Juris Kalniņš
20.12.1847 – 29.06.1919
Juris Kalniņš (1847–1919) – skolotājs, žurnālists, rakstnieks, sabiedriskais darbinieks. Viens no tautiskās atmodas līderiem Vidzemes laukos. Mācījies Vidzemes Skolotāju seminārā pie Jāņa Cimzes. Strādājis par skolotāju Ļaudonā, Vietalvā, Sausnējā. Nodibinājis labdarības biedrību, vadījis kori. Vēlāk darbojies dažādu laikrakstu redakcijās. Sarakstījis apcerējumus par Juri Neikenu un Jāni Cimzi, autobiogrāfiskās prozas darbu "Tautības centienu dēļ", vairākas mācību grāmatas, kā arī darbu "Latviešu rakstniecības teorija", kas uzskatāms par pirmo tautasdziesmās balstīto poētiku latviešu valodā.
Dzimšanas laiks/vieta
20.12.1847
"Kānadži"
Dzimis Pāles pagasta "Kānadžos".
Miršanas laiks/vieta
29.06.1919
Rīga
Personiska informācija
Dzimis saimnieka ģimenē. Vasarās dzīvojis pie mātes brāļa Jura Neikena.
1890. gadā salaulājies ar savu bijuši skolnieci Šarloti Mežaku. Laulībā dzimušas trīs meitas un viens dēls.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Biogrāfiski apcerējumi
1910: "Juris Neikens" ("Dzimtenes Vēstnesis")
1914: "Jānis Cimze" ("Dzimtenes Vēstnesis")
Autobiogrāfiskā proza
1911: "Tautības centienu dēļ"
SKOLOTĀJA DARBĪBA
Mācību grāmatas
1878: "Dabas mācības pirmais kurss tautas skolās"
1890: "Latviešu valodas mācība"
1890: "Ģeometrija"
Rokasgrāmata skolotājiem
1881: "Vadonis rakstienos tautas skolām trijos koncentriskos riņķos"
Poētika
1892: "Latviešu rakstniecības teorija"
No 1879. gada rakstījis laikrakstā "Balss" par pedagoģijas un skolu problēmām, par latviešu valodu, dabaszinībām, par veselības kopšanu un citiem jautājumiem.
CITTAUTU AUTORU DARBU ATDZEJOJUMI UN TULKOJUMI
No vācu valodas
1881: Heinriha Heines balāde "Belzacars"
1908: Gustava Freitāga romāns "Mans un tavs"
SASTĀDĪTĀJS UN PRIEKŠVĀRDA AUTORS
1904: Andreja Pumpura raksti
Citātu galerija
PAR JURI KALNIŅU
"Pedagogs, kuru arī pēc gadsimta var apskaust par prasmi izteikties vienkārši, skaidri un saistoši viņa sarakstītajās mācību grāmatās.
Tautas skolotājs, apgaismotājs arī savā publicistikā. Viens no populārākajiem avīžniekiem pusgadsimta garumā. Kādu laiku "Baltijas Vēstneša", pēc tam "Dzimtenes Vēstneša" redaktors.
Atzīts kordiriģents. Pirmajos, otrajos un trešajos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos viņa vadītais Vietalvas draudzes koris ieguva balvas: atzinības rakstu 1873. gadā, pirmo vietu 1880. gadā, otro vietu 1888. gadā.
Drosmes paraugs. Vairāk nekā 20 gadus ilga viņa idejiskā cīņa par latvieša vietu savā tēvzemē ar konservatīvo un kareivīgo vācu garīdzniecību un skolu valdes priekšniecību. Idejiski viņš guva uzvaru, taču skolotāja vietu zaudēja. Viņam nedeva darbu visā Latvijā un pat Baltijā. Pretinieki gan atzina, ka "Kalniņam ir nopelni zināšanu veicināšanā pie saviem skolēniem un viņš ieguvis patiesu atzīšanu, bet..", tomēr esot vainīgs, jo gan viņa rakstos, gan runās esot "manāms nodoms ķengāt un nicinoši kritizēt zemes autoritātes un mācītājus".
