Helmārs Rudzītis

Dzimis pavāra Mārča Rudzīša un Annas Rudzītes (1877.27.03.–1952.23.12.) ģimenē.
1937. gadā apprecējies ar Austru Plūci.
Viņa dēls Lotārs Rudzītis (1938.29.10.–2004.01.07.) palīdzējis laikraksta "Laiks" izdevējdarbībā.

Izdevējdarbība
1926: nodibinājis grāmatu apgādu "Grāmatu Draugs".
Apgāds izdeva ne tikai pasaules literatūras klasiķu vai populāru rakstnieku, bet arī daudzu latviešu autoru darbus. Nozīmīgi bija apgāda izdotie daudzsējumu kopotu rakstu izdevumi Pāvilam Rozītim, Eduardam Vulfam, Vilim Plūdonim, Sigrīdai Undsetei, Knutam Hamsunam, Fjodoram Dostojevskim, Zelmai Lagerlēfai u.c. Apgāds publicēja arī profesora Vilhelma Purvīša rediģēto "Mākslas vēsturi", profesora Jāzepa Vītola rediģēto "Mūzikas vēsturi", Roberta Krodera "Teātra vēsturi", profesora Jāņa Strauberga "Rīgas vēsturi" un citus svarīgus izziņu izdevumus.
1940. gadā apgāds tika nacionalizēts, savukārt vācu okupācijas laikā apgāds ierobežotā veidā atjaunoja savu darbību. Līdz 1944. gadam apgāds izdevis ap 1500 grāmatu latviešu valodā. Darbus izdeva arī krievu valodā, dažus izdevumus arī poļu un igauņu valodā.
1944. gadā Helmārs Rudzītis emigrējis vispirms uz Austriju, tad Vāciju. Latviešu bēgļu nometnē Eslingenā 1945. gadā atsācis grāmatnieka darbību un apgāda "Grāmatu Draugs" darbību, izdodams daiļliteratūru, skolu grāmatas.

No 1946. līdz 1949. gadam izdevis literatūrai, mākslai un filozofijai veltīto žurnālu "Laiks".

1949. gadā Rudzītis izceļojis uz ASV, kur no 1949. gada izdevis laikrakstu "Laiks" un no 1951. gada turpinājis apgāda "Grāmatu draugs" darbību. Tajā publicēto grāmatu skaits pārsniedz 700 izdevumu. Tika publicēti neskaitāmi trimdas rakstnieku darbi, tāpat daudzi cittautu rakstnieku darbu tulkojumi latviešu valodā, no jauna iespiestas daudzas apgāda Latvijā publicētās grāmatas. Visvairāk publicēti autori Anšlavs Eglītis, Valdemārs Kārkliņš, Gunars Janovskis, Alfreds Dziļums, Zenta Mauriņa, Aīda Niedra, Jānis Klīdzējs, Teodors Zeltiņš, Nikolajs Kalniņš, Mariss Vētra, Arturs Voitkus u.c.

1931. gadā Rudzītis dibinājis arī modernāko skaņuplašu rūpnīcu Baltijā "Bellacord Electro", kas kļuva par populārāko plašu ražotājfirmu Latvijā 30. gados. Firma savas darbības laikā izdeva vairāk nekā 1100 skaņu plašu. Ar ieskaņojumiem tika apgādāta arī Igaunija un Somija.
Padomju okupācijas gadā nacionalizētā skaņuplašu rūpnīca turpināja darboties; Helmārs Rudzītis tajā bija tehniskais darbinieks.


Memuārliteratūras darbi
Publicējis atmiņu grāmatu "Manas dzīves dēkas" (1984), kur daudz vērtīgu kultūrvēsturisku materiālu.


