Neēd šo ābolu. Tas ir mākslas darbs: postmodernisms un latviešu literatūra

Literatūrkritiskas apceres par postmodernisma klātbūtni latviešu prozā.

Anotācija
Jebkurš mēģinājums raksturot vai analizēt literāro procesu būs ja ne gluži aplams, tad noteikti nepilnīgs. Jo – tuvākā vai tālākā nākotnē tapušie teksti var līdz nepazīšanai izmainīt it kā viegli pārskatāmo un jau par pašsaprotamu kļuvušo ainu. Doma par grāmatu "Neēd šo ābolu. Tas ir mākslas darbs" radās jau deviņdesmito gadu vidū – laikā, kad tajā apceramie autori piederēja jauno un cerīgo kārtai, un nepavisam nebija zināms, vai viņi spēs arī realizēt savas potences. Nu ir skaidrs, ka tieši ar viņiem saistīta latviešu literatūras nākotne.

Saturs

Ievads
Neēd šo ābolu. Tas ir mākslas darbs

Čūska rij savu asti

Fausts lasa pavārgrāmatu [arī par Marģeri Zariņu]

Kā mirst romāns, un kas paliek pāri pēc tam, kad viņš ir pagalam [arī par Regīnu Ezeru]

Ceļvedis pa šķēršļotu apvidu

Gundega Repše vietā, kuras nav

"Esamība manuskriptā mēdz būt pat īstāka nekā ārpus tā"

Borhesa zīmē dzimušie

"Mūžība sapņo par mums slimīgus murgus"

Kretīnu dejas kosmiskajā miskastē

Eņģeļi uz adatas smailes

Nobeigums: viss turpinās