Artūrs Snips
04.03.1949 – 10.08.2020
Artūrs Snips (1949–2020) – rakstnieks, publicists un scenārists. Bijis "Kultūras Fonda Avīzes" galvenais redaktors, strādājis Neatkarīgajā teātrī "Kabata", bijis Latvijas Republikas vēstniecības Baltkrievijas Republikā ekonomiskais padomnieks, nodibinājuma "Pilsētai un pasaulei" valdes priekšsēdētājs. Sarakstījis īsprozas grāmatas "Nelabojami radi" (1979), "Mazs ciemats turp un atpakaļ" (1987), romānu "Pasaule pēc tam"(2006), autobiogrāfiskās prozas grāmatu "Klejojumi" (2010), stāstu krājumu "Stāsti laiku logos" (2016) un esejisku hroniku apkopojumu "Notvertais laiks" (2018). Latvijas vēsturei nozīmīgas ir Artūra Snipaun Daiņa Īvāna publikācija "Par Daugavas likteni domājot" 1986. gada oktobrī laikrakstā "Literatūra un Māksla", ar kuru tika aizsākta cīņa pret Daugavpils HES celtniecību, tādējādi autoriem kļūstot par Atmodas vēstnešiem.
Dzimšanas laiks/vieta
04.03.1949
Čatanga
Miršanas laiks/vieta
10.08.2020
Personiska informācija
Dzimis no Latvijas izsūtīto zemnieku ģimenē Krasnojarskas novada Taimiras nacionālajā apgabalā, Hatangā. Latvijā ģimenei tika ļauts atgriezties 1957. gadā.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
1973: stāsts "Ceļš" žurnāla "Liesma" 11. numurā
Īsproza
1979: "Nelabojami radi"
1987: "Mazs ciemats turp un atpakaļ"
2016: "Stāsti laiku logos"
2018: "Notvertais laiks"
2020: "Rīgas portfelis"
Romāns
2006: "Pasaule pēc tam"
Autobiogrāfiskā proza
2010: "Klejojumi"
Darbu ievirze sabiedriski centrēta, filozofiska. Tēlu sistēma balstīta paradoksos, dažkārt fantasmagoriskās situācijās.
PUBLICISTIKA
Darbojies arī publicistikā. Publikācijas laikrakstos "Literatūra un Māksla", "Padomju Ceļš", "Padomju Jaunatne", "Kultūras Fonda Avīze", "Diena", "Labrīt", "Jaunā Avīze", "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai", "Dzirkstele" un žurnālos "Liesma", "Karogs", "Jaunās Grāmatas", "Даугава", "Avots", "Tīrraksts", "Domuzīme" un "Vides Vēstis".
SABIEDRISKĀ DARBĪBA
Bijis Latvijas Tautas frontes dibināšanas iniciatoru grupas sastāvā.
1986, oktobrī: kopā Daini Īvānu laikrakstā "Literatūra un Māksla" publicēja rakstu "Par Daugavas likteni domājot", ar kuru tika aizsākta cīņa pret Daugavpils HES celtniecību, tādējādi autoriem kļūstot par Atmodas vēstnešiem.
Nodarbes
Izglītība
–1968
Gulbenes 1. vidusskola
Skolas iela 12, Gulbene
–1973
Rīgas Politehniskais institūts
Kaļķu iela 1, Rīga
Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte
1989
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Augstākie literatūras kursi
Darbavieta
Baldone
Strādājis Baldones radioobservatorijā
Nodibinājums "Pilsētai un pasaulei"
Pils iela 7 - 3, Rīga
Valdes priekšsēdētājs
1973–1978
Inženieris
1978–1984
Ķegums
Ķeguma HES, ceha maiņas priekšnieks un stacijasmaiņas priekšnieks
1989–1991
Kultūras fonda Avīze
Redaktors
1992–1993
Kultūras Avīze
Rīga
Redakcijas loceklis
1993–1997
Baltkrievija
Latvijas Republikas vēstniecības ekonomiskais padomnieks
1997
Neatkarīgais teātris "Kabata"
Peldu iela 19, Rīga
Direktors
Dalība organizācijās
1987–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs
1990–2020
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedrs