Māris Grēviņš
10.03.1930 – 19.04.1994
Literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks Māris Grēviņš (1930-1994) studējis filoloģiju, režiju un teātra mākslu. Ieguvis mākslas zinātņu kandidāta grādu par disertāciju "J. Raiņa Akadēmiskais Dailes teātris un laikmetīgums" (grāmata "Dailes teātris", 1971). Daudzus gadus strādājis par TV redaktoru. Rakstījis teātra recenzijas un publicējis daudz rakstu literatūras un kultūras periodikā. Veidojis scenārijus un dramatizējumus teātra uzvedumiem, kā arī tulkojis lugas.
Dzimšanas laiks/vieta
10.03.1930
Rīga
Miršanas laiks/vieta
19.04.1994
Rīga
Personiska informācija
Māris Grēviņš ir rakstnieka Valda Grēviņa un dziedātājas Annas Grēviņas dēls, rakstnieka un teātra kritiķa Valta Grēviņa brālis. Laulībā ar teātra zinātnieci Gundegu Saulīti dzimuši bērni Marta Grēviņa-Dziļuma (redaktore, kultūras un mūžizglītības projektu vadītāja) un Toms Grēviņš (radiodīdžejs un TV raidījumu vadītājs).
Profesionālā darbība
Pirmā publikācija: recenzija "Radoša pieeja" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1954.9.V par R. Blaumaņa lugas "Ļaunais gars" iestudējumu Jaunatnes teātra krievu trupā.
Sakārtojis grāmatas:
"Eduards Smiļģis laikabiedru atmiņās, dokumentos, vēstulēs, atziņās" (1974)
"Leonīds Leimanis" (1980).
Kopā ar A. Burtnieci un R. Melnaci sastādījis almanahu "Teātris un dzīve" (1967-70).
Teātra vajadzībām dramatizējis un veidojis scenāriju:
Dž. Golsvērtija rom. "Forsaitu teika" (1976)
A. Deglava rom. "Rīga" (1987)
"Visu savu mūžu" (1977)
Tulkojis lugas:
H. Ibsena "Meža pīle" (1984, TV)
A. Ostrovska "Ienesīga vieta" (teātrī 1987)
Citātu galerija
"Visu savu mūžu, ne tikai manām izrādēm, bet arī citām, Tu biji uzticīgs skatītājs pat vairākkārt. Lai izšķirtos par novērtējamul, kas vienmēr ir bijis ar bijību pret cilvēka mākslu izteikts kritisks vērtējums, pat tad, ja kaut kas nav paticis. Ar mīlestību izteikta kritika vienmēr ir vērā ņemama, arī ar visām sāpīgajām pēdām, ko tā atstāj. Eduarda Smiļģa un Tava tēva Valda Grēviņa laiks ir bijis manas un visas manas paaudzes mīlestības, mākslas, individualitātes un ģēnija aizstāvēšanas laiks. Vēlāk reti kurš to saprata (un vēl šodien nesaprot), kas ir Smiļģa ģēnijs!"
Artmane, Vija. Nekrologs. Literatūra un Māksla, Nr.16 (22.04.1994)
Saiknes
Anna Grēviņa - Māte
Bruno Saulītis - Sievastēvs
Emīlija Dēķena - Vecāmāte
Gundega Saulīte - Sieva
Kārlis Dēķens - Vectēvs
Marta Dziļuma - Meita
Valdis Grēviņš - Tēvs
Valentīna Freimane - Svaine
Valts Grēviņš - Brālis
Pseidonīms
Māris G., Grāva M.
Izglītība
A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūts
Malyy Kislovskiy Pereulok 6, Maskava
Studējis aspirantūrā.
–1954
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Absolvējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļu.
1938–1949
Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola
Mēness iela 8, Rīga
1958–1962
Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Studējis Teātra fakultātes režijas nodaļā.
Apglabāts
22.04.1994
Rīgas Otrie Meža kapi