Artūrs Krūmiņš
11.07.1879 – 04.03.1969
Artūrs Krūmiņš (1879–1969) – arhitekts, literāts. Ar literatūru nodarbojies un publicējies periodikā galvenokārt līdz 1905. gadam. Sarakstījis libretu pirmajai latviešu operai "Baņuta" (1903; komponists Alfrēds Kalniņš), par ko saņēmis Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas nodaļas godalgu. Strādājis par docētāju un profesoru Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, līdztekus tam praktizējis kā arhitekts (projektējis Krustpils cukurfabrikas, Daugavpils bankas un sēravotu dziedinātavas Baldonē ēku u. c.). Pētījis Latvijas arhitektūras vēsturi un teoriju – vairāku rakstu un grāmatu nodaļu autors. Strādājis arī LPSR Zinātņu akadēmijas Tehnisko zinātņu nodaļā.
Dzimšanas laiks/vieta
11.07.1879
Jaunpiebalga
Miršanas laiks/vieta
04.03.1969
Rīga
Personiska informācija
Dzimis kā ceturtais dēls rentnieka Kārļa un Annas Dreimaņu ģimenē.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
1903: dzejolis "Teātrī" žurnāla "Apskats" 7. numurā.
Citas publikācijas
1905: stāsts "Mežsargs" mēnešraksta "Austrums" 1. numurā.
Darbi publicēti žurnālā "J. Janševska Jaunajā zobgaļu kalendārā", žurnālā "Apskats", "Pēterburgas Avīzēs", "Austrumā".
Rakstniecībā darbojies galvenokārt līdz 1905. gadam.
Libreti operām
1903: "Baņuta" (komponists Alfrēds Kalniņš).
1921: "Salinieki" (komponists Alfrēds Kalniņš).
DARBĪBA ARHITEKTŪRĀ UN KULTŪRAS VĒSTURĒ
No 1928: pētījis Latvijas arhitektūras vēsturi – sarakstījis vairāk nekā 1200 rakstu "Latviešu konversācijas vārdnīcai".
1934–1935: sarakstījis nodaļas par baroku un klasicismu Vilhelma Purvīša rediģētajā "Mākslas vēsturē" (1–2).
1938: grāmata "Kristaps Morbergs" (atkārtots izdevums 2002. gadā).
1938: disertācija "Latgales koka baznīcu celtniecība Romas katoļu draudzēs 18. gadsimtenī".
1938: grāmata "Mūsu pilsētu izbūve".
1947: grāmata "Rīga".
1950: "Senatnes pieminekļi. Rīgas pilsētas rekonstrukcija I-III".
2003: "Latgales koka baznīcas: Romas katoļu draudzēs 18. gadsimtā" (1940. gadā aizstāvētā disertācija; atkārtots izdevums 2016. gadā).
Publicistiska satura raksti ievietoti laikrakstos "Latvis" un "Latvijas Vēstnesis".
Projektējis dzīvojamos namus, rūpniecības un sabiedriskās ēkas, tostarp bijušās Krustpils cukurfabrikas, Daugavpils bankas un sēravotu dziedinātavas Baldonē ēku u. c.
PAGODINĀJUMI
Saņēmis Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas nodaļas godalgu par libretu pirmajai latviešu operai "Baņuta" (1903; komponists Alfrēds Kalniņš 1919).
Citātu galerija
PAR ARTŪRU KRŪMIŅU
"[..] iepazinu viņu kā dziļi emocionālu un intelekta piesātinātu cilvēku. Arhitektūras fakultātē viņš lasīja (patiesībā – stāstīja) arhitektūras vēsturi. Fakultātē tā visu laiku tika uzskatīta par vienu no galvenajiem aroda priekšmetiem, tāpēc ari pret saviem studentiem A. Krūmiņš izvirzīja īpašas prasības. Piemēram, eksāmeniem bija jāsagatavo pašu veidots skiču albums uz 40–50 lapām. Tas bija interesants pedagoģisks paņēmiens, kas no studenta prasīja iedziļināšanos arhitektūras vēstures raksturīgākajos piemēros. Kaut ari toreiz, vēl četrdesmitajos gados, fakultātē bija uzkrāts liels diapozitīvu krājums, pats profesors mazāk rādīja attēlus uz ekrāna, vairāk tos zīmēja uz tāfeles. Lekcijas ievilkās, tomēr ļāva dziļāk ielūkoties arhitektūras ne vienmēr tik skaidri izteiktajās likumībās. Trīsdesmit pedagoga gados A. Krūmiņš bija kļuvis par nozīmīgu autoritāti, izcilu personību. Viņa plašais zināšanu loks, lieliskā atmiņa un dziļā cieņa pret arhitektūru ļāva mums ieskatīties ne tikai milzīgajās kultūras vērtībās, bet ari iedziļināties tajās, izprast estētisko vērtību ētiskās saknes."
