Pirmo mākslas izglītību ieguvis skolā pie gleznotāja Jāņa Kalmītes. Jau padsmitnieka gados strādāja kā grafiķis Egila Hermanovska Mākslas un Arhitektūras Salonā, Rīgā.
Otrā pasaules kara laikā Haralds Norītis spēlēja “Universitātes Sports” sastāvā Rīgā, pēc kara – “HC Augsburg” vienībā Vācijā. Tolaik Augsburgā spēlēja daudzi trimdā nonākušie mūsējie, tādēļ tā bija iesaukta par “Latviešu komandu”. Gūtā trauma liedza turpināt hokejista gaitas.
Izceļoja uz Austrāliju, kur guva atzinību kā mākslinieks – gleznotājs, grafiķis.
Kopš 1965: piedalījies grupu izstādēs, galvenokārt Austrālijā, arī ASV, Japānā, Kanadā un Latvijā.
Nozīme Austrālijas latviešu mākslā. Kopā ar Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības priekšsēdi Gunāru Krūmiņu, radīja iniciatīvu 1979. gadā izdot grāmatu Latviešu mākslinieki Austrālijā angļu un latviešu valodās; bija grāmatas materiālu apdares, salikuma un dizaina autors.
Organizēja Austrālijas Latviešu 18. Kultūras dienu Tēlotājas mākslas izstādi Sidnejā, un bija autors plakāta, simbola un grafiskas apdares iespiedu darbiem.
Central Street galerijā ar Norīša gādību bija sarīkotas trīs Latvijas mākslinieku izstādes − Latvijas grafika (1979), Latviešu teātra plakāti (1981) un Latvijas mākslinieka Ulda Zemzara personālizstāde (1982). Ar šīm izstādēm veidoja kultūras tiltus starp Austrāliju un Latviju.
Personālizstādes Austrālijā, Kanādā un Latvijā. Viņa darbi atrodas privātās un publiskās kolekcijās Austrālijā, ASV, Anglijā, Vācijā, Kanādā un Latvijā, to vidū Austrālijas Nacionālā galerijā Kanberā, Austrālijas pavalstu muzejos un Latvijas Valsts mākslas muzejā Rīgā.
Darbi privātās un publiskās kolekcijās Austrālijā, ASV, Anglijā, Vācijā, Kanadā un Latvijā, to vidū Austrālijas Nacionālā galerijā, Kanberā, Austrālijas pavalstu muzejos un Latvijas Valsts mākslas muzejā, Rīgā.