūzas sirsnīgā nemākslotā balss. Grāmatā nav nepārdzīvotu ar vēsu prātu darinātu rindu. Arī mākslinieciskais segums tai pietiekošs, lai mēs to atzītu par vienu no labākām lirikas ražā."

Andrups, Jānis. Andreja Eglīša "Varavīksna". Daugavas Vēstnesis, 1940, 16. marts.

"Daba, mīlestība, dzīvība un nāve – šī mūžīgā un tomēr vienmēr jaunā tematika ir arī A. Eglīša dzejā. [..] Ja Varavīksnā noteikti apliecina A. Eglīša dzejnieka dotības, tad tā ari atklāj nepieciešamību pēc plašāka skata, bagātākas formas un spēcīgākiem pārdzīvojumiem."

Sproģere, Ofelija. Varavīksne. Tēvijas Sargs, 1940, 9. febr.

"Tie ir katastrofālie laikmeta notikumi, kas rada asu pagriezienu Eglīša dzejas mākslā. [..] Latvijas okupācija un Baigā gada notikumi klusajā liriķī Eglītī atmodina ārkārtīgi dinamisku cīnītāju ar neparasti plašu nacionālā pārdzīvojuma gradāciju skālu dzejā."

Gāters, Alfrēds. Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešuinstitūts, 2000, 457., 458. lpp.

Dzejoļu krājums "Nīcība" (1942)

"Andrejs Eglītis pieder pie tiem nedaudzajiem jaunās paaudzes liriķiem, kura dzeja, sevišķi pēdējā laikā, gūst visai lielu atbalsi plašās lasītāju aprindās. Šis fakts sevišķi nozīmīgs tādos laikmeta posmos, kad lasītājs alkst dzirdēt dzejā mākslinieciski izsakām jūtas un domas, kas degtin deg visas tautas mēlē. [..] Andreja Eglīša liriskās dzejas centrā ir aistētisks vai emocionāls pārdzīvojums, ap kuru organiski izaug un savijas dzejoļa kompozīcija. [..] Organiski sveša formālismam un vēsam intelektuālismam Eglīša dzejā forma veidojas samērā brīvi, autoram lielāko vērību pievēršot dzejoļa dziedošai izskaņai, gleznām un kompozīcijai nekā strofu uzbūvei. Salīdzinot ar iepriekšējiem krājumiem, iekšējā formā Nīcība uzrāda lielāku tīrību un izteiksmes pregnanci. [..] Andreja Eglīša dzejas spēks ir īstā, dziļi izjustā pārdzīvojumā, kam autors spēj atrast vienkāršu, bet iespaidīgu izteiksmi."

Veronika Strēlerte. Andreja Eglīša Nīcība. Latvju Mēnešraksts, 1942, Nr. 8.

"Andreja Eglīša kareiviskajos un patriotiskajos dzejoļos mūs nepārsteidz plašs vēriens vai spoža un varena forma. Tas ir iedvesmas dziļums un vidzemnieka asiņu balss, kas runā šajās vienkāršajās dziesmās. [..] Ir dzejnieki, kas kalpo vienīgi dzejai, bet ir arī tādi, kas ar savu dzeju grib kalpot tautai un tēvuzemei. Tāds dzejnieks ir arī Andrejs Eglītis. Kad pirms 3 gadiem iznāca viņa pirmie dzejoļu krājumi "Zelta vālodze" un "Varavīksna", meistars Edvarts Virza par jauno autoru teica sekojošus vērā liekamus vārdus: Eglīti mums darīšana ar dvēseles snaudas pilnu dzejnieku, un tā ir ievērojama Dieva dāvana. Viņa dzeja kā zeltragaina un teiksmaina stirna aizlēkā tālās pagātnes alās, kur tikko redz guni kuramies." Ar to meistars pasaka, ka mūsu literātūrā ienācis Dieva svaidīts talants, apbalvots ar dziļi latviskām īpašībām.

Raisters, Ēriks. Andrejs Eglītis. Daugavas Vanagi, 1942, Nr. 6.

