Juris Neikens

Juris Neikens (1826-1868) ir dzimis saimnieka Pētera Neikena (1792–1867) un viņa sievas Mades (1800–1889), plašā apkaimē pazīstamas dziednieces un vecmātes, ģimenē kā ceturtais bērns. Jura Neikena tēvs ir ir ienācējs Ārciema Kānadžos no Stalbes pagasta Maz-Neiķenu jeb Nēķenu mājām; viņš ir mācījies pie sava radinieka
Straupes draudzes skolotāja Neikena; bijis liels grāmatnieks un pildījis pagastā dažādus amatus – bijis baznīcas pērminderis, pagasta
tiesas vīrs, draudzes tiesas piesēdētājs. Jura Neikena tēva vadībā Kānadžos uzcelts jaunu saiešanas
nams; viņš pats labprāt vadījis lūgšanas un bijis draudzes sacītājs.

1858. gadā Rīgā Juris Neikens apprecas ar guvernanti Konstanci Brimmeri (Brümmer, 1830–1903), laulībā piedzimuši četri bērni. Kārlis Roberts (dzim. 1858) bija karavīrs un ierēdnis, meitas: Emma Marija (dzim.1862) un Marta Konstance Šarlote (1864–1941, precējusies Tilinga/ Tilling).
Jura Neikena dēls Georgs Jozefs Ferdinands Neikens (1860–1936) mācījies Bērzaines un Šūlpfortas ģimnāzijās, studējis vēsturi (1879) un teoloģiju (1880–1883) Tērbatas (Tartu) Universitātē, 1881. gadā nopelnījis sudraba medaļu; ieguvis teoloģijas kandidāta grādu un nokārtojis skolotāja eksāmenu. 1884. gadā strādājis par skolotāju Tērbatas meiteņu skolā, 1884/85 papildinājies studijās Vācijā; strādājis par ticības mācības skolotāju Tērbatas pilsētas reālskolā (1885–1889) un Liepājas ģimnāzijā (1890–1892), pēc tam dzīvojis Beteles (Bethel/Bētleme) iestādē Bīlefeldē, kura tolaik specializējās epilepsijas slimnieku ārstēšanā, un netālajā Eihhofas pansijā Ekartsheimā (Eckartsheim). Vēlāk strādājis par privātskolotāju Zendē (Sende), netālu no Bīlefeldes, kur arī miris. Georgs Neikens palika neprecējies.
No: Lexikon deutschbaltischer Theologen seit 1920. Bearb. von W.Neander. Hannover, 1988, S.122.

Jura Neikena vecākās māsas Annas (dzim.1819) dēls ir skolotājs un kordiriģents Juris Kalniņš (1847-1919), pazīstams arī ar pseidonīmu Prātkopis.

Publikācijas periodikā

Autobiogrāfija
1863: Īsa pašbiogrāfija. Ceļa Biedris, nr. 26.


