Mārtiņš Derums

Personiska informācija

Dzimis namdara ģimenē.
1938: salaulājies ar ierēdni Aleksandru Straujāni (1902–1977), meita Maija, precējusies Torna (1941–1998).

1944: devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
Kopš 1952: dzīvoja Kanādā.
Otrā laulība ar ar rakstnieci Irmu Liepsalu.

Profesionālā darbība

Kopš 1930 strādāja presē, žurnālista gaitas sācis ar motorsacīkšu aprakstiem un feļetoniem žurnālā "Motors", galvenokārt publicējies ar pseidonīmu Fridolīns.
Kopš 1936: tulkotājs, korespondents, redaktors, redakcijas loceklis laikrakstos "Rīts", "Darbs", "Tēvija" (1941–1944), "Rīkojumu Vēstnesis", "Daugavas Vanagi" (1942–1945).
Vācu okupācijas laikā Jāņa Rozes grāmatu apgāda vadītājs un līdzīpašnieks.
Laikraksta "Latvija" (1946–1960) redaktors un apgāda "Litera" līdzdibinātājs.
Radio raidītāja "Amerikas Balss" līdzstrādnieks, sagatavojot intervijas un ziņojumus latviešu raidījumiem uz okupēto Latviju.
"Latviešu banku kalendāra" valodas redaktors.

Latvijas esperantistu žurnāla "Ondo de Daugava" redaktors, rakstījis esperanto literārajam žurnālam "Literatura Mondo" Budapeštā; dzejoļi esperanto valodā publicēti grāmatā "Naū poetoj" ("Jaunie dzejnieki", 1989).
Saņēmis PBLA Kult. fonda valdes speciālu goda balvu (1991) par latviešu valodas kopšanai veltītu rakstu sēriju presē.
Līdztekus žurnālista darbam rakstījis dzejoļus, feļetonus, skečus.
1992: grāmatā "Vasaras raibumi" publicētas atmiņas par Latvijā dzīvoto laiku; kolorīti iezīmētas latviešu kultūras darbinieku personības, ievietoti arī dzejoļi, proza un raksti.
Manuskriptā grāmata par latviešu leģionāriem, kas bija gūstekņi Dahavas nometnē amerikāņu zonā Vācijā.

Citātu galerija

PAR MAKŠA ČULĪŠA DARBU ŽURNĀLISTIKĀ

".. pieder sava laika jaunajai žurnālistu maiņai, kas tiešā avīžniecības darbā izauga Latvijas brīvvalsts beigu cēlienā. Tie bija celtniecības patosa, nacionālās apziņas spodrinājuma un latviskuma meklējumu trauksmainie gadi trīsdesmito gadu otrajā pusē, kad centās modernizēties un laika tempam vairāk pieskaņoties arī prese un redakcijas sakuploja ar jaunaudzi. Arī Maksis Čulītis, kas savas gaitas sāka Rīta redakcijā, jau no paša sākuma apguva tā laika žurnālista aroda modernizācijas ideālus – stenografēt, fotografēt, rakstīt uz rakstāmmašīnas, kompilēt dažādus avotus un materiālus, piesavināties intervēšanas māku un prasmi literarizēt reportāžas, rakstīt feļetonus un citas avīžnieka aroda fineses, šajā ziņā, Čulītis drīz vien izauga par lietaskoku un blakus tā laika apsološākiem jaunajiem."
Raisters, Ēriks. Jaunas maiņas ierindnieks. Laiks, Nr.27 (05.04.1961)

"Ar smīnu lūpu kaktiņā Maksim Čulītim blakus spalvu cilā arī Mārtiņš Derums, Miervaldis Priedēklis, Maksis Rīdzinieks, Fridolīns un vēl citi burtu un vārdu virknējumi. Tie parādās zem "kolumnām". dzejoļiem, feļetoniem, skečiem, lugām, "īsielāpu" ziņojumiem, kādi tik noderīgi un nepieciešami katram laikrakstam, un grūti pat aptvert, kā Čulītis to visu (paspējis paveikt divdesmitčetru stundu diennakšu ritējumā... Bet, kas pazīst Maksi, zina, ka šis divdesmitčetras stundas bieži izmantotas arī bez atelpas un nosnaušanās, īpaši jau, kad bijis jāziņo par dziesmu svētkiem, vanagu un citām "dienām", pilnsapulcēm un salidojumiem..."
Vīksna, Ingrīda. Ar asu spalvu un redzīgu skatu. Laiks, Nr.29 (10.04.1991)

Saiknes

Irma Liepsala - Sieva

Nodarbes

žurnālists

Dzimtais vārds

Maksis Miervaldis Čulītis

Pseidonīms

Anatols Amfimakrs, Fridolīns, Jānis Kuģis, Maksis Rīdzinieks, Miervaldis Priedēklis

Izglītība

–1929
Rīgas Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Beidzis ēku būvniecības nodaļu.

Rīgas pilsētas 24. pamatskola
Rīga

1933–1934
Kara aviācijas skola
Rīga

1933–1937
Rūdolfa Egles literatūras studija
Rīga
Studijas žurnālā "Eglaine" publicējis atsevišķus rakstus un dzejoļus.

Darbavieta

Rīga
Rīgas pilsētas valdes būvniecības daļā.

Rīga
Inženiera Otto Hottes privātajā uzņēmumā.

1936–1940
Laikraksts "Rīts" (1934–1940)
Rīga
Līdzstrādnieks.

1942–1945
Laikraksts "Daugavas Vanagi"
Redaktors.

1942–1944
Rīga
Jāņa Rozes grāmatu apgāda vadītājs un līdzīpašnieks.

1946–1952
Laikraksts "Latvija" (1946–1986)
Gincburga
Redaktors.

1952–1985
Laikraksts "Laiks" (1949–)
Kanāda
Vadīja laikraksta Kanādas redakciju.

Dienests

Latviešu leģions

Apcietinājums

Dahava
Atradies gūstekņu nometnē.

Dalība organizācijās

1939
Latviešu preses biedrība
Rīga

1992
Latviešu preses biedrība
Amerikas Savienotās Valstis
Goda biedrs.

Emigrē

08.1952
Kanāda

Apbalvojumi

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par vispusīgu Kanādas latviešu dzīves attainošanu avīzē "Laiks".
1974

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par latviešu valodas kopšanai veltītu rakstu sēriju presē.
1991

Dzimšanas laiks/vieta

Miršanas laiks/vieta