Kārlis Dēķens
28.06.1866 – 10.06.1942
Kārlis Dēķens (1866–1942), pedagogs, publicists, dzejnieks. Tulkotājas Annas Grēviņas tēvs. Strādājis par skolotāju. No 1920. gada aktīvi piedalījies politiskajā dzīvē – bijis Satversmes sapulces un pirmo četru Saeimu deputāts, darbojies izglītības komisijā, bijis Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs. Lasījis lekcijas Latvijas Universitātē (skolturībā, latviešu valodas metodikā), Rīgas skolotāju institūtā un Tautas augstskolā. Jaunībā rakstījis galvenokārt satīrisko dzeju, kas publicēta laikraksta "Dienas Lapa" pielikumā un "Zobgala kalendārā". Sarakstījis vairākas mācību un metodiskās grāmatas "Vadonis ģeogrāfijas mācībā" (1906–08),"Ievadījums latviešu valodas mācībā" (1916) un citas.
Dzimšanas laiks/vieta
28.06.1866
Šļaukas
Dzimis Jaungulbenes pagasta "Šļaukās".
Miršanas laiks/vieta
10.06.1942
Zaļenieku pagasts
Miris Zaļenieku pagasta "Mazbaņos".
Personiska informācija
Dzimis rentnieka ģimenē.
Mācījies draudzes skolā, Valkas un Kuldīgas skolotāju semināros (beidzis 1889. gadā).
Strādājis par tautskolotāju Viļķenes un Susējas pagastskolās.
No 1900: strādājis par tautskolotāju Valmieras elementārskolā.
No 1902: pēc pārkvalificēšanās strādājis par tautskolotāju Valmieras Kurlmēmo skolā.
Nolicis mājskolotāja eksāmenus.
1906–15: strādājis par skolotāju Ata Ķeniņa tirdzniecības skolā un Viļa Olava komercskolā Rīgā.
1905: uzstājies par skolu demokratizāciju Vidzemes un Kurzemes skolotāju kongresā.
1906: bijis laikrakstu "Atbalss", "Biedris" un "Diena" redakcijas loceklis.
1907: apcietināts par revolucionāru darbību.
1908: attaisnots.
1909–11: bijis Latvijas Skolotāju biedrības pr-js un biedrības žurnāla "Izglītība" redakcijas komisijas loceklis.
1914: bijis žurnāla "Skola un Māja" redaktors.
1915: strādājis uz Novgorodas guberņu evakuētajā Lubānas komercskolā.
No 1916: dzīvojis Maskavā, strādājis Latviešu bēgļu komercskolā, mācījies A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē, bijis Latviešu bēgļu kultūras biroja izglītības nodaļas vadītājs.
1917: bijis viens no Tērbatas Skolotāju kongresa organizatoriem, sastādījis tur pieņemto Latvijas skolu likuma projektu; žurnāla "Latvijas Skola" redaktors (1917). Strādajis par mājskolotāju Kurzemē.
No 1919: strādājis par skolotāju Rīgas 3. ģimnāzijā. Atjaunojis Neredzīgo skolu Strazdumuižā, strādājis Izglītības tautas komisariātā.
No 1920: aktīvi piedalījies politiskajā dzīvē – bijis Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, darbojies izglītības komisijā, bijis Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs. Lasījis lekcijas LU (skolturībā, latviešu valodas metodikā), Rīgas skolotāju institūtā un Tautas augstskolā.
Profesionālā darbība
Jaunībā rakstījis dzeju, galvenokārt satīrisko dzeju.
1892: pirmā publikācija – divas epigrammas "Kukaiņu kolekcija", "Lejeniešiem" laikraksta "Dienas Lapa" pielikumā (49. nr.).
Līdz 1894: publicējis vairākus satīriskus darbus laikrakstā "Dienas Lapa" un "Zobgala kalendārā".
Sarakstījis mācību un metodiskās grāmatas.
1902: sarakstījis grāmatu par pedagoģijas vēsturi "Mūsu tautskola".
1905: uzstājies
par skolu demokratizāciju Vidzemes un Kurzemes skolotāju kongresā.
