Jevgeņijs Vanags

Dzimis amatnieka ģimenē.

Kara laikā iestājies pagrīdes komjauniešu grupā, kā arī cīnījies 43. latviešu gvardes divīzijā. Par karavīra gaitām apbalvots ar Lielā Tēvijas kara ordeni, 12 medaļām un 4 Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstiem.

Literārā darbība
Humoristiski raksti krājumos
1964: "Labdien, Pietuka Krustiņ!"
1964: "Nebrauc tik dikti"
1968: "Melnā bruņinieka pēcteči"

Atmiņas
1974: "Ierakumu ikdiena"

Par Jevgeņija Vanaga radošo darbību
"Visai daudzos Jevgeņija Vanaga amatus uzskaitīdami, varam ievērot, ka viņa intereses visvairāk tēmētas uz mākslas pasauli. Sirdij vismīļākā allaž bijusi mūzika un it īpaši tēlotāja māksla, par ko uzskatāmi liecina daudzās skiču burtnīcas, kuras jubilārs rāda gan tikai vistuvākajiem draugiem.
Atbilstoši Ļeņingradas Augstākās partijas skolas Žurnālistikas nodaļā gūtajai izglītībai plašākai sabiedrībai vairāk pazīstami Jevgeņija Vanaga literārās darbības rezultāti. Savā laikā ļoti populārs bija ar republikas Žurnālistu savienības Stučkas prēmiju apbalvotais radiofeļetonu cikls "Brenča un Žvinguļa sarakste ar Pietūka Krustiņu", ko meistariski lasīja Luijs Smits un Alfrēds Jaunušans. Ar pseidonīmu J. Žagars daļa šī Jevgeņija Vanaga sarakstītā cikla publicēta atsevišķā grāmatā. Skarba humora un sūras strēlnieku ikdienas atainojumu atrodam frontinieka atmiņu grāmatā "lerakumu ikdiena", kas parakstīta ar pseidonīmu E. Vidzems."
Pabērzs, Juris. Lai spalva allaž paliek asa. Karogs, Nr. 8, 01.08.1982.


Par Jevgeņija Vanaga saistību ar Latvijas PSR Valsts Drošības komiteju
"Gatavojot materiālu LM (1988. g.) par t.s. franču grupu, sev par belzošu pārsteigumu cietušo pārstāstā atpazinu J. Vanaga lomu un izdarības. Viņš bijis visai lojāls pratinātājs VDK, priekšniecība viņu drīz no tās franču grupas lietas nedaudz nomaļus atvirzījusi, galveno apsūdzības uzraudzīšanu un sakārtošanu uzticēdama tādam Morozovam. Atceros Skaidrītes Sirsones stāstījumu: šis pats Vanags 1951 .gada 18. janvāri 7 rītā ar vairākiem pavadoņiem ieradies viņas dzīvoklī. Izdarīta kratīšana. Zinātnieci apcietina un aizved uz stūra māju. Sirsone atminējusies, ka šo zilacaino cilvēku, šo Vanagu jau agrāk kaut kur redzējusi. Kā tad! Rīgas pilī, kad svinēta Andreja Upīša jubileja. Tur viņš smaidošs grozījies, te piesēdies pie vienas viesu grupiņas, te pie otras... Neviens svešo nav pazinis.
Toties iepazina 1951. gada pavasarī, kad viņš pratināja apcietinātos K. Fridrihsonu, E. Stērsti, A. Stubavu, M. Ozoliņu un S. Sirsoni. Viņš kopā ar citiem izmeklētājiem A. Novika virsvadībā izveidoja franču grupas lietu...
Drīz vien pēc šī kulturālā ķeizargrieziena Vanags tika nosūtīts mācīties republikāniskajā partijas skolā. Lai gan sekmes viņam bija stipri viduvējas, tomēr skolas direktors, tas pats A. Elvihs, vēlākais ministrs, tieši viņu pēc pirmā kursa pabeigšanas izraudzīja nosūtīšanai mācības turpināt Ļeņingradas augstākajā partijas skolā, kurai tālaika sabiedrībā bija visaugstākais reitings.
Diplomu ieguvis, viņš atgriežas Rīgā, protams, strādā nekur citur kā pašā LKP CK ārzemju sakaru nodaļā, lai gan īsti nepārzin nevienu svešvalodu, un gadās vairāki čēpē. Tos veicina viņa kāre uz alkoholu, kas viņu nogāž zemākā līmenī – jau aprādītajā V. Kaupuža kantorī.
Skaidrs, drīz, vien arī šeit jāpiedzīvo ne viens vien čēpē, un pudele aizvien vairāk patīk un kļūst nepieciešama. Teātru mākslinieku aprindas ir samērā veicinošs faktors, un nu Kaupužam jādomā, lai vērtīgais kadrs (ministrijai vai VDK?) mazāk tiktu apvainots, un viņš tiek pazemināts par Operteātra direktoru, tā vairākus gadus zeminādams šīs mākslas iestādes jau tā samērā nestabilo stāvokli.
Kultūras kadra nekompetence un žūpošana viņu beidzot iesēdina ziepēs līdz nāsīm, un atkal ar Kaupuža (varbūt ar čekas svētību un atbalstu) tēvišķīgo roku viņš tiek ievirzīts citā kultūriestādē – Latvijas PSR Revolūcijas muzejā. Saprotams – par direktoru. Smaidošais, zilacainais Žeņa mazākos krēslos neprata sēdēt..."
Salnāja, Mersede. Ķeizargriezieni jeb garīguma genocīds. Literatūra un Māksla, Nr. 46, 29.11.1991.

kultūras darbinieks
literāts
žurnālists

I. Žagars, E. Vidzems

Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga

–1941
Rīgas Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga

PSRS CK Augstākā partijas skola
Sanktpēterburga
Studējis žurnālistikas nodaļā.

Rīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga
Scenāriju daļas vadītājs.

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Ārējo sakaru sektora vadītājs.

Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja
Brīvības iela 61, Rīga
Izmeklētājs.

1968
Latvijas PSR Kultūras ministrija
Antonijas iela 2, Rīga
Mākslas un mūzikas pārvaldes vadītājs.

1974
Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātris
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Direktors.

1977–1987
Latvijas PSR Vēstures muzejs
Rīga
Vadītājs.

Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Biedrs.

1985
Rīgas Otrie Meža kapi

Pētera Stučkas prēmija
Prēmija piešķirta par literāro darbību.
0