Dzeja
1862: Jurģu ļaudis. Latviešu Avīzes, nr. 17.
1863: Liec vērā jel un uzmani. Ceļa Biedris, nr. 1.
1863: Bij citkārt mūsu tauta gan dziesmās bagāta. Klusa sirds dziesma. Ceļa Biedris, nr. 2
1863: Ak prieks, ak prieks, kad vecāki. Ceļa Biedris, nr. 3
1863: Ko labu tu pie bērniem pastrādā. Ceļa Biedris, nr. 4
1863: Bērni, ko tēvs audzinājs. Ceļa Biedris, nr. 5
1863: Ak, mīļo! Salda dusa. Ceļa Biedris, nr. 7
1863: Dažs tēviņš liels un smags. Kā smaga nasta ienaids sirdi spiež. Kur mīlestība sirdi liesmina. Ceļa Biedris, nr. 8.
1863: Gans, ņem savu jēriņu. Ko raudi te? Ceļa Biedris, nr. 9
1863: Ādams, pirmais grēcinieks. Klau, pērkons cik vareni strādā! Ceļa Biedris, nr. 11.
1863: Kad Dievs tev grūtu krustu devis. Redz, niknas jūras viļņu klonī. Zēns un oliņa. Ceļa Biedris, nr. 12.
1863: Mana paļaušan un stipra pils. Tur savu tēv` un māt`. Ceļa Biedris, nr. 13
1863: Kur Dievs nedod mīlību. Ticības ceļš. Ceļa Biedris, nr. 14.
1863: Tēv` un māti vecumā. Ceļa Biedris, nr. 15.
1863: Dažs labs tik prātu palaidis uz brītiņu. Kam Dievs sirds zemītē bij savu dzīvu sēklu sējis. Kur atroda, ko meklējši. Lai Dieva lauciņi gan slīkst un salst. Sirds ticīgs, skaidris, drošs. Ceļa Biedris, nr. 16.
1863: Dzelzi, kas nav ilgi trīta. Redz, meitiņa, sirds ticīga. Ceļa Biedris, nr. 17.
1863: Kā dārgie akmiņi, daudz kārtu kārtām trīti. Ko tikai cilvēks strādā. Voi tavs mūžs kam lieti der. Ceļa Biedris, nr. 18.
1863: Dievs sacīja, tas neva labi, ka cilvēks viens ir pasaulē. Ceļa Biedris, nr. 21
1863: Tas bērniņš guļ, tēvs, māte, neraudat! Tā sieviņa, kas glabā bērnus, saimi. Ceļa Biedris, nr. 22.
1863: Bērns, savu ceļu vērā liec. Ja Dievs tev namu netaisa. Kad pļaujams laiks, tad jāsteidzas. Kas atzīst nelaimi par taisnu sodu. Kas, laimi ķerot, bedrē skrien. Ceļa Biedris, nr. 23.
1863: Dažs atpūšas gan mierā saldā. Dažs labprāt šķir un sver. Kas otram vēl un dara labu. Niedra šaubās šur un tur. Redz, še nāk tas sapņotājs. Tā īsta gudrība ir dārga rota. Tam vecumā gan klājas grūti. Ceļa Biedris, nr. 24.
1863: Dievs tev siev` un bērnus dod. Ceļa Biedris, nr. 25.
1865: Drusciņas [domu graudi pantos] Ceļa Biedris, nr. 1-3, 6, 9-12, 13, 26; 1866, nr.1
1865: Ganīt, mācīt, valdīt, rāt – Augsta svēta lieta. Ceļa Biedris, nr. 15.


Proza
1863: Voi pamātei nav grūti? Ceļa Biedris, nr. 1
1863: Tu Dievu mīļo? Ceļa Biedris, nr. 2
1863: Gulbis un vārnas, līdzība. Ceļa Biedris, nr. 3.
1863: Uz deramo dienu. Ceļa Biedris, nr. 4
1863: Voi devītais bauslis vēl spēkā? Ceļa Biedris, Nr. 5, 7, 9.
1863: Drusciņas [domu graudi]. Ceļa Biedris, nr. 8, 10-13.
1863: To Dievs ir darījis. Ceļa Biedris, nr. 15.
1863: Kam taisnība? Ceļa Biedris, nr. 21-23, 25, 26.
1865: Par Oliņiem. Ceļa Biedris, nr. 1-5
1865: Drusciņas [domu graudi]. Ceļa Biedris, nr. 1-5, 7, 9, 10, 12, 26; 1866, nr. 1, 2, 6.
1866: Bāris. Ceļa Biedris, nr. 1, 5-7, 9-12, 14-16, 19.
1866: Uguns posts. Ceļa Biedris, nr. 14.
1867: Vecie un jaunie [nepabeigts]. Ceļa Biedris, Nr. 1, 4.
1867: Aka, ko sauc Dieva palīdzība. Ceļa Biedris, nr. 24.


Publicistika. Avīžniecība
1861: Kā ar vectēvu izrunājāmies [par laikrakstu nozīmi]. Mājas Viesis, nr. 18
1862: “Ceļa Biedris” Latviešu Avīžu pielikums, nr. 50.
1863: Priekšvārdi. Ceļa Biedris, nr. 1
1863: Bildītes izstāstīšana. Ceļa Biedris, nr. 2
1865: Priekšvārdi. Ceļa Biedris, nr. 1-2
1865: C.B.Atbilde. [uz Špīsa (?) vēstuli par postītājiem un noziedzniekiem] Ceļa Biedris, nr.2
1865: Atbilde [uz T.A.vēstuli]. Ceļa Biedris, nr.1
1866: Priekšvārdi. Ceļa Biedris, nr. 11867: Ziņa [par “Ceļa Biedra” apstāšanos]. Ceļa Biedris, nr. 25, 26.


