Andra Neiburga

Dzimusi krāsotāja un medicīnas māsas ģimenē. Vectēvs – būvuzņēmējs Ludvigs Neiburgs.
Kopš 1993: rūpējusies par dzimtas īpašumiem.

1985: pirmā publikācija – stāsts "Spīdēja saule" laikrakstā "Literatūra un Māksla" (22. marts).

STĀSTU KRĀJUMI

1988: stāstu krājums "Izbāzti putni un putni būros"
2004: stāstu krājums "Stum stum"

PROZA BĒRNIEM

1991: garstāsts bērniem "Stāsts par Tilli un Suņu vīru"

LITERĀRO DARBU TULKOJUMI CITĀS VALODĀS

1991: "Stuffed Birds and Caged Birds" (AGNI 33, Boston University).
1992: "Signes" (EUROPE nov. / dec., Paris, France).
1992: "Ein Ereignis ohne Kommentar" (Lettische Erzählungen. Hamburg: Baltica Bibliothek).
1994: "Mousy death" (Description of a struggle: the Picador Book of Contemporary East European Prose. London: Picador).
1997: "Mein Ausgedachtes Leben" (Sonnengeflecht : Literatur aus Lettland zur Leipziger Buchmesse 20.–23.03.).
1998: Summer Log (The Zone) (New Latvian Fiction; The Bookstore in America: Woodland Pattern. Illionois. The Review of Contemporary Fiction; Spring, Vol 18, No. 1).
2000: "Кто знал юритиса?" (Камушек на ладони: латышская женская проза. Rīga: Tapals).
2004: "Death of a Mouse" ( Descant, Nr 124, Toronto).
2004: "El Nino" (In short story collection “Cette peau couleour d’ambre”, Presses Univeritaires de Caen, France)
2005: "Elina is happy" ("small is my land": poetry and prose of Latvia. Edinburgh: The Centre for the History of Ideas in Scotland, University of Edinburgh).
2012: "პროვინციელი ევრიდიკე"(gruzīnu valodā) [Provinces Euridīče] ("The Latvian modern little prose/თანაბედროვე ლატვიური ბცირე პროზა").
2018: "Where I Am" (The Book of Riga: a city in short fiction. Great Britain: Comma Press).

1988: tulkojusi Mihaila Bulgakova (Михаил Афанасьевич Булгаков) romānu "Suņa sirds" (publicēts žurnālā "Avots" Nr. 7, 8, 9, 10).
2000: tulkojusi un lokalizējusi Artura Šniclera lugu "Der Reigen" izrādei "Rondo" Jaunajā Rīgas teātrī.

LĪDZDALĪBA CITOS PROJEKTOS

1990: "Mazās kaislības" Spēlfilma. Scenārija autore. Režisors Oļegs Rozenbergs.
2002: "Suņu vīrs un Tille" pēc Andra Neiburgas stāsta "Stāsts par Suņu vīru un Tilli" motīviem. Režisore Zita Kaminska; scenārija autors Ivo Briedis. Rīga: Latvijas Televīzija.
2005: "Tu man teici: latviešu rakstnieces lasa". Andra Neiburga lasa stāstu "Stum, stum". Rīga: Upe.
2006: "Latvian story tellers". Saturā: push, push / Andra Neiburga. Rīga: Upe tuviem un tāliem.
2007: "Kafejnīca" Četri vizuālie stili LKA operatoru un režisoru interpretācijā; pēc Andras Neiburgas stāsta "Pie blakus galdiņa" motīviem. Latvija: Latvijas Kultūras akadēmija.
2012: dramatizējuma autore izrādei "Muša" pēc Sofi Oksanenas romāna "Attīrīšanās" motīviem Jaunajā Rīgas teātrī.
2014: "Stum stum". Izrāde pēc Andras Neiburgas stāstu motīviem Jaunajā Rīgas teātrī. Režisors Ģirts Ēcis.

PAGODINĀJUMI UN ATZINĪBAS

2005: Stāstu krājums "Stum stum" bijis nominēts Latvijas Literatūras gada balvai 2004.
2014. gada sākumā krājums "Stum, stum" atzīts par vienu no 100 latviešu lasītāju visu laiku mīļākajām grāmatām TV šovā "Lielā lasīšana".

RECEPCIJA

2017. gada 27. janvārī Rīgā notika LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkota rakstnieces daiļradei veltīta konference "Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls".
2018: iznācis konferences rakstu krājums: Jānis Ozoliņš (sast.). Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls. Rīga: LU LFMI.

PAR ANDRAS NEIBURGAS DARBU STILISTIKU

"Neiburgai raksturīga psiholoģiski niansēta iedziļināšanās laikabiedru likteņos, atklājot pretišķības starp viņu vēlmēm, sapņiem un apstākļu nosacīto realitāti."

