Edvīns Tauriņš
15.10.1937 – 09.03.2019
Edvīns Tauriņš (1937–2019) – rakstnieks. Mācījies Liepājas 4. septiņgadīgajā skolā un Liepājas 1. vidusskolā. Beidzis Liepājas Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultāti. Strādājis par skolotāju Rāvas astoņgadīgajā skolā, bijis Liepājas 2. kultūras nama direktors, strādājis vairākās Liepājas rūpnīcās. Izdoti četri stāstu krājumi un tikpat dzejas krājumi, kā arī divi romāni. Bijis redaktors vairākām grāmatām. Labākajos prozas darbos atklājas psiholoģiski motivēti, kolorīti raksturi, smalki dzīves vērojumi. Edvīns Tauriņš tiek raksturots kā ekstravagants dzejas un prozas autors.
Dzimšanas laiks/vieta
15.10.1937
Liepāja
Miršanas laiks/vieta
09.03.2019
Personiska informācija
Dzimis vienkāršā strādnieku ģimenē.
Profesionālā darbība
1959: pirmā publikācija – tēlojums "Kvēlojošas ogles" (Komunists,13.12.1959.).
Īsproza
1975: "Doņu paklājs" (Liesma).
1981: "Diena ar kaiju" (Liesma).
1993: "Vējš, vēl lielāks vējš" (Atauga).
2003: "Liepājas randiņi" (LiePA).
Romāni
1998: "Grēcinieka sirdspuksti" (Daugava).
2007: "Karaļa spārni" (LiePA).
Dzeja
1998: "Zvīņu katedrāle" (SIA "Kurzemes Vārds").
2012: "Greizsirdīgais" (Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa).
2017: "Rožlaukums" (Jumava). Krājumā apkopota dzeja un liriskas noveles.
2018: kopkrājumā "Piemares vējos" (Jumava).
2020: "Čukstu ķekars" (LiePA).
Citātu galerija
Par stāstu krājumu "Doņu paklājs" (Liesma, 1975)
"Sižets It kā gauži ikdienišķs, nepretenciozs. Taču E. Tauriņš niansēti un kolorīti apraksta Kārla izjūtas ceļā un jūtu uzviļņojumu, abiem varoņiem sastopoties. Jā, tie ir no tās pašas mums labi pazīstamās zvejnieku dēlu saimes, taču savdabīgi tauriņiski. Un mums viņi ir simpātiski ar savu smagnējību, tiešumu. Precīzi ietonēta arī apkārtējā vide. Autors neaizmirst šur un tur piemest pa humora šķipsnai. Kā smagi akmeņi veļas dialogi: sulīgi, zvejnieciski. [..] Turpmāk, manuprāt, Edvīnam Tauriņam vajadzētu censties izvairīties no situāciju konstruēšanas mazāk "vadīt" savus varoņus, vairāk ļaut viņiem pašiem darboties. Jā, un no kamertematikas "viņš, viņa, trešais" iebrist dziļākos ūdeņos. Tas autoram ir pa plecam."
Neibarts, Aivars. Redzes leņķis. Literatūra un Māksla, 17.04.1976.
Par romānu "Grēcinieka sirdspuksti" (Daugava, 1998)
"Grēcinieka sirdspukstus apdzīvo sērīgi, sevī noslēgušies, bet allaž labdabīgi ļautiņi ar jokainām iesaukām – Butafors, Pulksteņmeistars, policists Šotlandes Zābaks, Ellīgā Pīpe, Kvēlošā Lūpa un daudzi citi. Kas notiek? Notikumu bez sava gala. Katrs sižeta pavērsiens sašķeļas neskaitāmās sīkās norisēs, no kurām katra savukārt atkal var kalpot par nākamo pavērsienu – un nekad iepriekš nav zināms, kuru no šīm iespējām autors uzskatīs par sev noderīgu. Maza metafora, it kā nenozīmīga autora kaprīze jau pēc pāris lappusēm var satricināt romāna pasauli. [..] Vārdu sakot, romāna iemītnieki brīvi dara vistrakākās lietas, diez ko nerūpējoties par ticamību. Kopumā tas mazliet atgādina marionešu teātri – kaut kas it kā bērnišķīgs un sirsnīgi naivs, brīžiem ir arī ironiski kniebieni laikmetam un pasaulei, bet fonā nojaušama visdziļākā nopietnība."
Berelis, Guntis. Mēle ar kāpurķēdēm, dzelkšņiem un sikspārņiem. Guntis Berelis vērtē:, 08.01.1999.
Nodarbes
Darbavieta
Laikraksts "Kurzemes Vārds"
Pasta iela 3, Liepāja
Literārās lappuses redaktors.
1960–1964
Rāva
Rāvas astoņgadīgā skola
1964–1968
Liepāja
Liepājas 2. kultūras namsDirektors
1967
Nīca
Nīcas tautas namsTautas nama vadītājs.
1968–1974
Rūpnīca "Sarkanais metalurgs"
Liepāja
Krāšņu kontrolieris.
1981–1985
Liepāja
Liepājas maizes kombinātsKurinātājs.
1986
AS Liepājas Metalurgs
Brīvības iela 93, Liepāja
Tērauda liešanas operators.
Dalība organizācijās
Liepājas literārā apvienība
Liepāja
1992
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Izglītība
1945–1952
Liepāja
Liepājas 4. septiņgadīgā skola
1952–1956
Liepājas 1. vidusskola
Liepāja
1956–1960
Liepājas pedagoģiskais institūts (1954–1961)
Liepāja
Beidzis latviešu valodas un literatūras fakultāti.
Apglabāts
13.03.2019
Liepāja
Ziemeļu kapsēta