1927–29: bijis F. Galenieka sastādītās "Sabiedriska darbinieka enciklopēdijas" (1-6) redaktors.
Mācību grāmatas
1906–1908: Vadonis ģeogrāfijas mācībā (1.–3. kurss, izdots vairākkārt)
1916: Ievadījums latviešu valodas mācībā
1918: Mozus vai Darvins?
1919: Jānītis mājā. Lasāmā grāmata mājas bērniem
1919: Jauna ābece
1919: Rokas grāmata pedagoģijā
1920: Bībeles stāsti
1921: Vadonis dzimtenes mācībā
1921: Politiska un vispārēja svešvārdu grāmata ( kopā ar Vili Dermani un Kārli Ducmani)
1922: Latviešu valodas mācības metodika pamatskolām
1923: Mana pirmā krievu grāmata
1924: Skola, tās veidi un iekārta
1925: Vadonis rēķinu mācībā
Saiknes
Alma Dēķena - Svaine
Anna Grēviņa - Meita
Emīlija Dēķena - Sieva
Māris Grēviņš - Mazdēls
Marta Dziļuma - Mazmazmeita
Marta Jagare - Meita
Valdis Grēviņš - Znots
Valts Grēviņš - Mazdēls
Nodarbes
Pseidonīms
Vecais, Gulbenietis, -ķ-
Izglītība
1878–1884
Jaungulbenes pagasts
Mācījies draudzes skolā.
1884–1887
Vidzemes skolotāju seminārs
Rīga
Tautās sauktais Valkas skolotāju seminārs
1887–1889
Baltijas skolotāju seminārs
Kuldīga
Tautā saukts – Kuldīgas skolotāju seminārs
1906
Nolicis mājskolotāja eksāmenus.
1916
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
Maskava
Darbavieta
1889–1895
Viļķenes pagastskola
Viļķene
Tautskolotājs
1895–1900
Suseja
Strādājis par tautskolotāju Susejas pagastskolā.
1900–1902
Valmieras elementārskola
Valmiera
Tautskolotājs
1902–1906
Valmieras kurlmēmo skola
Valmiera
Skolotājs
1906–1915
Ķeniņu ģimnāzija
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Strādājis par skolotāju Ata Ķeniņa tirdzniecības skolā.
1906–1915
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Aleksandra Čaka iela 26, Rīga
Skolotājs
1906
Laikrakstu "Atbalss", "Biedris" un "Diena"
redakcijas loceklis
1909–1911
Mēnešraksts "Izglītība"
Rīga
Redakcijas komisijas loceklis
1914
Žurnāla "Skola un Māja" redaktors
1915
Novgoroda
Strādājis Lubānas komercskolā, kas Pirmā pasaules kara laikā bija evakuēta uz Novgorodas guberņu.
1916
Latviešu kultūras birojs
Maskava
Izglītības nodaļas vadītājs
1916
Maskava
Latviešu bēgļu komercskola, skolotājs
1917–1918
Kurzeme
Strādājis par skolotāju
17.11.1918–30.04.1920
Latvijas Tautas padome
Loceklis
1919–1920
Rīgas 3. vidusskola
Rīga
SkolotājsIzveidojis klasi nedzirdīgajiem bērniem un atjaunojis Strazdumuižas Neredzīgo skolu.
1920–1934
Rīgas dome
Rīga
Priekšsēdētājs
01.05.1920–07.11.1922
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
Rīga
07.11.1922–15.05.1934
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
1., 2., 3., 4. Saeimas deputāts
1928–1930
Žurnāls "Signāls"
Rīga
Redaktors
Dalība organizācijās
Apcietinājums
1907
Apcietināts par revolucionāru darbību. 1908. gadā attaisnots.
05.1934–07.1934
Liepājas koncentrācijas nometne
Liepāja
Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsumu sociāldemokrātu Kārli Dēķenu kā vienu no potenciālajiem jaunā režīma pretiniekiem apcietināja, un pāris mēmešus viņš pavadīja nometnē.
Apglabāts
Raiņa kapi
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1927. gada 28. aprīļa lēmumu.
III šķira
1927