Māra Daneberga. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

"Rakstnieces agrīno stāstu tematika un poētiskās novitātes 20. gs. 80. gadu vidū un otrajā pusē veido spilgtu "jaunā viļņa" prozas šķautni latviešu literatūrā. (..) Specifiskā vēstījuma divbalsība un tās dažādās variācijas varoņu vērojuma un refleksijas konstruēšanā A. Neiburgas stāstos, kuri periodikā iznākuši kopš 1985. gada un 1988. gadā izdoti krājumā "Izbāzti putni un putni būros", atspoguļo šim laikam raksturīgo intelektuālo un morālo distancēšanos no realitātes atveides ideoloģiskajām klišejām, meklējot jaunu skatpunktu uz realitāti un jaunu valodu tā izteikšanai. Paužot gan ironiju, gan sašutumu, vilšanos, noliegumu, gan ideālismu un nostaļģiju, A. Neiburgas stāsti vairo prozas vēstījuma daudzveidību, pieļauj dažādas lasījuma iespējas, arī dažādos laika posmos, sniedzot niansētu vēlīnā padomju laika sociālā un psiholoģiskā noskaņojuma liecību."

Sandra Meškova. Andras Neiburgas agrīnā proza vēlīnā padomju perioda kontekstā. Andra Neiburga: valoda, dzimte, stāstījums, attēls. R.: LULFMI, 2018, 30. lpp.

"Literārā sabiedrība Andru pieskaitījusi pie "jaunā viļņa", kam raksturīga kritiska un pat nežēlīga attieksme pret savu paaudzi. Taču Andrai vairāk raksturīgs smaids nekā smīns. Neviens cilvēks viņai nav tik sīks, lai nebūtu viņas uzmanības cienīgs. Neviens raksturs tik melns, lai nemirdzētu arī kāda gaiša maliņa. Neviena seja tik bezpersoniski blāva, lai nepavīdētu vismaz viens spilgts vaibsts. Ja tēlotājā mākslā viņa ir dizainere, tad vārda mākslā viņa ir gleznotāja. Viņas stāstos ļoti būtiska ir krāsa. Akvareliski izplūdināta un gandrīz caurredzama vai triepieniem klāta eļļas tehnikā. Kluso dabu siltajās gaismēnās. Āgenskalna ainās. Žanra bildēs. Portretos."

Regīna Ezera. Visu vēju ceļkrustos. Andra Neiburga. Izbāzti putni un putni būros. R.: Liesma, 1988, 3. lpp.

PAR STĀSTU KRĀJUMU "STUM STUM" (2004)

"Konsekventais "es", kura ādā lasītājs tiek nesaudzīgi ievilināts, krājumam piešķir baisu, pat šizofrēnisku piegaršu – jo vairāk tāpēc, ka tēlu galerija pārdabiski raiba: vecuma amplitūda no sešpadsmit līdz "krunkainiem pirkstiem" un "savītušām ausīm", viņas, viņi un pa vidu vēl meiteņu valdzinātāja un tas, kuram Lellis. Identificēšanās notiek ar vērienu un galvenais – ticami. Kad sāc lūkot pēc tīri tehniskiem paņēmieniem, konstatē pārsteidzoši daudz konkrētu, detalizētu vērojumu. Ikkatrs stāsts tiek konstruēts no tēla iekšpuses, no individualizētas pieredzes, atmiņām, pārdzīvojumiem, refleksijas – tieši tādā ceļā arī katrs no mums iepraties domāt sevi kā noteiktu personību. Stāsti skaisti laipo starp nesenas pagātnes vai mūsdienu īstenību (pareizāk – tādu kā psiholoģisko reālismu va iparareālismu) un sirreālismu, taču gandrīz visos uzejams kāds ar sevi vai pasauli neapmierināts vientulis, kas plēšas vai pušu, lai tiktu pie sirdsmiera, sapratnes, mīlestības, bet ikkura dabūta drusciņa, tā vien skaties, neglābjami izslīd pirkstiem cauri. Viens no motīviem ir mokpilna, neīstenojama vēlme atgriezties tur, kur reiz bijis labi. Cits – neciešams gurdums, iztukšotība un ilgošanās, lai vairs nebūtu nekā."

Ieva Kolmane. Krājums ar ekstrām. Diena, 9. jūnijs, 2004.

1964–1973
Rīgas 5. vidusskola
Rīga

1973–1977
Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola
Rīga

1986
Latvijas Mākslas akadēmija
Rīga
Rūpnieciskās mākslas nodaļa

1986–1987
Žurnāls "Avots" (1987–1992)
Rīga
Mākslinieciskā redaktore. Radījusi žurnāla māksliniecisko koncepciju.

1987–1989
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Referente konsultante un Latvijas Jauno literātu apvienības vadītāja.

1990–1992
Žurnāls "Karogs"
Rīga
Žurnāla "Karogs" redakcijas kolēģijas locekle

1991–1993
Žurnāls "Karogs"
Rīga
Žurnāla "Karogs" māksliniece

1993
Rīga
SIA "Ludvigs Neiburgs"

1987
Rostoka
Dalība Rostokas kolokvijā par jaunāko latviešu literatūru.

1990–2019
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedre

1989
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

Pastariņa prēmija
Balva piešķirta par grāmatu bērniem "Stāsts par Tilli un Suņu vīru" (1991).
1993

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par dažādos veidos izmantoto literāro darbu "Stāsts par Tilli un Suņu vīru", kas pirmo reizi 1991. gadā izdots sabiedrības "Balta" grāmatu apgādā 30 000 eksemplāru tirāžā, 1996. gadā iestudēts Dailes teātrī, 2002. gadā lasīts
2003

Laikraksta "Diena" gada balva kultūrā
Balva piešķirta par stāstu krājumu "Stum stum".
2004