Aleksandrs Arvīds Zariņš
18.11.1918 – 09.06.1994
Aleksandrs Zariņš (1918–1994) – žurnālists, literāts un sabiedrisks darbinieks. Dzimis Alsviķu pagastā. Beidzis Rīgas Valsts tehnikumu, strādājis ķīmijas laboratorijās. Pirmie literārie mēģinājumi skolas gados žurnālā "Saturns". 1944. gada rudenī bēgļu gaitās nonācis Vācijā, kur vairāk pievērsies žurnālistikai. Kopš 1949. gada dzīvoja Austrālijā, kur mūžu nodzīvoja Sidnejas tuvumā Engadīnā. Kaut arī Latvijā un Vācijā apguvis eksaktās zinības un ikdienā strādājis dažādās laboratorijās, sirds piederēja latviešu sabiedriskās un kultūras dzīves organizēšanai. Ilgus gadus Sidnejā vadīja Latviešu Preses biedrības Austrālijas kopas grāmatu apgādu, galvenokārt izdodot Austrālijas latviešu darbus (kopumā 22). Nozīmīgākais devums Mārtiņa Zīvertu 30 lugu burtnīcu izdošana. Latviešu trimdas literāro procesu izpētē noderīga ir par Austrālijas dienasgrāmatu nodēvētā grāmata "Bites un bumerangs", kas atklāj Austrālijas latviešu sabiedriskās un kultūras dzīves aspektu, kā arī dažādas personības. "Latviešu literatūras darbinieki Rietumu pasaulē. Jaunākais posms" (1991) redaktors (kopā ar Valiju Ruņģi un Birutu Abuls).
Dzimšanas laiks/vieta
18.11.1918
Alsviķu pagasts
Miršanas laiks/vieta
09.06.1994
Sidneja
Personiska informācija
Dzimis Gailīšos amatnieka Jēkaba Zariņa un Alvīnes Zariņas (dzimusi Gavare) ģimenē.
1928: kopā ar vecāko brāli kļuva par grāmatu izsniedzēju Alsviķu jaunizveidotajā bibliotēkā.
Sieva –Olita Zariņa (dzim. Lejiete).
Bērni – meitas Dagnija Zariņa (precējusies Greste; 1942–2009)– gleznotāja un Gundega Zariņa, dēls Kristaps Zariņš.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ UN PUBLICISTISKĀ DARBĪBA
Valsts tehnikuma laikā ar vēlāko arhitektu Iltneru rediģējis skolas žurnālu "Saturns", kurā pirmajos rakstos vingrinājušies tādi latviešu avīžnieki kā Helmars Rudzītis, Valdemārs Kārkliņš, Maksis Čulītis.
1947: pirmā publikācija: reportāža par nometņu dzīvi laikrakstā "Tēvzeme".
Publikācijas latviešu trimdas laikrakstos "Laiks", "Latvija", "Londonas Avīze", "Latvija Amerikā", bijis šo periodisko izdevumu līdzstrādnieks,arī laikraksta "Austrālijas Latvietis" Sidnejas nodaļas redaktors, publicējis rakstus un aprakstus par latviešiem pasaulē, par latviešu sabiedrisko un kultūras dzīvi Austrālijā; sagatavojis un publicējis virkni interviju ar Austrālijas latviešiem.
Publicējis arī ceļojumu reportāžas par latviešiem Jaunzēlandē, Tasmānijā, ASV.
Mēnešrakstā "Treji Vārti" turpinājumos publicējis apskatus par Sidnejas Latviešu teātra vēsturi.
LITERĀRĀ LĪDZDALĪBA CITOS PROJEKTOS
LPB Austrālijas kopas apgāda vadītājs; apgādā izdotas 22 grāmatas, tostarp Mārtiņa Zīverta 30 lugas.Sakārtojis grāmatu "Mārtiņš Zīverts Austrālijā un sarakste, izdodot lugas" (1993).
Bagāts, kultūrvēsturiski nozīmīgs materiāls par latviešu sabiedrības dzīvi Austrālijā apkopots grāmatā "Bites un bumerangs" (1989).
SABIEDRISKĀ DARBĪBA
Rotenburgas DP nometnes kultūras daļas vadītājs.Viens no Latviešu Preses biedrības Austrālijā iniciatoriem (dibināta 1951).
Bijis PBLA Kultūras fonda valdes loceklis un Preses nozares vadītājs.
Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Literatūras nozares vadītājs.
Kultūras fonda sekretārs.
Sidnejas baltiešu komitejas loceklis.
Sidnejas latviešu nama padomes loceklis.
Citātu galerija
ALEKSANDRS ZARIŅŠ PAR SEVI
"Kā žurnālists allaž uzmanīgi esmu sekojis latviešu trimdas literatūras dzīvīgumam. Apmeklējot vai visas Austrālijas latviešu Rakstnieku dienas un trīs LaRAs rīkotās Rakstnieku nedēļās un vadot LPB Austrālijas kopas apgādu, kas izdevis 22 grāmatas, it labi varu vērtēt kā mūsu rakstnieku potenciālu, tā lasītāju strāvojumus. Austrālijas Latvieša redaktora darbs nevien atļāva, bet pat mudināja intervēt ciemiņus, kā arī sagatavot reportāžas par mūsu autoru cīniņiem. Tam pievienojās grāmatu apraksti, teātŗu izrāžu piezīmes, atmiņu raksti. Intervijās un reportāžās cenšos atturēties no sava vērtējuma, bet ļauju runāt autoriem, viņu darbu citējumiem, citu kollēgu piebildumiem. Secinājumus atstāju lasītājam."Zariņš, Aleksandrs. Kā mani piejaucēja literatūrai. Latviešu literatūras darbinieki Rietumu pasaulē, 1991, 373. lpp.