Suminājumi un nekrologi
1863: Re, kur ļaužu draugs! [par Eberhardu fon Rohovu] Ceļa Biedris, nr. 12.
1866: Amata svētki [mācītāja Eduarda Kīglera (Kügler) 25 gade] Ceļa Biedris, nr. 4
1866: Lai duss pēc savām darbošanām Dieva mierā! [R. Šulca nekrologs] Ceļa Biedris, nr. 7.
1866: Atbalss [Aleksandra II sudrabkāzas] Ceļa Biedris, nr. 10.
1866: Piemiņa [nekrologs J.T.Bērentam] Ceļa Biedris, nr. 16.
1867: Ulmaņ` bīskapa 50 gadu amata svētki. Ceļa Biedris, nr. 2, 3.
1867: Amata svētki [Rubenes mācītāja L. Marnitca 25gade] Ceļa Biedris, nr. 6
1867: Atbilda [dzimtbūšanas atcelšanas piemiņas svinības] Ceļa Biedris, nr. 16.


Pedagoģija
1863: Cilvēku daba, bērnu audzinātājiem it īpaši vērā liekama. Ceļa Biedris, nr. 3, 4.
1863: Bērni, nu skolā, skolā! Ceļa Biedris, nr. 22
1866: Bērni, nu rokā grāmatas! Ceļa Biedris, nr. 3, 4.
1866: Bērnus audzinājot un mācot. Ceļa Biedris, nr. 10.
1866: Atbilda Fr. Kl`am [par skolas atstāšanu novārtā]. Ceļa Biedris, nr. 25
1867: Atbilda Th. R-g`am [par skolas nama būvi] Ceļa Biedris, nr. 10.


Mūzika
1865: Dziesmu svētki trešā Vasarsvētku dienā 1864 Dikļos un 1865 Matīšos svētīti. Ceļa Biedris, nr. 19-21.
1866: Par dziesmu svētkiem, ko trešā Vasarsvētku dienā Rūjenē svētīja. Ceļa Biedris, nr. 14; arī Mājas Viesis, nr. 28, 29.


Valodniecība
1863: Nespraudīsim skujas lapās! Nokratīsim gružus! Ceļa Biedris, nr. 2.
1865: Par valodu [kā patiesības un melu līdzekli]. Ceļa Biedris, nr. 3




Recenzijas
1863: “Dziesmu kronis” 100 dziesmiņas uz vienu un vairāk balsīm dziedamas no J. Caunit. Ceļa Biedris, nr. 2.
1863: “Tas ceļš uz Jeruzalemi” no K. Dzirne. Ceļa Biedris, nr. 18.
1865: “Mārtiņa Lutera katķisis ar izskaidrošanām, ar dziesmu un Bībeles peršiņiem un ar diviem pielikumiem apgādāts no L. Hērvāgen” Ceļa Biedris, nr. 19.
1865: “Jautāšanas grāmatiņa jeb pamācītājs apkārtstaigājējiem skolmeistariem un mātēm kā Mārtiņa Lutera mazā katķisma vārdus jautājot bērniem būs izskaidrot” Sarakstījis Valkas mācītājs Otto. Ceļa Biedris, nr. 19


Reliģija, morāle, ētika
1862: Asins radiem nebūs saprecēties! Latviešu Avīžu piel. Baznīcas un skolas ziņas, nr. 17
1863: Mārtiņa Lutera mācības. Ceļa Biedris, nr. 1, 2, 4, 5, 8, 9, 11-26.
1863: Praviets Jonas. Ceļa Biedris, nr. 4-8.
1863: “Raug, uz šo zīmi nāves, bērns, un dzīvo mūžīgi!” Ceļa Biedris, nr. 6
1863: Anc Ģedis, Grenlandiešu apustuls. Ceļa Biedris, nr. 6, 8.
1863: Sējuma upuris Indijas zemē. Ceļa Biedris, nr. 12.
1863: Apustuls Pāvils. Ceļa Biedris, nr. 13-22.
1863: Par Bībeles svētkiem, ko Dikļu draudze šogad 18. augusta mēneša dienā svētīja. Ceļa Biedris, nr. 19.
1865: Lutera stāsti. Ceļa Biedris, nr. 1-26.
1865: Atbilde [par dievbijību]. Ceļa Biedris, nr. 6
1865: Uz gada beigām. Ceļa Biedris, nr. 20.
1865: Ticības atjaunošanas svētkos. Ceļa Biedris, nr. 22
1865: Uz gada beigām. Ceļa Biedris, nr. 26
1865: Līdz šejien tas Kungs mums ir palīdzējs. Ceļa Biedris, nr. 26.
1866: Lutera stāsti. Ceļa Biedris, nr. 1, 2, 4, 20-26.
1866: Atbilda [par nevēlamām parādībām dievkalpojuma laikā] Ceļa Biedris, nr. 1-6, 22-24, 26.
1866: Turaties pa godam. Ceļa Biedris, nr. 3
1866: Misione. Ceļa Biedris, nr. 6
1866: Iztīrījiet to vecu raugu! Ceļa Biedris, nr. 7
1866: Palīdziet vilkt! Ceļa Biedris, nr. 16
1866: Par Hermansburgas misioni, Ceļa Biedris, nr. 17.
1867: Par kristīgu draudzi. Ceļa Biedris, nr. 1, 2, 5,
1867: No grēku atzīšanas pie grēku sūdzēšanas. Ceļa Biedris, nr. 20
1867: Tam, kas apžēlošanu nav parādījis, uzies sodība bez apžēlošanas. Ceļa Biedris, nr. 23.
1867: Atbildas K.V-n., P. C-r u.c. uz vaicāšanu “Vai ziņģēt, dancot un kārtes spēlēt grēks?” Ceļa Biedris, nr. 26