"Andrejs Eglītis jau labi māk radīt noskaņojumu, lirisko intonāciju, it veikli rīkodamies ar emocionālitātes un muzikalitātes pausmas līdzekļiem. [..] Andreja Eglīša izinodulēto pārdzīvojumu dzeju jau atzinīgi novērtējuši latviešu komponisti, sniegdami dziesmas ar viņa tekstiem. Nīcība ir neliels krājums, kura sastopam mīlestības, nīcības izjūtas un patriotiskas tēmas. Dzejnieks dziļi iejūtīgi atsaucies uz tautas posta parādībām pēdējos gados, kā arī sniedzis pāri. cīņas dziesmu. Andrejs Eglītis šai krājumā, salīdzinot ar iepriekšējiem, progresējis pārdzīvojuma niansējuma un melodikas ziņā: redzams viņš it labi apzinās sava neapšaubāmā talanta robežas un iespējas. Viņš dzejo lakoniski, nevairīdamies visai īsu teikumu, īsu strofu un īsu dzejoļu. Jo viņa stiprā puse - tas jau skaidrs - ir īsts, tiešs pārdzīvojums un izkoptas liriskas intonācijas."

Grīns, Jānis. Jaunākās dzeju grāmatas. Izglītības Mēnešraksts, 1942, Nr. 8.

[Zviedrijas laika sākumā] Jānis Zanders atzinis, ka Andrejs Eglītis izaudzis "no Zelta Vālodzes dziedāšanas laika līdz sava laika un tautas pārdzīvojumu dziesminiekam."

"Dievs, Tava zeme deg!"

"Viss dzejojums ir paraugs tam, kā dzeja, nezaudēdama nekā no absolūtās mākslas vērtības, var dokumentēt laikmeta notikumus un izteikt polītisku ideoloģiju."

Gāters, Alfrēds. Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešuinstitūts, 2000, 463. lpp.

Dzejoļu krājums "Uz vairoga"

"Uz Vairoga, skaidrāk un noteiktāk nekā visās iepriekšējās A. Eglīša grāmatās parādās tie pamati, uz kuriem balstās viņa dzeja, un tie ir – Bībele un tautas dzeja. [..] viņš nostaigājis jau milzu ceļu uz augšu kopš savas pirmās grāmatas, vēl atliek liels ceļš ko staigāt, lai sasniegtu mūsu iepriekšējās paaudzes ievērojamāko mīlestības un patriotiskās lirikas pārstāvju lielākos augstumus."

Sproģere, Ofelija. Andrejs Eglītis, Uz vairoga. Sauksme, Nr. 28-31, 1946.

"Andrejs Eglītis izaudzis par īstu dedzīgi stipru lielā, drūmā laikmeta un sāpju ceļu gājējas tautas bēdu un nojautu dziesminieku, kura vārds tagad minams līdz ar vislabākajiem mūsu dzejā. Tautas ciešanām šai grāmatā ir kā reliģisks starojums, šinī ziņā Andrejs Eglītis atkal pievienojas slavenu garu pulkam. [..] Andreja Eglīša vārsmas kļūs mūsu trimdas tautas un vispār latviešu gara dzīves neatņemama daļa. Grāmata Uz vairoga īpatnējākā, spēcīgākā no beidzamos 3–4 gados iznākušajam dzejoļu grāmatām — varbūt arī literāri vērtīgākā."

Ērmanis, Pēteris. Uz vairoga. Ceļš, Nr. 11, 1946.

"Tēvuzemes uguns gadi – tā paša Eglīša vārdiem raksturojama jaunās dzejoļu grāmatas tieši tematika."

Rudzītis, Jānis. Latviešu Dāvids un viņa dzeja. Nedēļas Apskats, 1947, 17. janv.

"Grāmata ļoti ievērojama, jo te sakārtoti dzejoļi, kas pieskaitāmi pie labākajiem gan Eglīša pa daiļradē, gan latviešu dzejas mākslā vispār. [..] Bez lepnajām poētiskajām gleznām un neparasti svaigās un spēka pilnās izteiksmes viņš demonstrē savas jaunības frāzes vieglumu un lokanību un dzejā izteiktās domas skaidrību. Neaizliegdams saites ar dainām un iepriekšējo latviešu rakstniecību, Eglītis ir kļuvis liels savā paša dzejnieka īpatnībā."

Gāters, Alfrēds. Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešuinstitūts, 2000,463., 468. lpp.

Dzejas izlase "Uguns vārdi"

"Ar Uguns vārdiem mūsu rokās dota grāmata, kam līdzīgu, kad citi dzejnieki kaujinieki patikuši Kurzemē, vēl labu laiku nebūs."

Raisters, Ēriks. Uguns vārdi. Latvija, 1949, 2. jūl.

