Valentīna Freimane

Dzimusi Rīgā jurista Leopolda Lēvenšteina ģimenē. Bērnībā dzīvojusi Rīgā, Parīzē un Berlīnē, kur viņas tēvs bijis latviešu firmu pārstāvis unstrādājis vācu kinokompānijā UFA.
Mācījusies privātskolā Berlīnē.
1930: dzīvojusi pie vecvecākiem Rīgā un mācījusies Vācu meiteņu ģimnāzijā. Pie vecākiem uz Berlīni braukusi ciemos rudens, ziemas un pavasara brīvlaikos.
1935: pēc Hitlera nākšanas pie varas ģimene atgriezusies Rīgā.
1940: Beigusi ebreju Ezras privātģimnāziju Rīgā, kur viņas literatūras skolotājs bija dzejnieks P. Vīlips.
1940: iestājusies LU Ekonomikas fakultātē.
1941. gada jūnijā: apprecējusies ar medicīnas studentu Dītrihu Feinmani.
Vācu okupācijas laikā nošauti vecāki. Valentīna slēpusies pie vīra, bet pēc viņa apcietināšanas vairākos citos Rīgas dzīvokļos, arī vācbaltiešu žurnālista Paula Šīmaņa un operas režisora P. Meļņikova ģimenēs.
Pēc kara studējusi LVU Vēstures fakultātē, ko beigusi 1949. gadā.
Strādājusi par skolotāju Liepājas pedagoģiskajā skolā un 1. vidusskolā.
1957–63: strādājusi Liepājas pilsētas laikrakstā "Komunists".
1963: atgriezusies Rīgā, strādājusi Latvijas radio dramatisko raidījumu redakcijā (1963-68).
1968–80: strādājusi Valodas un literatūras institūtā.
1965-90: lasījusi aizrobežu teātra vēstures kursu LVK Teātra fakultātē.
1971: Teātra mākslas institūtā Maskavā ieguvusi mākslas zinātnes kandidātes grādu (1992. gadā tas nostrificēts par mākslas doktora grādu).
Kopš 1992: lasījusi lekcijas Berlīnes Brīvās universitātes zinātnes institūtā, gatavojusi raidījumus par latviešu kultūru dažādām Vācijas raidstacijām.

1957: pirmā publikācija par aktieri V. Zandbergu "Atgriešanās teātrī" laikrakstā "Komunists" (14. aprīlī).
Pētījusi Liepājas teātra vēsturi un tā vadošo mākslinieku daiļradi.
1960: almanahā "Teātris un dzīve" publicējusi portretrakstu par Liepājas teātra režisoru N. Mūrnieku (Nr. 4).
1962:almanahā "Teātris un dzīve" publicējusi portretrakstu par aktrisi un režisori I. Mitrēvici (Nr. 6).
1973–74: rakstījusi nodaļu par Liepājas un Jaunatnes t-ri kolektīvā pētījumā "Latviešu padomju teātra vēsture" (1-2).
1975: almanahā "Teātris un dzīve" rakstā "Iet un darīt" analizējusi Dailes teātra V studijas attīstības gaita (Nr. 19).
1979: almanahā "Teātris un dzīve" rakstā "Lasīt lugu darbībā" izsekojusi vienas izrādes tapšanas procesam (Nr. 23).
1979: krājumā "Runā kinematogrāfisti" iztirzājusi jautājumu par dažādu mākslas nozaru mijiedarbību.
1986: grāmatā "Personības un parādības" ievietotas Valentīnas Freimanes apceres par R. Planšonu, P. Bruku, F. Dzefirelli, G. Grindgensu un Franču komēdijas teātri (Commedie Francaise).

Virkne rakstu veltīta kinomākslas jautājumiem, parasti uzmanības centrā izvirzot kādu teorētisku problēmu. Raksti par teātra un kino problēmām publicēti žurālā "Māksla", laikrakstos "Literatūra un Māksla", "Padomju Jaunatne", "Literatūra un Māksla Latvijā".

Darbi

Valentīna Lēvenšteina

1924–1926
Parīze

1926–1935
Berlīne
Kopš 1930. gada mācās un dzīvo pie vecvecākiem Rīgā, ciemodamās pie vecākiem Berlīnē skolas brīvlaikos.

1929–1930
Berlīne
Mācījusies profesora Jensena eksperimentālajā privātskolā.

1930–1937
Mācījusies Vācumeiteņu ģimnāzijā, privātā divpakāpju meiteņu mācību iestādē, ko veidoja 16. vācu pamatskola un Lutera ģimnāzija.

1937–1940
Ebreju privātā Ezras ģimnāzija
Blaumaņa iela 25, Rīga

1940
Latvijas Universitāte
Rīga
Studējusi Ekonomikas fakultātē.

1949
Latvijas Universitāte
Rīga
Vēstures fakultāte.

1962–1965
Maskava
Studējusi neklātienes aspirantūrā Valsts Teātra mākslas institūtā.

1971
Maskava
Teātra mākslas institūtā Maskavā ieguvusi mākslas zinātnes kandidāta grādu (1992. gadā nosertificēts par mākslas doktora grādu).

1950–1957
Liepājas Pedagoģiskā skola
Liepāja
Skolotāja

1950–1957
Liepājas 1. vidusskola
Ausekļa iela 9, Liepāja
Skolotāja

1957–1963
Laikraksts "Komunists" (1919–1990)
Liepāja

1963–1968
Latvijas Radio
Rīga
Dramatisko raidījumu redakcija

1965–1990
Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija
Rīga
Lasījusi aizrobežu teātra vēstures kursu Teātra fakultātē.

1968–1980
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga

1992
Berlīne
Lasījusi lekcijas Berlīnes Brīvās universitātes zinātnes institūtā, gatavojusi raidījumus par latviešu kultūru dažādām Vācijas raidstacijām.

27.02.2018
Rīgas Pirmie Meža kapi

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2002. gada 12. aprīļa lēmumu.
IV šķira
2002

Latvijas Literatūras gada balva
Labākais oriģinālliteratūras darbs
Nominants
2011

Latvijas Literatūras gada balva
Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas balva – Guntara Sietiņa un Ligitas Franckevičas zelta piemiņas monēta "Jūgendstils. Rīga" tika pasniegta Valentīnai Freimanei par darbu "Ardievu, Atlantīda!", izdevējs — "Atēna".
Speciālbalva
2011

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Atzinības raksts piešķirts par ieguldījumu Latvijas teātra un kino pētniecībā, kā arī teātra un kino jomas speciālistu izglītošanā.
2011