Roberts Šterns

Dzimis stingri reliģiozā ģimenē. Tēvs – hernhūtiešu sludinātājs Fricis Šterns. Ģimenē vēl divi brāļi un divas māsas. Brālis Pauls Šterns – pazīstams grafiķis un kokgriezējs, savukārt māsa Tusnelda bija rakstniece, bet otra māsa bija dziedātāja.

1905. gadā Šterns pret vecāku gribu devās uz Penzu, kur iestājās mākslas skolā.

Bijis kaislīgs vijoles spēlētājs.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Aforismi un paradoksāli spriedumi par filozofiskiem, ētiskiem, sadzīves jautājumiem
1914: "Aforismi. Paradoksi. Līdzības" (grāmata iznākusi arī krievu valodā)
1939: "Laba, gudra, skaista dzīve"

Pirms aiziešanas mūžībā esot strādājis pie kāda romāna, kas attēlo mākslinieku dzīvi; manuskripta liktenis nezināms.

DARBĪBA MĀKSLĀ

Izpelnījies ievērību kā marīnists. Izstādēs kopš 1914. gada. Pirmo reizi nācis atklātībā, piedalīdamies 4. latviešu mākslas izstādē (Mākslas veicināšanas biedrības izstādē).

Neatkarīgās Latvijas laikā piedalījies Kultūras fonda, Neatkarīgo mākslinieku vienības un vairākās citās izstādēs Latvijā. Ārzemēs Roberta Šterna darbi eksponēti 1939. gada jūras skatu izstādē Lībekā un Lježā.

Grāmatas par mākslu
1920: "Ievads metodiskā zīmēšanā"
1925: monogrāfija "Janis Rozentāls"

DARBĪBA MĀKSLAS KRITIKĀ

1914: iespiesta pirmā kritika laikrakstā "Līdums" par 4. latviešu mākslas izstādi, kurā pats Šterns piedalījās ar vairākām savām gleznām.

Divus gadus bijis laikraksta "Rīts" mākslas kritiķis, "Brīvā Zeme" u. c. laikrakstu līdzstrādnieks,

Publicējis rakstus par mākslu un recenzijas žurnālā "Ritums", laikrakstos "Brīvā Zeme" (1919–1934), "Jaunākās Ziņas", "Rīts".

SABIEDRISKĀ UN PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

1909: pēc Penzas mākslas skolas beigšanas Šterns sācis strādāt Voldemāra Maldoņa ģimnāzijā. Tobrīd viņš bijis vienīgais latviešu zīmēšanas skolotājs, kas dziļāk pētījis zīmēšanas metodiku.
1912: Rīgā notiek Krievijas pirmā pedagoģiskā izstāde; Šterns ticis uzaicināts nolasīt vairāku priekšlasījumus par zīmēšanas metodiku, tie iemanto pedagogu ievērību.
1920: kopā ar Latviešu Jaunatnes Savienības priekšnieku skolotāju K. Šopu un ģimnāzijas direktoru J. Lapiņu nodibinājis Latvijas Tautas universitāti.

Šterns lasījis lekcijas mākslas jautājumos jaundibinātajā Latvijas Tautas universitātē, skolotāju kursos Rīgā un Cēsīs, ievadu zīmēšanas metodikā Latvijas Universitātes augstākajos pedagoģijas kursos u. c.

Nodibinoties mākslas padomei pie Izglītības ministrijas, Šterns kļuvis par padomes sekretāru. Izglītības ministrijas uzdevumā izstrādājis zīmēšanas programmu ģimnāzijām un pamatskolām.

Žurnālā "Atpūta" ievietojis populāru zīmēšanas mācības kursu.

Bijis viens no Latvijas neatkarīgo mākslinieku vienības dibinātājiem.

PAR ROBERTA ŠTERNA MĀKSLAS UZSKATIEM

"Daudzinātie mākslas "ismi" mākslu ir tikai gremdējuši. Sagrāvuši mākslas estētiskās un nacionālās vērtības. Caur to lielā mērā grimis darba un visas kultūras tikums."