Dzejoļu krājums "Otranto" (1956)

"Grāmatas kopējais saturs visnotaļ ir neparastu svešu zemju krāšņumā nonākuša latviešu trimdinieka dvēseles atspoguļojums. Dzejnieka skats vienādi pavērsts atpakaļ uz izpostītās dzimtenes krastu un sirds bez mitas pilna Latvijas problēmu, tā ka ceļojuma piezīmju saturs ir nerimtīga iekšēja diskusija par aktuālo Latvijas postu un brīvības atgūšanu."

Gāters, Alfrēds.Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešuinstitūts, 2000, 485. lpp.

Dzejoļu krājums "Audiet mani karogā, sarkanbaltisarkanā" (1972)

"Dzejoļu kompozīcijas pamatelementi Eglītim visbiežāk ir reizē vairāki, reizēm sablīvēti dabas vai refleksiju situācijas motīvi, tāpat bieži vairākas atziņas, kuŗu savienojumu var dēvēt gan par nemierīgu mozaīku, gan kaleidoskopisku gleznu. [..] Grāmatas pamata saturs ir smagas poētiskas refleksijas, kas radušās dzejnieka ceļojumos, un šo refleksiju nacionālpolītiskās gala atziņas.

Gāters, Alfrēds. Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešuinstitūts, 2000, 506., 513.lpp.

Dzejoļu krājums "Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm" (1982)

"Raksturīga pazīme grāmatai ir tieksme pārkāpt pāri rēgulāru vārsmu robežai, reizēm demonstrēt brīvo vārsmu, reizēm brīvās dzejas techniku."

Gāters, Alfrēds. Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešuinstitūts, 2000,523. lpp.

"Andreja Eglīša dzejas pamatnoskaņa vispār ir traģiski spēcīgu jūtupiesātināta - dažkārt gandrīz līdz eksplozijai. Raksturīgas Eglītim iremociju galējības: dzejoļi izstaro vai nu brāzmainu kvēli, pārdzīvojotsāpes, naidu, izmisumu - vai arī tajos iestrāvo kluss, smalks un liegiskumīgs maigums. [..] Dzejnieka pasaules skatījums sakņojas divos kultūras laukos:reliģiskajā un latviskajā, un katrs no šiem laukiem Eglīša dzejā arīienāk no divi pusēm. [..] Tāpat latviskais Eglīša dzejā ieplūst it kā no divi avotiem. Viensir mūsu garīgā kultūra. Savu personīgo pārdzīvojumu izteiksmēdzejnieks prot organiski iekļaut gan dainu motīvus, gan vēlākajāliterātūrā katram latvietim pazīstamus simbolus, pazīstamu dzejoļurindas vai to fragmentus. No otras puses Eglīša dzejā ar īstapārdzīvojuma kvēli kaist mīlestība pret pašu dzimto zemi, smeldztrimdinieka liktenis un tik izmisīgi sāp zaudētās dzimtenes nonākšanasvešu varmāku spaidā, ka reizēm atgādina "brēkšanu pret debesīm". Dzimtā zeme ar dzīvām un krāšņām Latvijas dabas un senču dzīvesainām pavada dzejnieku vienmēr un visur. [..] Taisni šo spilgto unsāpīgo dzimtenes motīvu dēļ Andrejs Eglītis kļuvis tik populārs uniemīļots: viņš ir it kā visas mūsu tautas likteņa īstākais izteicējs. Nacionālie, patriotiskie un reliģiskie motīvi šinī dzejā savijascits ar citu ļoti intensīvā jūtu režģī, kas deg un sūrst kānedzīstoša, vienmēr no jauna asiņojoša brūce."

Valtere. Nora. Emocionālas dzejas. Jaunā Gaita, 154, 1985.

dzejnieks
esejists
publicists

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Nīcība".
Literatūra
1944

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Uz vairoga".
1946

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Nesaule".
1954

Zinaīdas Lazdas prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Lāsts".
1962

PBLA Tautas balva
1972

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm".
1984

Edgara Sūnas piemiņas fonda balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu nacionālās dzejas attīstībā.
1988

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 1994. gada 7. novembra lēmumu.
IV šķira
1994

Anšlava Eglīša fonda balva
Balva piešķirta par ilggadēju nemainīgu nacionālu stāju dzejā un publicistikā.
1995

Latvijas Literatūras gada balva
Balva par mūža ieguldījumu dzejā.
Par mūža ieguldījumu
2002

Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva piešķirta par nacionālās apziņas uzturēšanu un mūža ieguldījumu latviešu literatūrā.
2003

LZA Raiņa balva
2006