Goda nosaukumi
1993: LZA goda doktors

"1926. gadā Rīgā dzīvo jauns latvietis, Helmars Rudzītis, 23 gadus vecs. Viņam ir idejas, iedrošināšanās domāt jaunas domas. Saskare ar mākslām un māksliniekiem vēl pusaudža gados Pēterpils operā, kur kara gados viņa ģimeni aizdzinis karš, viņā bija atvērusi agrāk nejustu pasauli. Arī divu lielo valodu – krievu un vācu – zināšana un izsalkums "aprīt" visas pieejamās pasaules autoru grāmatas liek viņam vaicāt: kāpēc arī latviešu nevarētu tikt pie visas pasaules rakstiem? Daudzās mājās arvien vēl iztiek tikai ar kalendāru, Bībeli un dziesmu grāmatu. Izdevniecību grāmatas dārgas: 4–5 lati. Vairumam mēneša alga – 60–80 latu. Kā tad lai atlicina grāmatai? Helmars Rudzītis domā vēl tālāk: kā būtu, ja izdotu tulkotas grāmatas lielā tūkstošu metienā, un pārdotu tas par vienu latu gabalā? – Lielajā avīzē "Jaunākās Ziņās": Jaunā izdevniecība "Grāmatu Draugs" dos grāmatas lasītājiem par brīvu! Tikai par piegādāšanu vai par piesūtīšanu pa pastu jāmaksā viens lats par grāmatu. Ik mēneša sākumā un vidū abonentiem tika solīta viena grāmata. Divdesmit četras gadā! No sludinājuma bija tikai jāizgriež kupons un tanī jāieraksta vārds un adrese. – Solītā sērija sludinājumā bija nodēvēta par Vērtīgu grāmatu virkni. Par vienu latu piedāvāja Kellermaņa, Dostojevska, Balzaka, Zudermaņa, Viktora Igo, Strindberga, Romēna Rolāna, Mopasāna, Merežkovska, Dekobrā grāmatas.
Kā pirmā grāmata sagatavota un jau nodota iespiešanai bija Valdemāra Kārkliņa tulkotais Bernharda Kellermaņa romāns "Idiots". Abi – Rudzītis un Kārkliņš – drebošām sirdīm gaidīja, kas nu būs? – 1926. gada oktobra brīnums latviešu grāmatniecībā izvērtās lielāks, nekā to varēja sagaidīt vai iedomāties – pastu uz mazo jaunā apgāda biroju Pēterbaznīcas laukumā sāka nest maisiem. Bija pieteikušies 18 000 abonentu! Kellermaņa "Idiots" bija jāiespiež vēl un vēl. Tā bija nepieredzēta un necerēta, bet acīm redzot nepieciešama un gaidīta revolūcija latviešu grāmatniecībā. Latviešu lasītājiem pavērās pasaules literatūras durvis."
Jānis Klīdzējs. "Grāmatu Draugam" 65 gadi. Laiks, Nr. 79, 02.10.1991

"Divdesmitā gadsimta latviešu grāmatniecība nav iedomājama bez Helmāra Rudzīša, bez "Grāmatu Drauga". Trimdas avīžniecībā izcilākais latviešu laikraksts ir Helmāra Rudzīša izdotais "Laiks". Latvijas valsts 30. gadi nav iedomājami bez "Bellacord Electro" skaņu platēm, ko ražoja Helmārs Rudzītis. Tāpat Vācijas nometņu laiks – bez viņa izcilā literatūras, mākslas un filozofijas žurnāla "Laiks". Latvijas divdesmito gadu grāmatu tirgu revolucionizēja "lata" grāmatas – lēta, visiem pieejama literatūra, un tās īstenotājs bija Helmārs Rudzītis.
Viņa personā bija apvienots fantasts, sapņotājs un veiksmīgs komersants, kurš oriģinālu, jaunu ideju spēja īstenot un ietērpt komerciāli sekmīgā pasākumā. Viņš, kā šodien teiktu, bija viens no visu laiku sekmīgākajiem latviešu biznesmeņiem. Kas šo Rudzīša talantu padarīja tik slavenu, bija viņa spējas apvienot komerciāli sekmīgo ar kulturāli vajadzīgo. Nosaucot savu apgādu "Grāmatu Draugs", Rudzītis patiešām nemeloja – viņš bija grāmatu draugs un veicināja gan mūsu rakstniecību, gan iepazīstināja grāmatu lasītājus ar vērtīgiem tulkojumiem un popularizēja ar saviem izdevumiem kultūras vēsturi un citas tēmas."
Ojārs Celle. Ardievas latviešu grāmatu karalim. Brīvā Latvija, Nr. 29, 2001.28.07.
Avoti
Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Helmārs Rudzītis. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/2591/

Ausekļa iela 14, Rīga
Šajā namā dzīvojis Helmārs Rudzītis ar ģimeni.

