Pērsietis

1862: Dzimis zemnieku Mades un Jāņa Zemīšu ģimenē. Pērsietim bijis brālis Pēteris, kas strādājis par Kalēju, un māsa Ede. Pēc vecāku nāves saņēmis īpašumā Siljāņu mājas, kuras tālākā aprūpē tikušas nodotas pusmāsai Madei Krastiņai.

Pseidonīmu ''Pērsietis'' aizguvis no Pērses upes, pie kuras atradušās vecāku mājas, savukārt Mēlgaļa vārdu – no zobgala tēla ''Pēterburgas Avīzes'' 1860. gadu publikācijās.

1880: pēc Vietalvas draudzes skolas beigšanas mēģinājis iestāties Baltijas skolotāju seminārā. Ticis noraidīts muzikālo dotību trūkuma dēļ.

1881: pildot rakstveža pienākumus Bērzaunes pagastā, satuvinās ar laikraksta ''Dienas Lapa'' redaktoru Āronu Matīsu un drīz kļūst par laikraksta līdzstrādnieku.

1879: Pirmā publikācija – dzejolis "Nobītosi jūs, māsiņas" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis''

Ap šo laiku Pērsietis nodarbojies ar tautas pasaku un tautasdziesmu vākšanu, kuras sūtījis Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijai. Pierakstījis ziņas par kaimiņu – Bebru pagastu, kur 1840. gadā norisinājusies ievērojama zemnieku sacelšanās.

Stāsti
1896: ''Pēc gadu desmitiem'' (Austrums)
1896: ''Noslēpumainā vienādība'' (Austrums)
1897: ''Zem nedarbu sloga'' (Austrums)
1897: ''Uz mūžu apdrošināts'' (Austrums)
1897: ''Dāvis'' (Austrums)
1898: ''Acīs krītoši burti'' (Jaunā Raža)
1899: ''Koļa un biedri'' (Jaunā Raža)
1900: ''Gala aprēķins'' (Jaunā Raža)
1900: ''Akrobāts'' (Austrums)

Fabulas
1899: fabulu krājums ''Paziņas'' (Jāņa Ozola apgāds)

Fabulas Pērsietis sācis sacerēt kopš 1892. gada. Vairums no tām iespiestas Teodora Zeiferta oriģināldarbu almanahā ''Jaunā Raža'', laikrakstos ''Dienas Lapa'', ''Austrums'', kā arī ''Saimnieču un zelteņu kalendārā''

Satīra
1886: ''Mēlgaļa parunas''
1889: ''Mēlgaļa konversācijas vārdnīca'' (Dienas Lapa)


Autora darbu izlases
1905: ''Pērsieša kopotie raksti'' astoņos sējumos (Anša Gulbja apgāds)
1930–1937: ''Kopotie raksti'' divos sējumos (Anša Gulbja apgāds)
1951: ''Izlase'' (Latvijas Valsts izdevniecība)
2007: ''Fabulas'' (Eraksti)

Par Pērsieša izskatu un dabu
''Pie Turaidas skolas piebrauc pajūgs. No pajūga izkāpj Persietis. Brangs vīrs garā, brūnā mētelī, un tādas pašas krāsas platmale uz maukta dziļi uz acīm. Nu pirmo reizi redzu Persieti. Pirmais iespaids drūms, kā nospiedošs. Persietis mazrunīgs, kustības kā neveiklas. Drīz vien iepazīstamies un īsā laikā sadraudzējamies.
Persietis pilnīgi noaudzis vīrs, korpulents, brūnēts, lielām, gaiši zilām acīm, nelielām ūsām, skaistu degunu. (Ārējo skaistumu vēroju vairāk pēc deguna.) Persietis vairāk kluss un domīgs neka runīgs. Pa reizei ironiski smaida un tāpat runā. Par uztraucošiem faktiem izsakās diezgan asi, pat ar sarkasmu. Persietis ir mātes dēls, līdzīgs viņai izskatā un pēc rakstura. Vairāk reizes esmu bijis Siljāņos un izrunājies ar Persieša māti. Viņa labsirdīga un prātīga lauku saimniece. Tāpat arī Persietis labsirdīgs, gudrs, apķērīgs un nopietni domājošs cilvēks. Per sieša tēvu neesmu redzējis. Persietis dzīvoja vienkārši, bija sātīgs ēšanā.
Mājās ģērbās vienkārši, bet izejot ģērbās glīti, nēsāja krūtssegu ar stāvu apkaklīti; izturējās cēli, apzinīgi, pat cienīgi.
Turaidas valstsmāja atradās tuvu pie skolas, kāpēc satikos ar Persieti vai katru dienu vairāk reizes; gājām viens pie otra, jo sevišķi vasaras brīvlaikā. Abi bijām labi pīpētāji. Persietis arī pats taisīja dažādas pīpes, vairāk gariem kātiem, ko latvieši pārņēmuši no vāciem. Ari nokrāsotos stiklos Persietis grieza vārdus, puķes, lika rāmjos un kāra pie sienām kā greznumu. Persietis bija liels izgulētājs; rītos nevarēju sagaidīt viņu ceļamies. Vakaros parasti bijām kopā skolā. Lasījām grāmatas, dzērām tēju un pīpējām. Kad lasīšana apnika, tad spēlējām šahu, nereti 3 – 4 stundas partiju un pāri pusnaktij. Persietis stāstīja arī daudz piedzīvojumu. Kad iestājās klusums, tad Persietis, galvu uz rokām atspiedis, domāja.''

