Skolnieka un jauna studenta gados, būdams jauno rakstnieku biedrības loceklis un ģenerālsekretārs un apmeklēdams mūzikas institūtu, pievērsās literatūrai un mūzikai.
Lai sagādātu līdzekļus izglītības turpināšanai (1925. gadā nomira tēvs), sāka strādāja par tulku, pasniedza privātstundas un devās uz Berlīni, lai iepazīstinātu vāciešus ar latviešu tautas dziesmām, tās iespēlējot platēs.
Disertācijas aizstāvēšanu pārtrauca Otrais pasaules karš; doktora grādu ieguva Vācijā.
1949:1. martā ieguva Dr. phil. grādu Hamburgas universitātē.
Pirmie raksti publicēti izdevumā "Jaunā Tauta", ko vadīja Jēkabs Janševskis.
Darbi
1947: Thoughts about the comming man (Pinneberg: Baltci University).
1948: Fausta tēls latviešu literatūrā (Hamburga: Stars).
1949: Die Faustgestalt in der Weltliteratur (Bad Oeynhausen), vācu valodā.
1951: Die Sprachkunst Friedrich Nietzsches in Also sprach Zarathustra (Bremen: Walter Dorn Verlag); vācu valodā.