1915–1919
Sanktpēterburga
Pirmā pasaules kara gados bēgļu gaitās Pēterburgā.

08.1920
Rīga
No Pēterburgas Rudzīšu ģimene Rīgā atgriezās 1920. gada augustā.

04.1949
Ņujorka
1949. gada aprīlī Helmārs Rudzītis ar ģimeni ieradies Ņujorkā.1949. gada vasarā Bruklinā, Beiridžas rajonā, Helmārs Rudzītis noīrēja nelielu māju, kur uz dzīvi pārcēlās viņa ģimene un kur bija paredzētas telpas topošā laikraksta "Laiks" kantorim un redakcijai.

1990
Konektikuta
Pēdējos gados dzīvesbiedres Austras neveselības dēļ pārcēlies dzīvot pie meitas Jalnas Salnītes uz viņas ģimenes māju Konektikutā.

Zaube
Beidzis Zaubes privātskolu.

1915
Pētera I reālskola
Beidzis Pētera reālskolu Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā skola evakuēta uz Pēterburgu, Helmārs Rudzītis skolu absolvējis tur.

1920–1922
Rīgas Valsts tehnikums
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Pēc atgriešanās Latvijā kādu laiku mācījies Rīgas Valsts tehnikumā, paralēli uzsākdams vairāku īslaicīgu žurnālu izdošanu, nodibinot un rediģējot audzēkņu literāro žurnālu "Saturns". Skolas eksaktās, tehniskās zinības nesaistīja, – no skolas izstājies, Helmārs Rudzītis eksternā nokārtoja ģimnāzijas abitūrijas eksāmenus.

1922–1939
Latvijas Universitāte
1922. gadā iestājies Latvijas Universitātē, vispirms Tautsaimniecības fakultātē.1939. gadā beidzis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultāti, iegūstot tieslietu maģistra grādu par diplomdarbu "Starptautiskās autora tiesības".

1919
Marijas teātris
Pirmā pasaules kara laikā vienu gadu bijis statists Marijas teātrī Sanktpēterburgā.

1920–1924
Latvijas Nacionālā opera
Statists Latvijas Nacionālajā operā.

1920–1924
Laikraksts "Jaunatnes Dzīve"
Informācijas vācējs laikraksta "Jaunatnes Dzīve" sludinājumu daļā.

16.06.1923–1928
Apgāds "Saturns"
Helmārs Rudzītis izdevējdarbību uzsācis 1923. gada 16. jūnijā, atverot izdevniecību un sludinājumu biroju "Saturns" Lielajā Ķēniņu ielā 8 Rīgā (mūsdienās Riharda Vāgnera iela 8).Oficiāli apgāds reģistrēts 1924. gada 5. septembrī ar kopīpašniekiem Eduardu Laimi un Aleksandru Medni. Apgāds atradies Krišjāņa Barona ielā 14a.1926. gada 26. februārī par apgāda īpašnieci reģistrēta Helmāra Rudzīša māte Anna Rudzīte. Apgāds likvidēts 1928. gadā.

1924–1925
Žurnāls "Sensācija" (1924–1925)
Krišjāņa Barona iela 14, Rīga
No 1924. līdz 1925. gadam apgāds "Saturns" izdeva pirmo latviešu erotisko nedēļas žurnālu "Sensācija" (atļauja uz Nikolaja Džonsona vārda). Redaktors Helmārs Rudzītis. Žurnālā tika iespiesti arī paša Helmāra Rudzīša romāni "Uzdzīvotājs", "Mūsdienu sievietes".1925. gadā žurnāla izdošanas atļauja tika atņemta par vaļīgu anekdošu publikāciju.

28.05.1925–1926
Žurnāls "Elegance"
Krišjāņa Barona iela 14, Rīga
Pēc žurnāla "Sensācija" izdošanas aizliegums 1925. gada 28. maijā Helmārs Rudzītis izdeva žurnālu "Elegance". Žurnāla izdošana tika aizliegta 1926. gadā.