Apsītis, Vaidelotis. Arhitekts Artūrs Krūmiņš Baņutas libretists. Literatūra un Māksla Latvijā, Nr. 4, 1999, 22. jūl., 13. lpp.
"Būdams, kur vajadzīgs, īsti nopietns un disciplinārs, viņš varēja būt arī jo priecīgs un atraisīts, īpaši intīmākā draugu vai kollēgu pulkā. Tā, savās atmiņās par nelaiķi Arturu Krūmiņu viņa kollēga no fakultātes laikiem, prof. Dr. arch. Pauls Kundziņš atceras: "Pēc fakultātes sēžu nopietnības bija parasts pakavēties vēl visiem kādu brīdi kopā, lai noklausītos kollēgas Krūmiņa jokus, ar kuriem viņš nekad neskopojās. Pats viņš apgalvoja, ka viņam atmiņā uzkrājies kāds tūkstots anekdošu. Viņam bija arī nenoliedzamas aktiera spējas. Kā kollēga Jēkabs Vītols (Selonijas filistrs – V. Z.) šad tad sagādāja jautrību, apgriežot otrādi vai arī atbrīvojoties no vestes, nenovelkot svārkus, tā Krūmiņš iepriecināja intīmo auditoriju skaņās un kustībās, imitēdams krēsla kājas nozāģēšanu ar papīrnazi.""
Zēbauers, V. In memorian. Universitas, Nr. 25, 1970, 1. apr.
ARTŪRS KRŪMIŅŠ PAR OPERAS "BAŅUTA" LIBRETU
"Kad mājās visi literatūras krājumi, kā Skolas maize, Kaudzīšu Matīsa dzejas, "Krievu-turku karš" u. c. bija izlasīti, sameklēju kaut kur bēniņos vai uz klēts augšas novāktos vecu avīžu gadu gājumus. Starp tiem bija arī illustrētā Rota. Atceros labi, kādu koka griezumu: zema, krēslaina telpa, vidū trauks ar ūdeni, apgaismots – pār trauku noliekušies ļaudis, notiek zīlēšana, pašreiz zīlē – Baņuta. Šis vārds kaut kā dziļi iegūlās atmiņā, un kad pēc ilgiem gadiem sāku domāt par libretu, tad galvenās personas vārds nebija jāmeklē, jo atmiņā pieteicās Baņuta."
Gāle, Rita. Artūra Krūmiņa Baņuta. Latvija Amerikā, Nr. 27, 1983, 2. jūl., 4. lpp.
Saiknes
Guntis Gailītis - Radinieks
Darbavieta
Maskava
Mājskolotājs
1907–1921
Maskava
E. Cindeļa manufaktūras būvbirojs
1920–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Arhitektūras fakultātes docents, vēlāk – vecākais docents. No 1939./ 1940. gada – profesors
1922–1924
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Arhitektūras fakultātes sekretārs
1922–1926
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Latvijas Universitātes padomes loceklis
1922–1924
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Latvijas Universitātes Saimniecības padomes loceklis
1922–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Loceklis Arhitektūras fakultātes komisijā, kas vāc un publicē materiālus par Latvijas celtniecību
1922–1931
Rīgas Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Arhitektūras vēstures kursa lektors
1923–1926
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Latvijas Universitātes padomes sekretārs
1924–1926
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Arhitektūras fakultātes dekāns
1934–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Latvijas Universitātes rakstu kopkolēģijas sekretārs
1936–1940
Rīga
Vadījis Latvijas pilsētu izbūves komisiju.
1940–1950
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Arhitektūras fakultātes profesors
1946–1950
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmiķis sekretārs Tehnisko zinātņu nodaļā
Izglītība
1888–1889
Veļķu pagasta skola
Jaunpiebalgas pagasts
Mācījies kā vasaras skolnieks
1889
Alūksnes draudzes skola
Alūksne
1889–1892
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
1892–1894
Kārļa Millera reālskola
Gaujas iela 6, Cēsis
1894–1901
Rīgas Nikolaja ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
1901–1907
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Arhitektūras nodaļa. Ieguvis inženiera-arhitekta grādu.
1905–1906
Karlsrūe
Studējis Karlsrūes Tehniskajā augstskolā.
17.02.1940
Rīga
Ieguvis arhitektūras doktora grādu. Disertācija "Latgales koka baznīcu celtniecība Romas katoļu draudzēs 18. gadsimtenī".
Dalība organizācijās
1901
Studentu korporācija "Selonija"
Stabu iela 17, Rīga
KorporelisViņa krāsu tēvs ir Luijs Melders. Arturs Krūmiņš ir bijis Selonijas mag. cantandi. Viņš bijis arī goda tiesnesis, sekretārs un 1904. gada I semestrī arī Selonijas seniors.
1936–1940
Rīga
Nacionālās celtniecības komitejas pilsētu izbūves komisijas priekšsēdētājs
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1934. gada 15. novembra lēmumu.
IV šķira
1934