Populārzinātne
1863: Jēkab` Vats [Džeims Vats] Ceļa Biedris, nr. 4
1863: Grenlande. Zeme un ļaudis. Ceļa Biedris, nr. 6
1863: Pēter Aniķs. Ceļa Biedris, nr. 21.
1866: Pret kustoņu vārdzināšanu. Ceļa Biedris, nr. 17, 18.

Sadzīve
1863: Par silto zemi, un kā tur citiem tagad klājas. Ceļa Biedris, nr. 3.
1863: Ar Dievu, mūsu jaunie karavīri! Ceļa Biedris, nr. 22
1865: Dažādas apvaicāšanās [dzimstība Dikļu draudzē] Ceļa Biedris, nr. 1
1865: Atbildes [par izceļošanu]. Ceļa Biedris, nr. 3
1865: Priekšvārdi [par māju iepirkšanu un baumām]. Ceļa Biedris, nr. 4
1865: Atbilda [par palīdzības kasi skolotāju atraitnēm un bāreņiem] Ceļa Biedris, nr. 4, 7
1865: Palieci tēvišķā! Ceļa Biedris, nr. 17.
1865: Atbilde [vēstule par kalpu un saimnieku pretišķībām] Ceļa Biedris, nr. 20.
1865: Atbilda [par veselības taupīšanu] Ceļa Biedris, nr. 23.
1866: Ļaužu skaitīšana. Ceļa Biedris, nr. 15, 20.
1866: Atbilda A. T-n`am. [par pagastu apvienošanos]. Ceļa Biedris, nr. 23.
1867: Mīļais Fr.C.! [par pagasttiesas vīru nolaidību] Ceļa Biedris, nr. 1
1867: Atbilda [par dzeršanu, vazāšanos un zādzībām]. Ceļa Biedris, nr. 9

Darbi atsevišķos izdevumos [izlase]1850: Vācu valodas mācība priekš latviešiem. Pirmā daļa. Pie šīs grāmatiņas pieder: 1) 8 bilžu tāpeles priekš lētākas vācu vārdu iemācīšanās un 2) Kurze Anleitung zum Gebrauche der "Vācu valodas mācība" priekš skolmeistariem [11. izdevums 1896. gadā!] 2. daļa publicēta turpat (1859). Rīga: Hekers.
1865: Apustuļa Pāvila grāmata romniekiem rakstīta [tulkojums; atsevišķā izdevumā pēc Magazin Bd.XIII, Th.2] Jelgava: Stefenhāgens.
1889: Ak, mīļo! [ziņģe, Freiligrāta dzejoļa brīvs tulkojums Freiligrāta]. Rīga: M. Jakobsons.
1922: Pamōte. Rīga: Izglītības Ministrijas izdevniecība.
1924: Kam taisnība. Par Oliņiem. Cēsis un Rīga: O. Jēpe [sērija "Jaunības literatūra" XVIII]
1924: Stāsti. Cēsis un Rīga: O. Jēpe. [Vai pamātei nav grūti? Vai devītais bauslis vēl spēkā?; "Jaunības literatūra" XVII]
1926: Virs zemes esmu ceļinieks. Mācītāja Jura Neikena trešās svētdienas pēc Lieldienas sprediķis. 100 gadu dzimšanas dienas piemiņai Umurgā. Limbaži: Paucītis.

