Valts Grēviņš

Tēvs – dzejnieks un rakstnieks Valdis Grēviņš (1895–1968), māte – tulkotajā un mākslu vērtētajā Anna Grēviņa (1892–1979). Vectēvs no mātes puses – pedagogs un literāts Kārlis Dēķens (1866–1942), jaunākais brālis Māris Grēviņš (1930–1994) – respektējams teatrologs.

Literārā darbība
1929: pirmā publikācija – pasaciņa "Vistiņas bēres" žurnālā "Atpūta" Nr. 22, 15. martā. Jaunajam autoram – Valtam Vitoldam Grēviņam – tobrīd ir 8 gadi. Pēc tam sekoja nelielas literāras publikācijas bērnu izdevumos "Jaunais Cīrulītis", žurnālā "Atpūta".

1938: pirmā nozīmīgā publikācija – stāsts "Nams Raiņa bulvārī".
1941: dzejolis "Neapmierinātais" publicēts "Atpūta" 2. numurā; avotos minēts, ka pirmie dzejoļi tapuši 7 gadu vecumā.
Pēc tam dzejas publikācijas laikrakstā "Padomju Jaunatne", žurnālos "Karogs", "Bērnība".

1940–1941: publicētas pirmās teātru recenzijas izdevumā "Studentu Avīze", vēlākā posmā kopš 1945. gada recenzijas laikrakstā "Literatūra un Māksla",
1941: publicētas pirmās grāmatu recenzijas.
1945: 8. februārī Latvijas Padomju Latvijas rakstnieku klubā tika iztirzāti Valta Grēviņa darbi, arī kritizēti.

Sarakstījis lugas, piemēram, viencēlienus "Otrais puslaiks", "Divējādās taisnības", "Debija", "Vecie paziņas", lugu "Viesi", traģikomēdiju "Sveiks, nelaiķi!", kas izrādītas pašadarbības teātros.
1950: librets operai "Imantu Sudmalis", mūzikas autors Valentīns Utkins.
1959: kopā ar Gunāru Ordelovski sarakstījis libretu dziesmu spēlei "Barons Bunduls" pēc Zeiboltu Jēkaba romāna "Barons Bunduls" motīviem.
1959: kopā ar Miervaldi Birzi sarakstījis varoņdrāmu 'Visiem rozes dārzā ziedi", izrādīta Valsts Liepājas Muzikāli dramatiskajā teātrī.

Atdzejotājs
Atdzejojis azerbaidžānu dzejnieka Hamida Alimdžana dzeju.

Tulkojumi
1954: Tursuns, Parda. Skolotājs (uzbeku rakstnieks) (Rīga: Latvijas valsts izdevniecība).

Par Valtu Grēviņu
"Jau skolas gados Valtam Grēviņam bijušas divas lielas aizraušanās dramatiskais pulciņš un literatūra. Kas gan vairs spēj atsaukt atmiņā visus zēna gados atveidotos skatuves tēlus, kā arī dzejoļus un stāstus, kuri radās tai laikā. Toties ģimnāzista gados uzrakstītais stāsts "Nams Raiņa bulvārī", kas iznāca grāmatā 1938. gadā, uzskatāms par pirmo nopietno soli rakstnieka gaitās. Pirmā padomju gada trauksmainās dienas atraisa jaunā rakstnieka aktivitāti vairākos virzienos. Būdams filoloģijas fakultātes students, viņš vada universitātes literāro pulciņu, darbojas dramatiskajā kolektīvā, vada mākslinieciskās pašdarbības pulciņus, iesaistās pirmās latviešu literatūras un mākslas dekādes sagatavošanas darbā."

Komunists, 1959, 15. febr.

"Ticība mākslas visspēcībai skubināja arī mūs pašus rakstīt, meklēt; darboties, un mēs labprāt pulcējāmies ap vidusskolēnu žurnālu, kur varējām nopublicēt savus dzejolīšus, stāstiņus un visu pārējo. Valts Grēviņš mūsu vidū bija viens no rosīgākajiem – nenoliedzami talantīgs, erudīts, ar skolotu gaumi, un viņa dzeja un proza, palaikam parakstīta ar Valta Vitolda vai V. Vitolda vārdu, bija sacerēta pietiekami labā stilā, intriģējoši, atjautīgi un liecināja par autora literāro kultūru. [..] Pienāca 1940. gads ar savām vēsturiskajām pārvērtībām. Studējām filoloģiju. Un piedalījāmies studentu literārajā pulciņā. Valts atkal bija viens no pašiem aktīvākajiem: darbojas pulciņa valdē, uzstājās vai visās sanāksmēs, runāja, referēja, debatēja, lasīja savus darbus, rakstīja, tulkoja, publicējas. Atceros, piemēram, Valta referātu par latviešu literatūru sešos "autoritārā režīma" gados. Tas bija visai pamatīgs. Katrs autors tika nolikts savā vietā – vai nu cildināmā, vai peļamā – pēc nopelniem. 1940. un 1941. gada aktivitātes sekas: vācu okupācijas laikā universitātes durvis Valtam Grēviņam bija slēgtas. Atceros tikai vienu reizi, kad viņš, liekas, no laukiem iebraucis Rīgā, nebija varējis nociesties un atnāca arī uz fakultāti – palūkoties, kā pie jums izskatās un kā jums te iet.

Ancītis, Valdemārs. Atceroties Valtu Grēviņu. Karogs, 1981, Nr. 6.




Par stāstu "Nams Raiņa bulvārī" (1938)

"Jau grāmatas pirmās lappuses lasot, pret jauno, talantīgo autoru, kas pats vēl tikai šogad domā beigt vidusskolu,, viņa rotaļīgās un
dzīves priecīgās izteiksmes, veselīgo uzskatu un stāsta mazajiem varoņiem veltītā sirds siltuma dēļ rodas simpātija. Katram no mazajiem varoņiem autors piešķīris savus īpatus rakstura vilcienus, kas arī stāsta vispārējo veidojumu padara daudzkrāsaināku un pievilcīgāku. "

O. K. Valts Grēviņš. Nams Raiņa bulvārī. Skolu Dzīve, Nr. 6, 1938.

V. Dzelonis, Ā. Raits, V. Vitolds, Valts Vitolds, Alvars Zaigs, Jūlijs Kaibals.

Valts Vitolds

Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Atbildīgais sekretārs.

1959–1961
Liepājas Muzikāli dramatiskais teātris
Liepāja
Literārās daļas vadītājs.

Teātra biedrība

Latvijas Rakstnieku savienība
1946. gada novembrī izslēgts no Latvijas Padomju rakstnieku savienības.

1941
Rīga
Rīgas literārās pašdarbības pulciņu pārzinis.

1928–1934
Rīgas 23. pamatskola
Rīga

1934–1939
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga

1939–1941
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļā.

04.1961
Rīga
Apbedīts Meža kapos.