Klāvs Elsbergs

LITERĀRĀ DARBĪBA

Dzejoļu krājumi
1981: "Pagaidīsim ausaino".
1986: "Bēdas uz nebēdu".
1989: "Velci, tēti".

DZEJAS TULKOJUMI CITĀS VALODĀS

Grāmatas

Ukraiņu valodā
2001: Елсбергси: вибранi вiршi. ("Elsbergi: dzejas izlase"). Atdzejojis Jurijs Sadlovskis (Юрий Садловский).

Krievu valodā
1985: Стихи/Дерево дружбы. ("Dzejoļi/Draudzības koks"). Atdzejojis Roalds Dobrovenskis (Роальд Добровенский).

Antoloģijas un periodiskie izdevumi

Franču valodā
1997: La littèrature lettonne au XX siècle ("20. gadsimta latviešu literatūra"). Atdzejojusi Astra Skrābane.
2002: Pieds nus dans l’herbe: anthologie bilingue de poèmes lettons ("Pļavās kailām kājām: latviešu dzejoļi ar franču atdzejojumiem"). Atdzejojusi Roze Marija Fransuā (Rose-Marie François).

Krievu valodā
1985: В вечном созвучии. Сборник стихов русских и латышских поэтов ("Mūžīgā saskaņā. Krievu un latviešu dzejoļu izlase"). Atdzejojis F. Skudra.
2002: Молния в камне ("Zibens akmenī"). Atdzejojusi Larisa Romaņenko (Лариса Романенко).

Igauņu valodā
1997: Lıti uuema luule valimik ("Latvijas nesenās dzejas izlase"). Atdzejojis Andress Ehins (Andres Ehin).

Vācu valodā
1993: Wunder und Wunden. Lyrik aus Lettland (“Brīnums un brūces. Dzeja no Latvijas”). Atdzejojis Matiass Knolls (Matthias Knoll).
2002: Die Horen. Zeitschrift fur Literatur, Kunst un Kritik, Nr. 3 (Žurnāls literatūrai, mākslai un kritikai). Atdzejojusi Margita Gūtmane.

Angļu valodā
2004: Descant 124 ("Dzeja 124"). Atdzejojusi Margita Gailītis.

Zviedru valodā
1997: Nära röster över vatten ("Balsis pāri ūdeņiem"). Atdzejojis Juris Kronbergs.

Bulgāru valodā
2008: Антология на съвременната латвийска поезия ("Mūsdienu latviešu dzejas antoloģija"). Atdzejojusi Aksīnija Mihailova (Akсиния Михайлова).

Ukraiņu valodā
2007: З Латвiйського берега. Мала антологiя латиськоï поезiï (“No Latvijas krastiem. Mazā latviešu dzejas antoloģija”). Atdzejojis Jurijs Zavgorodnijs (Юрий Завгородный).

DZEJA MŪZIKĀ

Dziesmas ar Klāva Elsberga dzejas tekstiem komponējuši Ilze Arne, Kaspars Dimiters, Juris Kulakovs, Vilis Kundrāts, Jānis Lūsēns, Sniedze Prauliņa.

DZEJA TEĀTRA IESTUDĒJUMOS

2009: 29. septembrī Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde "Klāvs", kurā Klāva Elsberga dzeju un vēstules lasīja aktieris Varis Piņķis. Režisors – Varis Piņķis, komponists – Jēkabs Nīmanis.
2017: 24. februārī Liepājas teātrī – Klāva Elsberga dzejas iestudējums kamerizrāde "Par mīlestību". Piedalās: Leons Leščinskis, Everita Pjata-Gertnere, Normunds Kalniņš (klavieres). Režisors – Leons Leščinskis, māksliniece – Liene Rolšteina, gaismu mākslnieks – Klāvs Gūtmanis.