Stāsts "Bāris" atsevišķos izdevumos un pārstrādēs1900: Bāris [sērijā "Mazi stāstiņi maniem mazajiem draugiem" kopā ar citiem citu autoru darbiem] V sēj. Valmiera: H.E. Freijs
1905: Pēcis. Skatu luga piecos cēlienos. Skatuvei pārstrādāta pēc J. Neikena "Bāris". Ziemas svētkos. Saruna, uzvedama pie Ziemassvētku eglītes. Valmiera: P. Skrastiņa apgāds. Atkārtoti izdevumi Rīgā 1914; Valmierā un Cēsīs [b.g.].
1920: Bāris. Pamāte. Rīga: Latvijas Skolotāju savienība, Šnakenburgs [sērija "Skolas literatūra" nr.8]
1921: Borinis. Rēzekne: Latgolas Litu Departaments, Grōmota.
1923: Bāris. Valmiera, Cēsis: K. Dūnis [J. Neikens. Kopoti raksti. 1. sēj.].
1923: Bāris. Pamāte. Krišjāņa Valdemāra Prātīgi runāts. [sērija "Skolas literatūra"]. Rīga: Latvijas Skolotāju savienība.
1924: Bāris. Tu Dievu mīļo? Cēsis un Rīga: O. Jēpe [sērija "Jaunības literatūra". XIX]
1925: Bāris. Pamāte. Rīga: Latvijas Skolotāju savienība.
1926: Bāris. Pamāte. Rīga: J. Roze.
1929: Bāris. Pamāte. Rīga: Latvijas skolotāju kooperatīvs.
1933: Bāris: Jura Neikena stāsta dramatizējums astoņās ainās skolēnu teātriem. Pārstrādājis K. Brants. Rīga: A. Gulbis.
1934: Pielikums Fr. Jansona lasāmās grāmatas "Soli pa solim" 4. daļai. [Bāris. J. Poruks. Kukažiņa; A. Pumpura Lāčplēša varoņdarbi]. Rīga: Latvijas skolotāju kooperatīvs
1936: Bāris. Ar mākslinieka R. Kasparsona oriģinālzīmējumiem. Rīga: Ev.-lut.baznīcas virsvalde.
1940: Bāris. Rīga: VAPP Pedagoģisko rakstu apgādniecība.
1965: Bāris. Bagāti radi [Apsīšu Jēkabs]. Vašingtona: Amerikas latviešu apvienības kultūras birojs.
1976: Bāris [stāsts: jaunākā un vidējā skolas vecuma bērniem]. J. Kalniņa pēcvārds. Rīga: Liesma

Kopoti raksti un darbu izlases.1870: Stāsti, dziesmas un gudrības mācības. Iz Ceļa Biedra izlasījis, sastādījis un izdevis R. Auning, Umurgas mācītājs. Ar Neikena bildi un dzīves aprakstu. Rīga: R. Auniņa izdevums [H. Brucers un biedrs].
1897-1898: Izlasīti raksti. Teodora [Zeiferta] izlasīti un sakārtoti. Divās daļās. Rīga: RLB ZK Derīgu grāmatu nodaļa.
1923-1924: Kopoti raksti 6 burtnīcās [galvenokārt proza, 5. burtnīcā Arņa ieskats Neikena dzīvē un darbos]. Valmiera un Cēsis: K. Dūņa apgāds.
1924: Izlasīti raksti ar biogrāfiju no Arņa. Valmiera un Cēsis: K. Dūnis.
1924: Raksti. A. Gobas sakārtojums un biogrāfisks ievads [dzejas, prozas un publicistikas izlase]. Cēsis, Rīga: O. Jēpe.
1924: Dzejoļi. A. Gobas sakārtojums. Cēsis, Rīga: O.Jēpe [sērija "Jaunības literatūra". XX]
1924: Jura Neikena pedagoģiski un sabiedriski raksti. Cēsis, Rīga: O. Jēpe.

No brāļu Kaudzīšu priekšgājējiem [prozā] ievērības cienīga ir tikai viena persona - mācītājs Juris Neikens, kurš sešdesmitajos gados publicēja dažādus moralizējošus reālpsiholoģiskus stāstus.
Guntis Berelis. Latviešu literatūras vēsture no pirmajiem rakstiem līdz 1999. gadam. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 26. lpp.

