Gundega Saulīte

Rakstnieka Bruno Saulīša un Leļļu teātra aktrises Skaidrītes Reimanes meita, teātra zinātnieka Māra Grēviņa sieva.
Meita Marta Dziļuma – Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu vadītāja, dēls Toms Grēviņš – Radio Pieci dīdžejs.

PIRMĀS PUBLIKĀCIJAS

RAKSTI PAR TEĀTRI

Kopš 1970: publicējusi un publicē recenzijas par izrādēm Latvijas teātros, teātru sezonu apskatus, apceres citzemju teātru viesizrādēm Latvijā, recenzijas par Latvijas Televīzijas iestudējumiem, apceres par teātra un mūzikas pasaules personībām un teātra vēstures jautājumiemžurnālā "Karogs", laikrakstos "Padomju Jaunatne", "Atmoda Atpūtai", "Literatūra un Māksla", "Diena", "Iespiedgrafika", "Rīgas Balss", "Latvijas Avīze", "Laiks", "Brīvā Latvija", almanahā "Teātris un Dzīve", "Teātra Vēstnesis", "Kino Raksti" un citviet.

INTERVIJAS AR AKTIERIEM, REŽISORIEM, MŪZIĶIEM UN RAKSTNIEKIEM

Publicējusi intervijas ar Latvijas aktieriem, režisoriem, mūziķiem, rakstniekiem, tostarp Birutu Skujenieci, Romualdu Ancānu, Eduardu Pāvulu, Lidiju Freimani, Juris Strengu, Juri Kronbergu, Ritu Gāli, Veltu Sniķeri, Ivaru Lindbergu, Liju Brīdaku, Jāni Peteru, Andreju Miglu un daudziem citiem.

Publicējusi periodiskajos izdevumos recenzijas un apskatus par Latvijā izdotajām jaunākajām grāmatām.

SAKĀRTOTĀJA UN KOMENTĀRU AUTORE 

Sakārtojusi un komentājusirakstnieka Bruno Saulīša Kopotus rakstus (1–7, 1972–1979), sastādījusi Bruno Saulīša "Izlasi" (1982), dramatizējusi Latvijas Televīzijas teātrim Jāņa Kalniņa stāstus "Ifigēnija" (1985) un "Kasandra" (1987).

1983:sakārtojusi fotoalbumu "Rīgas Krievu Drāmas teātris".

1999–2002:piedalījusies autoru kolektīvā enciklopēdijai "Teātri un kino biogrāfijās", rakstījusi šķirkļus I, II sējumam un III sējumam (sagatavošanā).

2002: scenārijs videofilmai "Teātris, kura vairs nav" (par Jaunatnes teātri, kopā ar Mārīti Balodi).

TULKOJUMI NO KRIEVU VALODAS
K. Abes "Cietoksnis", R. Ibrahimbekova "Māja uz smiltīm", I. Dvorecka "Veranda mežā".

Kopš 2001: regulāri publicē plašākus pārskatus par notikumiem Latvijas kultūras un teātra dzīvē latviešu trimdas laikrakstos "Laiks" un "Brīvā Latvija".

PAR GUNDEGU SAULĪTI UN INTERESI PAR SKATUVES MĀKSLĀM

"Mūs [domāta Gundega Saulīte un draudzene Rita Rotkale] visu mūžu ir vienojusi interese par mākslu. Lai kādās izpausmēs, žanrā vai veidā. Mīlēt talantīgo cilvēku izpausmes un cilvēkus, kas mākslu rada, tas mūsu dzīvi ir greznojis. Mēs būtu daudz daudz nabagākas, ja mums nebūtu sešdesmito un septiņdesmito gadu teātra piedzīvojumu. Ja nebūtu Pētera Pētersona izrāžu Dailes teātrī – Imanta Ziedoņa Motocikla, Edvarda Radzinska Filma top!, Gunāra Priedes Pa valzivju ceļu..., Lasīja Bebre un Nikolaja Šeiko iestudētā Zaļā putniņa brīnišķīgajā Jaunatnes teātrī."

Šēnberga, Gunta. Gundegas un Ritas draudzības stāsts: Ne vienmēr esam bijušas tik cieši kopā kā šobrīd — Santa, 2023, 3. aprīlis.

Rīgas 3. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga

1971
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Beigusi Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu.

1971–1983
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Zinātniskā līdzstrādniece.

1983–1985
Rīgas 49. vidusskola
Rīga
Latviešu valodas un literatūras skolotāja.

1985–1987
Dailes teātris
Rīga
Literārās daļas vadītāja.

1987–1994
Eduarda Smiļģa Teātra muzejs
Eduarda Smiļģa iela 37/39
Zinātniskā līdzstrādniece.

1993–1994
Laikraksts "Atmoda Atpūtai" (1992–1996)
Rīga
Kultūras daļas vadītāja.

1995
Rīga
Rīgas Muzikālā teātra literārās daļas vadītāja.

1996
Latvijas Nacionālā opera un balets
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Literārās daļas vadītāja

1996–1998
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Asistente.

1998
Žurnāla "Iespiedgrafika" literārā redaktore.

2005 līdz šim
Laikraksts "Laiks" (1949–)
Rīga
Arī laikraksta "Brīvā Latvija" literārā redaktore.

2008–2010
Eduarda Smiļģa Teātra muzejs
Eduarda Smiļģa iela 37/39
Speciāliste.

1972 līdz šim
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Rīga

Kultūras ministrijas Atzinības raksts
2018