PAR ALEKSANDRA ZARIŅAS PERSONĪBU
"Kad pirms gada biju Austrālijā, mani Sidnejas lidostā sagaidīja vidēja auguma, ļoti vitāls, izdarīgs un neparasti sirsnīgs cilvēks, kura runas veidā varēja sajust vieglu malēnisku piesitienu. Tas bija Aleksandrs Zariņš: daudzu kultūras pasākumu iniciators un dvēsele, rakstnieks, žurnālists, kas darbojās laikrakstā Austrālijas Latvietis gandrīz kopš tā iznākšanas, būdams Sidnejas redaktors."Hausmanis, Viktors. Aleksandrs Zariņš. Literatūra un Māksla, 1994, 1. jūl.
"Es augsti vērtēju viņa sajūsmas pilno interesi par latviešu kulturāliem pasākumiem, viņa vienkāršo biedriskumu, apzinīgo cenšanos uzturēt pašcieņu trimdas latviešos, un lielo interesi par latviešu jaunatnes izglītību., un pēdējā laika dzimtenes nacionālās kultūras uzplaukumu. Par visu to rakstīt, lai iepazīstinātu trimdas sabiedrību, viņš uzskatīja par savu pienākumu. Rakstīšana viņam bija sirds
lieta, viņš to mīlēja."
Zaļums, E. Pienākums un mīlestība: atmiņas par Aleksandru A. Zariņu. Ritums, Nr. 496, 1994.
PAR GRĀMATU "BITES UN BUMERANGS" (1989)
"Zariņš, savam žurnālista aicinājumam sekodams, daudz grozījies latviešos, ir varbūt viens no vislabāk informētajiem cilvēkiem Austrālijā par latviešiem, to priekiem, bēdām, pūlēm un panākumiem. Tāpēc viņa rakstu kopojumu vedas nodēvēt par sava
veida Austrālijas latviešu dienasgrāmatu. Viņš lasītāju izvadā pa ieceļotāju drūmajām pagaidu apmetnēm, stāsta par jaunaustrāliešu, latviešu, cenšanos cik iespējams drīz no tām rauties prom, par vēlēšanos kāpt pa panākumu kāpnēm, nodrošināt sev un pēcnācējiem ērtu dzīvi. [..]
Ruņģe, Valija. Austrālijas latviešu dienasgrāmata. Karogs, 1990, Nr. 11.
"Lielā grāmata ir lieliska dokumentācija par latviešu dzīvipiektajā kontinentā 40 gadu laikā. Sākuma gadu grūtā darbā pavadītā dzīve latviešiem tagad ir pārvērtusies par tīkamu, ērtu, bieži pārtikušu dzīvošanu. Cīņa ar izolētās zemes nežēlību, cietsirdību, tās ļaužu kādreizējo nenovīdību ir pārvarēta. Latvietis šai nevienādajā divkaujā parādās kā uzvarētājs. Katrs lasītājs šai Zariņa rakstu sakopojumā atradīs kaut ko tādu, kas viņu saistīs."
Bērziņa, Lūcija. Aleksandrs Zariņš. Bites un bumerangs. Brīvā Latvija, 1990, 5. janv.
Nodarbes
Pseidonīms
Aleks Dunajs
Dzīvesvieta
Rotenburga
1918–1934
Alsviķi
1918–1934
Alsviķi
1934–1944
Rīga
1944–1949
Vācija
Dzīvojis Zēdorfas un Rotenburgas latviešu DP nometnēs.
1949
Greta
Ieceļotāju nometne.
1951–1994
Sidneja
Dzīvoja Sidnejas tuvumā Engadīnas Dunājos.
Izglītība
–1939
Rīgas Valsts tehnikums
Rīga
Darbavieta
Vācija
Ķīmiķis I. G. Farbenindrustrie pētniecības laboratorijās.
Zēdorfa
Ķīmijas skolotājs latviešu DP skolā.
Rotenburga
Ķīmijas skolotājs Andreja Pumpura latviešu bēgļu ģimnāzijā.
1938–1940
Rīga
Laborants Rīgas valsts komercskolā un medikamentu fabrikā.
1954–1985
Melburna
No 1954 strādā laikraksta "Austrālijas Latvietis" Sidnejas nodaļas redakcijā.
1959–1983
Austrālija
Atomenerģijas komisijas laboratorijā Lūkasa augstumos pie Sidnejas. Reaktora ķīmiskās kontroles laboratorijas vadītājs
Ceļojums
Kanāda
Četras reizes apceļojis Kanādas latviešus.
Tasmānija
1967
Jaunzēlande
Dalība organizācijās
Latviešu preses biedrība
Austrālijas kopas biedrs; bijis valdes loceklis un arī kopas vadītājs.
Emigrē
10.1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.
1949
Austrālija
No Vācijas izceļoja uz Austrāliju.
Apbalvojumi
1983
Kultūras fonda balva par darbību žurnālistikā.
1994
Krišjāņa Barona prēmija teātra nozarē par latviešu teātra un tā vēstures popularizēšanu.
Apglabāts
04.06.1996
Alūksne
Pelnu urna apbedīta Alūksnes kapos.
Apbalvojumi
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par ieguldījumu žurnālistikā.
1983
Spodra Klauverta fonda balva
1989
PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par latviešu teātra un tā vēstures popularizēšanu.
1994