[J.Zvaigznītes un J.Neikena] "tautas stāstos" vērojami divi atšķirīgi vēstījuma veidi jeb tipi. Nosacīti tos dēvēsim par dinamisko un statisko vēstījumu. (..) Zvaigznītes prozai raksturīga aprakstoša vēstījuma forma (..). Turpretim Neikena dinamiskais vēstījums ir tiešs notikumu attēlojums. Te autors ļoti cieši seko saviem varoņiem un tādējādi zūd episkā laika distance. Stāstījumu par notikumu nomaina objektīvais un rādošais tēlojums, un šāda vēstījuma stilistiskā ievirze ir viena no būtiskākajām noveles žanra kategorijām. (..) Atšķirībā no Zvaigznītes visai brīvā fabulas risinājuma Neikena vēstījums ir daudz lakoniskāks, viņa uzmanību saista nevis sižeta atkāpes, bet gan noteikta problēma, kas apvīta ar morāli (..) galvenie darbības virzītāji un personāžu raksturotāji ir spraigi, ļoti kodolīgi dialogi, kuri iedarbīgi un dinamiski attīsta autora domu. Neikena dialogi sniedz zināmu nojausmu par šīs vēstījuma formas māksliniecisko ietilpīgumu, par pretstatu un cīņas attīstības iespējām īsprozā. Protams, Neikens vēl nav novelists, tomēr viņa stāsti par dažādiem cilvēku likteņiem, par vāja rakstura postošo spēku jau sagatavo ceļu Blaumaņa novelēm.
Benita Smilktiņa. Novele. Stili, virzieni, personības latviešu novelē (līdz 1945. gadam). Rīga: Zinātne, 1999, 23.-24.lpp.

Pirmajos dziedāšanas vai dziesmu svētkos 1864. gadā gan galvenā doma, šķiet, nav bijusi tik daudz laba vai izcila kopus dziesmu skandēšana, kā pati dziesmotā kopā sanākšana. Latviešiem vēl nav nedz savu sabalsotu kora dziesmu, nedz arī laicīgas, daudzbalsīgas un kolektīvas dziedāšanas tradīcijas. (..) Bijušie cimzieši [Cimzes skolotāju semināra audzēkņi] Vidzemes laukos veido tādu kā inteliģences tīklu, kas aptver vai it visus novadus, lielākas un mazākas apdzīvotās vietas (..). Tieši spēku un sparu, ne vien dziesmu garu latvieši noteikti audzēja sevī arī Dikļos un vairoja to, vēlākos darbos un dziesmās ejot, tepat tuvumā - Rūjienā, Matīšos, Straupē un citviet dziedāšanas svētkus rīkojot. Nu vairs latviešu dziedātā dziesma nevarēs rimties, nu to, tāpat kā pašapziņu un drosmi, nevarēs apturēt, neievērot, pazemot. Tas vēsturiski būs Jura Neikena un Dikļu dziedāšanas svētku fenomens: daudz lielāks, dziļāks un vērienīgāks nekā pati sadziedāšana un dziesmotā kopā sanākšana.
Zane Gailīte. ... bij citkārt mūsu tauta dziesmām bagāta.. No : Savas tautas skolotājs Juris Neikens. Sast. Diāna Nipāne. [Cēsis: Autos], 2008, 74.-75. lpp.

Juris Neikens uzskatāms par vidus un / vai izlīguma ceļa meklētāju, kurš no vienas puses neapšaubīja latviešu emancipācijas nepieciešamību, bet, no otras puses, kristīgās vērtības un sociālo un nacionālo pretrunu risinājumu pakāpeniskā un kompromisa ceļā. Juris Neikens pēc savas cilvēciskās pārliecības allaž tiecās ikvienā redzēt labo, bija pret asu viedokļu konfrontāciju un uzskatīja, ka visi jautājumi risināmi saskaņā ar kristīgās morāles normām.
Vita Zelče. Jura Neikena laikraksts "Ceļa Biedris". No: Savas tautas skolotājs Juris Neikens. Sast. Diāna Nipāne. [Cēsis: Autos], 2008, 85. lpp.