23.09.1926–1944
Apgāds "Grāmatu Draugs" (1926–1992)
Pēterbaznīcas iela, Rīga
Apgāds "Grāmatu Draugs" reģistrēts 1926. gada 23. septembrī Pēterbaznīcas laukumā 37 uz Helmāra Rudzīša mātes Annas Rudzītes vārda, jo pats Helmārs vēl nebija sasniedzis reģistrācijai nepieciešamo 25 gadu vecumu. 1936. gada 16. janvārī Helmārs Rudzītis reģistrēts par apgāda "Grāmatu Draugs" atbildīgo vadītāju.Pārtraukums apgāda darbībā ir padomju okupācijas gadā. Līdz 1944. gadam izdots ap 1500 grāmatu kopmetienā ap 6–7 miljoniem eksemplāru.

1931–1940
Bellacord Electro
1931. gadā Rudzītis dibinājis skaņu plašu rūpnīcu "Bellacord Electro", kas kļuva par populārāko plašu ražotājfirmu Latvijā 30. gados. Firma savas darbības laikā izdeva vairāk nekā 1100 skaņu plašu.

1945–1949
Apgāds "Grāmatu Draugs" (1926–1992)
Eslingene pie Nekāras
Latviešu bēgļu nometnē Eslingenā, Fabrikas ielas pirmajā namā, kur mita Rudzīšu ģimene, 1945. gadā tika atsākta apgāda "Grāmatu Draugs" darbība (tolaik vairāk nepieciešama bija latviešu klasiskā literatūra, trūka grāmatu skolēniem un ģimnāzistiem).

1946–1949
Žurnāls "Laiks" (1946–1949)
Eslingene pie Nekāras
No 1946. līdz 1949. gadam latviešu bēgļu nometnē Eslingenē izdevis literatūrai, mākslai un filozofijai veltīto žurnālu "Laiks", bijis tā redaktors. Šajā laikā iznāca 34 literārā mēnešraksta burtnīcas.

08.11.1949
Laikraksts "Laiks" (1949–)
1949. gada 8. novembrī grāmatizdevējs Helmārs Rudzītis kopā ar rakstnieku un avīžnieku Kārli Rabācu Amerikas Savienotajās Valstīs iespieda pirmo laikraksta "Laiks" numuru.

05.1925
Vācija
Ārzemju ceļojums

05.1925
Francija
Ārzemju ceļojums

1945
Eslingene pie Nekāras
Pēc kara beigām ar ģimeni nokļūst latviešu nometnē Eslingenā.

1945
Austrija
Trimdā vispirms nokļūst Austrijā.

1949
Grona
1949. gadā atradies Gronas nometnē angļu zonā.

04.1949
Bostona
1949. gada pavasarī no tranzītnometnes Gronā izbrauca kuģis "General Howze", tajā atradās arī Rudzīšu ģimene. Helmārs Rudzītis ar kundzi Austru, bērniem Lotaru un Jalnu izkāpa Bostonas ostā, tās pašas dienas vakarā ar vilcienu ieradās Ņujorkā.

06.11.2009
Ausekļa iela 14, Rīga
2009. gada 6. novembrī, atzīmējot laikraksta "Laiks" 60. jubileju, pie Helmāra Rudzīša agrākās dzīvesvietas Rīgā, Ausekļa ielā 14 tika atklāta tēlnieka Anda Egles darinātā piemiņas plāksne – pelēkbrūna granīta pamatne ar bronzas bareljefu.

28.07.2001
Grīnvudas kapsēta, Ņujorka
2001. gada 27. jūlija pēcpusdienā Ņujorkā, Manhetenas "Campbell" bēru namā notika atvadīšanās no Helmāra Rudzīša.28. jūlijā Helmārs Rudzītis apbedīts dzimtas kapos Grīnvudas kapsētā Bruklinā.

PBLA Kultūras fonda Goda diploms
Goda diploms piešķirts par viņa sasniegumiem, sarakstot atmiņu grāmatu "Manas dzīves dēkas".
Rakstniecības nozare
1985

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
V šķira
1995