Roberts Šterns

"Rakstīdams par tēlotājas mākslas jautājumiem, Št[erns] arvien nostājas pret moderniem virzieniem. Savās gleznās viņš stingri turas pie vecmeistaru mākslas tradīcijām — rūpīgi zīmē un uzmanīgi liek krāsas. Viņa gleznu iemīļotākie temati — zvejnieki. Sevišķi daudz viņam ir gleznu par jūru."

K. Šops. Roberts Šterns. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 3, 01.03.1939, 378. lpp.

ROBERTA ŠTERNA ATVEIDS

"Kr. Barona ielas sākumā Rīgā gājēji bieži redz soļojam neparastu pamaza auguma vīru. Viņš iet lēni, nesteigdamies; viņa paceltās acis raugās kaut kur tālu, pāri Rīgas jumtiem un torņiem. Bet laikam gan sevišķi tālu viņš tā iedams nevar aizdomāt: nāk kāds viņa skolnieks, technikuma audzēknis – dziļi palocīdamies noņem cepuri, nāk kolēģis gleznotājs – dara to pašu. Neparastā vīra sejā tādās reizēs arvien pamirdz silts smaids, ko apsveicinātājs aiziedams sajūt vēl labu laiku. Šis mierīgais un domu pilnais vīrs – Roberts Šterns. Dzīvo viņš Kr. Barona ielā. Pa savu logu raugas uz Blaumaņa pieminekļa vietu. Viņa darbnīca pilna gleznām, žanriem un ainavām no reālās un iedomātās pasaules. Pie darbnīcas sienas dīvāns. Aizvērtām acīm, pat ar apklātu galvu, te bieži vien atlaižas Šterns-filozofs. Blakus istabā tad sāk klabēt rakstāmmašīna: Šterns-prātnieks diktē, viņa kundze pieraksta. Tā radušies pazīstamie Šterna aforismi un nupat iznākošā grāmata par daiļu un gudru dzīvošanu."

Anonīms. Filozofs un mākslinieks. Brīvā Zeme, nr. 27, 02.02.1939, 39. lpp.

Liepāja
Beidzis Liepājā Augenberga elementārskolu, pēc tam pilsētas skolu.

1900–1904
Liepāja
Mācījies pie komponista un diriģenta H. Hochapfela, no 1900. līdz 1904. gadam mācījies vijoļspēli un mūzikas teoriju pie koncertmeistara Veisborna.

1905–1909
Penza
Beidzis Penzas mākslas skolu. Pats vēl skolā mācīdamies, Penzā divus gadus vadīja pedagoģiskos kursus glezniecībā.

1909
Jaņa Rozentāla mākslas studija
Alberta iela 12–9, Rīga
Pēc Penzas mākslas skolas beigšanas kādu laiku papildinājās Jāņa Rozentāla studijā un Dubura dramatiskajos kursos.

1909
Latvju dramatiskie kursi
Rīga
Pēc Penzas mākslas skolas beigšanas kādu laiku papildinājās Jāņa Rozentāla studijā un Dubura dramatiskajos kursos.

1921–1930
Latvijas Mākslas akadēmija
Gogoļa iela 3, Rīga
Studējis glezniecību LMA.No 1923. līdz 1926. gadam studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vilhelma Purvīša Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā.1930. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Jāņa Roberta Tilberga figurālās glezniecības meistardarbnīcu.

Liepāja
Pēc skolas beigšanas kādu laiku strādājis Liepājā kā telegrāfists.

1909
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga
No 1909. gada skolotājs Voldemāra Maldoņa ģimnāzijā, šajā pašā laikā skolotājs arī Riharda Ģēģera komercskolā un P. Dolgihas sieviešu ģimnāzijā Rīgā.

1909
Latvju dramatiskie kursi
Rīga
Zeltmata un Dubura latvju dramatiskos kursos Šterns lasīja lekcijas par mākslu.

1915–1918
Sanktpēterburga
Kara laikā bijis zīmēšanas skolotājs latviešu skolās Petrogradā.

1919–1943
Rīgas Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
No 1919. gada zīmēšanas skolotājs Rīgas Valsts tehnikumā.

1918
Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latvijas Brīvības cīņās.

1919
Neatkarīgo mākslinieku vienība
Rīga
Bijis viens no Latvijas neatkarīgo mākslinieku vienības dibinātājiem.

19.05.1943
Rīgas Pirmie Meža kapi

Triju Zvaigžņu ordenis
1938