Pirmie novada Dziesmu svētki. / Seši kori vācu un baznīcas valgā,
Neikena rīkoti Dikļos Neikena kalnā.
Vecīt Neiken, Rīgas Lielā estrāde ik pa pieci gadi, / Neiken, tā tava alga.
Vārds Neikena kalniņš ir saīsināts. / Palicis vienīgi - Neikens
Tur mutuļos dzīvīte - slēpju trases, teātri, ballītes / Otrs vārdiņš - Sirsniņkalniņš.
Man smadzenēs iesit skolas puiku teiktais:
"Skrienam, kurš pirmais pie Neikena tiks? / Kurš pirmais Neikenā augšā? "
Tikai tas muļķīgais puļķis - neticēt latviešu nākotnei / negrimst un negrimst laika upē,
un liek simt sešdesmitajā dzimšanas dienā / piemiņas svecītēm nejauki kūpēt.
Daina Sirmā. Jurim Neikenam 160 gadu jubilejā. Liesma nr. 1 (1989).

... ir vēl viena svarīga tēma saistībā ar Jura Neikena
likteni. Tā ir tēma par latviešiem un baltvāciešiem, kurus man gribas uzskatīt
(esmu jau agrāk par to rakstījis) par vienu nāciju, kas runā divās valodās.
Pieaugušākā, attīstītā – vāciski; senākā, vitālākā, mežonīgākā – latviski. Ir
labi, ja vienā tautā ir līdzsvarotas abas šīs puses, nu gluži kā Jeruzalemes –
Telavivas ass ebreju pasaulē mūsdienās. Viena dzemdē un uztura tradīciju, otra nopelna,
lai to visu finansētu. Bet Neikena ģimenes stāsts it kā simbolizē likteni, kas
šajos laikos jau izskatās nenovēršams. Nācijas baltvāciskā daļa ieplūdusi
vāciskajā, kas tai dziļākajā un ģenētiskajā būtībā ir svešs, tikai valodiski
tuvs. Baltvāciskajam tas nav viegli un pašaprotami, vāciskoties. Bet nācijas
latviskā daļa lēnām pazūd krieviski tatāriskajā, kurai tas latviskais simts
gadus nav vajadzīgs. Līdz ar to Neikena dēlu likteņiem varētu būt dziļāka
simboliska nozīme – kā baltā latviskā vīrišķība pazūd vāciskajā pašpietiekamajā
robežškirtņu krustojumu kosmosā. Vai – kā Konstance kā Māte – Nāve paņem savus
dēlus atpakaļ, sevī. Par meitām mēs neko nezinām, bet tās, visticamāk,
turpinājušās. Meitām vienmēr jāturpinās.
Viesturs Rudzītis. Viesturs Rudzītis. Mācītāja Neikena nespēja. http://www.viestursrudzitis.lv/publikacija/macitaja-neikena-nespeja/
[sk. 4.04.2021]

Georg Neiken

N-n. ; J N-n. ; -ei-

citi izglītības veidimācās privāti pie Straupes skolotāja Neikena

citi izglītības veidimācās privāti pie Katvaru muižas dārznieka Zemera

1838–1841
Limbažu apriņķa skola
Limbaži
mācījies

1843–20.12.1846
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera
ieguvis pedagoģisko izglītību

1851
Tērbatas skolotāju seminārs
Tartu
Nokārto mājskolotāja eksāmenu

1852–1856
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Vienu semestri studējis dabaszinātnes, paralēli apgūstot ebreju valodu, lai pēc tam studētu teoloģiju.

Jura Neikena iela, Umurga

Neikena kalniņš, Dikļi, Dikļu pagasts
Kalniņam dots Neikena vārds, tas saukts arī par Neikenkalniņu, tā tuvumā Dikļu mācītājmuižas dārzā pēc Jura Neikena iniciatīvas norisinājušies pirmie latviešu rīkotie Dziesmusvētki 1864. gada 17. maijā. Par godu šim notikumam: 1939. gadā kalniņa pakājē tiek uzcelta estrāde1956. gadā tiek iestādīta Pirmā Maija birzs1957. gadā tiek iestādīta Oktobra birzs1970. gadā tiek atklāta jauna estrāde1973. gada 30. jūnijā tiek atklāts piemiņas akmens (mākslinieks Ruslans Smirnovs; akmens vests 18 km no Valmieras apkaimes, tas ir 3,70 m augsts un 3,65m plats, uz tā ir plāksne ar senlatviešu koklētāju un tekstu "Dziedot dzimu, dziedot augu"), kura mākslinieciskais risinājums ir neveiksmīgs. 1984. gadā tas tiek nomainīts ar mākslinieka Aināra Zelča darbu.Sīkāk par Dziesmu svētku jubilejas svinēšanu Dikļos cauri laikiem: Daina Sirmā. Dziesmu svētki Dikļos. Karogs, nr. 7(1989).2014. gadā Neikena kalnā izveidota dabas koncertzāle un maijā novietots XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku laikā Rīgā uzstādītais Ivara Mailīša vides objekts "Sidraba birzs vainags", to veido 6 simboliski koki - katram piestiprinātā plāksnīte piemin vienu no sešiem koriem, pirmo Dziesmu svētku dalībniekiem. 2015. gada 20. jūnijā Neikena kalnā atklāts Ivara Mailīša dabas objekts "Skaņu birzs".