K. Jirgens. No Pērsieša dzīves. Rīga, Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 11, 01.11.1929.

Par Pērsieša fabulām
''Pret Pērsieša garāko stāstu kompozīciju var celt iebildumus, bet īsās skicēs autoram jāpiešķir meistara gods. Dažās skicēs pavīd smalks, drusku skumjš humors, kam sava radniecība ar Čehova humoru (piem., skicē Tu tikai otram!); kādam draugam Pērsietis jau arī izteicies, ka viņš labprāt gribētu būt latviešu Čehovs. Nu, Čehova apbrīnojamo gatavību Pērsietis gan vēl neaizsniedza, bet labi viņš savas skices veidojis. Ļoti raksturīgs skicē jums ir ''Uz mūžu apdrošināts'': ganos suns nemaz neder, bet viņš labi prot luncināties un laizīt rokas, kādēļ iekļūst vietā, kur nodrošināts uz visu mūžu. Šeit autors smalki un neuzmācīgi, bet nepārprotami norāda uz šādam sunim radniecīgiem cilvēku tipiem. Tā jau ir prozā rakstīta fabula. [..]
Tad nu, pārejot uz Pērsieša fabulām, jāteic: latviešu Čehovs Pērsietis nekļuva, bet latviešu Krilovs varbūt gan. Turklāt Pērsietis fabulu sižetus nekur nav aizņēmies. Kā jau visās pasaules dzejas fabulās, arī šeit, runājot par dzīvniekiem, kokiem un lietām, autors īstenībā rāda cilvēku dzīves ainas. Sociālā doma te Pērsietim reizēm pat vēl vairāk pasvītrota nekā stāstos.''

Pēteris Ērmanis. Pērsietis. Rīga, Karogs, nr. 4, 01.04.1941.

Par Pērsieša stāstiem
''Arī stāstos Pērsietis ļoti reālistiski parāda kapitālistiskās sabiedrības dzīves netaisnības un tās sakropļotos cilvēkus. J. Jansons-Brauns savā pazīstamajā apcerējumā «Fauni vai klauni» min Pārsieti pie tiem, kas spēruši nenoliedzamu soli uz priekšu «ne tik vien plastiskā tēlošanas mākslas spējā, bet arī plašāk vielas Izvēlēšanā un satura paplašināšanā». Ar Pērsieti latviešu stāstniecībā ienāca vesela virkne jaunu raksturu. Tie ir sīkie ierēdņi, komiji, kas tīko tikt pie bagātības, sīkburžuju «jaunkungi un jaunkundzes», ierēdņi. Ar simpātijām, līdzjūtību viņš tēlo apspiesto, nomākto darba cilvēku. Viens no pašiem labākajiem Pērsieša stāstiem ir «Acīs krītoši burti», kas jau skan kā apsūdzība tiem, kuru vainas dēļ jāmirst bezdarbniekam Fricim Stiebriņam, jācieš trūkums viņa sievai un bērniem. Sajā darbā jau samanāmi kritizētāja reālisma elementi. Reālistiski, atmaskojoši Pērsietis rāda arī sadzīvi laukos, virkni lauku budžu tēlu, pusgraudniekus, sīkos amatniekus.''

Imants Lasmanis. Fabulistu atceroties. Rīga, Karogs, nr. 4, 01.04.1962.

Kārlis Zemītis

Pērsietis, Mēlgalis, Pērsiešu Ceronis

1870–1875
Kroņa Iršu pagastskola
Iršu pagasts

1878–1880
Vietalvas draudzes skola
Vietalva
Mācījies pie Jura Neikena māsas dēla un audzēkņa Jura Kalniņa, kura stundās rakstījis domrakstus, sācis sacerēt dzeju un iepazinis vācu literatūru.

1881–1882
Bērzaunes pagasts
Strādājis par pagasta rakstveža palīgu

1882–1885
Ropaži
Strādājis par zirgu pasta ekspeditoru

1882–1885
Ieriķi
Strādājis par rakstvedi

1886–1889
Veicis dažādus darbus Rīgas-Pleskavas dzelzceļa būvniecībā,strādājis par kasieri pie podrjadčika P., grāmatvedi, materiālu pārzini

1889–1893
Rīgas apriņķa tiesa
Rīgas pils
Strādājis par izmeklēšanas tiesneša darbvedi tiesu resorā Rīgā

1893–1901
Turaida
Strādājis par rakstvedi Turaidas pagastā

Turaidas kapi