Tāds bija Juris Kalniņš. Viens no tautiskās atmodas spilgtākajām, darbīgākajām personībām."
Kapeniece, Ilga. Modināt, atbrīvot. Literatūra. Māksla. Mēs, Nr. 52, 23.12.1997.
PAR JURA KALNIŅA NOZĪMI VIETALVĀ
"Juris Kalniņš bija viens no pirmajiem garīgās kultūras nesējiem vietalviešos. Darbodamies Vietalvas pamatskolā, daudz laika un pūļu Kalniņš ziedojis sabiedriskās un kulturālās dzīves celšanā. Neskatoties uz to, ka aizritējis daudz gadu kopš Juris Kalniņš miris, vietalviešos viņa vārds vēl arvien godam minēts, un lai tas neizzustu nākošās paaudzēs, vietalvieši viņa vārdā nolēmuši pārdēvēt skolu, kurā tas darbojies."
Jura Kalniņa skola. Brīvā Zeme, Nr. 40, 17.02.1939.
PAR JURA KALNIŅA LITERĀRO UN SABIEDRISKO DARBĪBU
"Kalniņš ļoti daudz rakstījis laikrakstos, iztirzādams mūsu dzīves dažādus jautājumus, izrādīdams arvienu skaidru skatu un dziļu novērošanas spēju. Tas sarakstījis arī vairākas grāmatas, kurām ir nenoliedzama vērtība. Daudz tas rakstījis Konversācijas Vārdnīcā un piedalījies pie Rīgas Latviešu Biedrības Zinību Komisijas darbības, kā arī ļoti dzīvu dalību ņēmis pie Rīgas Latviešu Biedrības darbības tajos laikos, kad ap viņu pulcējās gandrīz visi vērtīgākie inteliģentie latviešu spēki."
Jura Kalniņa piemiņai. Zemgalietis, Nr. 55, 09.07.1919.
Saiknes
Bangpūtis - Draugs
Emīlija Prūsa - Skolniece
Juris Neikens - Mātesbrālis
Pērsietis - Skolnieks
Šarlote Kalniņa - Sieva
Pseidonīms
Prātkopis
Papildu vārdi
Georgs Kalniņš
Izglītība
Dalība organizācijās
Vietalva
Nodibinājis labdarības biedrību un vadījis kori (ar to piedalījies 1.–3. vispārējos dziesmu svētkos).
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
Merķeļa iela 13, Rīga
Priekšnieks.
Biedrība "Ziemeļblāzma"
Rīga
Darbojies A. Dombrovska dibinātajā bezalkohola biedrībā.
Latviešu izglītības biedrība
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Darbojies biedrības Izglītības komisijā.
Darbavieta
1868–1870
Ļaudonas draudzes skola
Ļaudona
Skolotāja palīgs.
1870–1881
Vietalvas draudzes skola
Vietalva
Skolotājs un ērģelnieks.
1882–1906
Laikraksts "Balss" (1878–1907)
Rīga
Ar pārtraukumiem strādājis laikraksta redakcijā.
1883–1886
Sausnējas pamatskola
Sidrabiņi
Skolotājs.
1886–1895
Vietalvas ministrijas skola
Vietalva
Priekšnieks.
1895–1905
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Redakcijas darbinieks.
31.10.1905–31.12.1906
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Laikraksta redaktors.
1907–1917
Laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis" (1907–1917)
Rīga
Redakcijas darbinieks.
1917–1918
Rīgas Latviešu Avīze
Rīga
Viens no izdevējiem (kopā ar F. Veinbergu un A. Benjamiņu).
06.04.1917–02.06.1917
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Laikraksta redaktors kopā ar Vilhelmu Gulbi.
14.11.1918–18.11.1918
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Laikraksta redaktors.
27.05.1919–29.06.1919
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Laikraksta redaktors.
Apglabāts
07.1919
Rīgas Lielie kapi