1924
Dikļu baznīca
1924. gadā iesvētīta un baznīcā uzstādīta piemiņas plāksne Jurim Neikenam.

1936
J. Neikena iela, Ventspils
Iespējams, sakarā ar Jura Neikena 110. dzimšanas dienu ielai piešķirts Neikena vārds.

1992
Jura Neikena Dikļu pamatskola
Dikļi
Pēc Jura Neikena ierosmes 1859. gadā Dikļos sāk darbu pagastskola, tautā saukta par Neikena skoliņu. 1876. gadā skolas telpas paplašina. Līdz Otrajam pasaules karam Dikļos darbojas pamatskola, kurai 1936. gadā tiek piešķirts Jura Neikena vārds - Neikena pamatskola. Pēc Otrā pasaules kara skola Neikena vārdu zaudē. No 1986. līdz 1992. gadam skolas telpās darbojas Dikļu deviņgadīgā skola. 1992. gadā skola Jura Neikena vārdu atjauno. Īsu laiku Jura Neikena vārdā nosaukta skola darbojas arī Rīgā - skolu nosaukumu latviskošanas vilnī Rīgas 47. pamatskola 1938. gadā tiek pārdēvēta par Jura Neikena pamatskolu. Pēc Otrā pasaules kara arī šī skola Neikena vārdu zaudē.

1846–1847
Valmieras draudzes skola
Valmiera
Pēc Jāņa Cimzes ierosinājuma strādā par palīgskolotāju

01.1848–1849
Valmieras skolotāju seminārs
Leona Paegles iela 40, Valmiera
Pēc Jāņa Cimzes ierosinājuma direktora palīgs. Semināram pārceļoties uz Valku, Neikens paliek Valmierā, izstrādā vācu valodas mācībgrāmatu, ceļo un gatavojas mājskolotāja eksāmenam.

1850
Valmieras draudzes skola
Palīgskolotājs, mājskolotājs Valmieras mācītāja Ferdinanda Valtera ģimenē.

1856–1857
Valmieras Sv. Sīmaņa evaņģēliski luteriskā draudze
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca
Mācītāja amata kandidāts draudzē pie F.Valtera

1857–1867
Dikļu evaņģēliski luteriskā draudze
Dikļu baznīca

1867–1868
Umurgas evaņģēliski luteriskā draudze
Umurgas evaņģēliski luteriskā baznīca
Draudzes mācītājs

1852
Studentu korporācija Livonia
Ülikooli 18, Tartu
Iestājas Baltijas guberņas vācu studentu korporācijā.

1864–1866
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Biedrības biedrs, Vidzemes nodaļas vadītājs.

08.07.1868
Umurgas kapi
Apglabāts. "Kas mīlestību sēj, tas mīlestību pļauj. To varēja redzēt tanī dienā, kad Neikena miesas tika guldītas Umurgas kapsētā. Gan reti kur citur uz laukiem būs tādi ļaužu pulki redzēti, cik tanī dienās pie Umurgas baznīcas un kapsētas. No visām pusēm ļaudis bij sanākuši un no visām kārtām. Pie Neikena kapa redzēju lielkungus un zemniekus, augstus un zemus, bagātus un nabagus, mācītus un nemācītus, vecus un jaunus vienā raudu biedrībā ar svētām asaru saitēm savienotus. Vai šī biedrība starp tādiem, kas citādi ar lielām starpībām šķirti, nav dzīva liecība, ka Neikens viens patiesīgs miera vēstnesis un salīdzināšanas sludinātājs bijis." Roberts Auniņš. Citēts pēc: Alfrēds Goba. Juŗa Neikena dzīve un darbs. No: Juŗa Neikena Raksti. A.Gobas sakārtojums un biogrāfisks ievads. Cēsis un Rīga: O.Jēpe, 1924, 22. lpp.1975. gada 24. maijā Jura Neikena kapa vietā pēc rakstnieka Zigmunda Skujiņa iniciatīvas tiek uzstādīts ar tēlnieka Andreja Jansona sagatavotais piemiņas akmens.