Bangpūtis
18.10.1844 – 01.02.1899
Bangpūtis (īstajā vārdā Pēteris Siliņš, 1844–1899) – skolotājs, literāts, aktieris. Viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta otrās puses sava novada literātiem. Pēc Vietalvas ministrijas skolas beigšanas ieguvis skolotāja tiesības un strādājis Odzienas pagastskolā "Draudavās". 1874. gadā, Ausekļa pamudināts, nodibinājis literāru pulciņu. Kopš 1875. gada laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" publicēti Bangpūša dzejoļi un stāsti. Plašākais no tiem – stāsts par klaušu laikiem "Muižas kungs" (1880). Dzejoļi ievietoti arī laikrakstos "Balss" un "Mājas Viesis".
Dzimšanas laiks/vieta
18.10.1844
Odziena
Draudavas
Miršanas laiks/vieta
01.02.1899
Vietalva
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Publikācijas presē (izlase)
1880: "Muižas kungs" (stāsts par klaušu laikiem, "Baltijas Vēstnesis" 289–290)
1880: "Kapā" (dzejolis, "Balss" Nr. 71)
1883: "Tautas dārzs" (dzejolis, "Balss" Nr. 15).
1883: "Vecenīte" (dzejolis, "Balss" Nr. 51).
Bangpūtis sācis dzejot Ausekļa ietekmēts un pamudināts, viņa darbos redzama stipra ietekme mitoloģiski skaistās senlatviešu reliģijas apdziedāšanā. Bangpūtis, līdzīgi Auseklim, arī ārkārtīgi asi uzbrucis valdošajai vācu muižniecībai.
Kopš 1875. gada laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" publicēti Bangpūša dzejoļi un stāsti. Dzejoļi ievietoti arī laikrakstos "Balss" un "Mājas Viesis".
SABIEDRISKĀ DARBĪBA
Nodibinājis savā novadā pirmo dziedātāju dubultkvartetu un 1874. gadā, Ausekļa pamudināts,– literāru pulciņu.
Citātu galerija
AUSEKĻA IETEKME UZ BANGPŪŠA DZEJU
"Bangpūtis, līdzīgi Auseklim, arī ārkārtīgi asi uzbrucis valdošai vācu muižniecībai, kamdēļ toreizējais "Baltijas Vēstneša" redaktors Bernhards Dīriķis (1831—1892) bieži savā vēstulniekā paziņo Bangpūtim, ka piekrīt gan sacerējuma saturam, bet no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ to nevar izlietot. Šie Bangpūša sacerējumi izplatījušies tautā rokrakstā, starp tiem minams garāks dziedājums "Staburadze", kurā apdziedāts latviešu tautas drūmais liktenis."
Ambainis, Vilis. Auseklis Vietalvā. Sējējs, 01.06.1936.
PAR BANGPŪŠA PUBLIKĀCIJĀM
"Līdz savai grāmatai nav ticis arī Bangpūtis. Prozā viņš pa daļai apstrādājis tautā dzirdēto nostāstu vielu, bet dzejā tiklab formas, kā satura ziņā uzskatāms par Ausekļa mācekli un epigoni. Jāpasvītro, ka Pētera Siliņa-Bangpūša publikācijas ne tik viegli identificējamas. Protams, viņam pieder tas, kas iespiests ar Bangpūša parakstu, taču arī kādi raksti un tulkojumi bez pseidonīma varētu būt viņa, tikai par tiem neesam pilnīgi droši, jo aptuveni tai pašā laikā rakstīja un publicējās vēl kāds cits Pēteris Siliņš, arī vietalvietis."
Ancītis, Valdemārs. Brāļi Siliņi. Komunisma Uzvara, 31.01.1985.
DZEJOLIS "VECENĪTE"
Vecā Līze, grabažiņa,
Čāpā brunčos skrandaiņos.
Slimo bērnu lolotāju –
Guldin saldos miedziņos.
Līkais kupris, plikā paure.
Rāda nāves tuvumu;
Vājie stilbi, – tumšās acis –
Zīmē prāta trūkumu.
Ugunsgrēkos, slepkavībās,
Labie bērni zuduši,
Laikam ir ar Raiņa zīmi –
Svešo zemē klīduši.
Drīzi, drīzi vecā Līzīt,
Iesi mūža kambaros;
Kraukļi, vārnas, vanadzeņi
Sēru dziesmas skandinās.
Bangpūtis. Vecenīte. Balss, 21.12.1883.
Saiknes
Auseklis - Draugs
Juris Kalniņš - Draugs
Nodarbes
Dzimtais vārds
Pēteris Siliņš
Pseidonīms
Bangpūtis
Izglītība
Vietalvas draudzes skola
Vietalva
Vietalvas draudzes skolā P. Siliņš mācījies pie apkārtnē izslavētā ērģelnieka Leonharda Krēnberga (1804–1869), pie kura savā laikā mācījies ērģeles spēlēt arī dzejnieks Ansis Līventāls.
Vietalvas ministrijas skola
Vietalva
Ieguvis skolotāja tiesības
Darbavieta
1864–1892
Odzienas pagastskola
Odziena
Ieguvis skolotāja tiesības, viņš strādāja savās dzimtajās mājās "Draudavās", kur bija pirmā skola Odzienas pagastā. "Draudavās" mācījās bērni no diezgan blīvi apdzīvotā pagasta dienvidu daļas. 1892. gadā savu nacionālo uzskatu un nelokāmā rakstura dēl zaudēja tiesības skolā strādāt.
Apglabāts
1899
Vietalvas kapi
Pēc viņa nāves skolēni Vietalvas kapos atklāja pieminekli ar uzrakstu: "Skolnieki savam skolotājam Peter Siliņam. 1844–1899".