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI UN ATDZEJOJUMI

1981: Iraklijs Androņikovs. "Mūzikai". Rīga: Liesma.
1985: Gijoms Apolinērs. "Gājiens". Rīga: Liesma.
1987: Kurts Vonnegūts. "Lopkautuve Nr. 5" (tulkojis Klāvs Elsbergs); "Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!" (tulkojusi Vizma Belševica); "Čempionu brokastis" (tulkojuši Klāvs Elsbergs, Ainis Ulmanis). Rīga: Liesma.
2003: Šarls Bodlērs. "Parīzes splīns/Spleen de Paris" (tulkojuši Irēna Auziņa, Dagnija Dreika, Klāvs Elsbergs, Gita Grīnberga). Rīga: Atēna.
2007: Kurts Vonnegūts. "Čempionu brokastis jeb Ardievu, melnā pirmdiena!" (kopā ar Aini Ulmani). Madrid: Mediasat Group.
2012: Kurts Vonnegūts. "Čempionu brokastis jeb Ardievu, melnā pirmdiena!" (kopā ar Aini Ulmani; šajā izdevumā novērsti cenzūras labojumi). Rīga: Zvaigzne ABC.
2013: Šarls Bodlērs. "Ļaunuma puķes" (atdzejojuši Augusts Štrauss, Klāvs Elsbergs; dzejprozu tulkojuši Irēna Auziņa, Dagnija Dreika, Klāvs Elsbergs). Rīga: Zvaigzne ABC.

PAR KLĀVU ELSBERGU

"Tu biji visgodīgākais, vistalantīgākais no mums. [..] Tu apzinājies savu sūtību, savu likteni, savu Darbu. Un ar to Tu esi un paliec mūsu paaudzes dzejnieku sirdsapziņa.."

Rancāne, Anna. Atvadvārdi Klāvam Elsbergam. Padomju Jaunatne, 1987, 7. februāris.

"Klāvam bija liels, dziļš un analītisks prāts, arī pietiekami ironisks, lai viņš spētu uz sevi paskatīties no malas. Tas tiek dots stipriem cilvēkiem, un tas tiek dots lieliem talantiem. Tas, kas mums sākotnēji varēja šķisties jaunības bravūra, izrādījās dzīves dziļums. [..]
Klāvs bija cilvēks ar atsaucīgu dvēseli, un tieši tāpēc viņam nepietika tikai ar sevis izpaušanu vien. Klāvs ātri un bez sevišķi lieliem un sīviem mācekļa sviedriem atrada sevi arī tādā nozarē kā atdzejošana. Atdzejošana vispār ir pašaizliedzības darbs. Tā ir sava spēka, sava talanta ziedošana kāda cita cilvēka interesēs. Jāpaceļas pāri savam egoismam un savam pasaules redzējumam, lai spētu iejusties otrā cilvēkā. Klāvs to prata. Tieši šajā ziņā viņš bija mūsu ne pārāk lielā atdzejotāju kolektīva visgaišākā cerība.

Skujenieks, Knuts. Kāda būs leģenda: LĻKJS prēmijas laureāta Klāva Elsberga lietā. Padomju Jaunatne, 1989, 28. februāris.

PAR RAKSTU 1. SĒJUMU "PIE SIENAS UN MAIGAJĀ ZEMĒ"

"Elsbergs ir ļoti ironisks dzejnieks – un jo sevišķi tas jūtams krājumā Bēdas uz nebēdu, sākot jau no virsraksta. Taču viņa ironija saistīta ne tik daudz ar spēli – un līdz ar to arī ar vairāk vai mazāk izspēlētu pozu – cik ar domu par iekšējo brīvību: ironisks dzejnieks ir ne vien redzīgāks, bet arī atbrīvotāks. Ironijas gaismā daudzi dzejošanas noteikumi izrādās bezjēdzīgi – tāpat kā mākslīgās un sastindzinātās kārtības ideja vispār. [..] Atšķirībā no sešdesmitajiem un septiņdesmitajiem gadiem nepastāv arī “dzejnieku panteons” – četri pieci dzejnieki, kas faktiski noteica visu dzejas procesu. “Centrtieces” struktūru literatūrā aizvietojusi “centrbēdze”. Elsberga dzeja trāpīja precīzi šā kritēriju sairuma un panteona sabrukuma sākumposmā. Taču, protams, kvalitātes kritērijs joprojām pastāv, tikai – tas kļuvis pilnībā intuitīvs: vai nu tekstā ir “kaut kas” augstajai poēzijai piederīgs, vai arī “nekā nav”, bet kas īsti ir šis “kaut kas” – tas pilnībā atkarīgs no autora. Elsberga dzeja “iestādīja” šo intuitīvo kritēriju, turklāt ļoti augstu. Viņa latviskotais Apolinērs savulaik dzejnieka radošo brīvību pielīdzināja dienas avīzes brīvībai, kas apcer savā starpā nesaistītas, laikā un telpā attālinātas lietas. Šo izteikumu varētu attiecināt arī uz Elsberga daiļradi: viņš tiecas būt visaptverošs, taču allaž ir arī precīzs un konkrēts; ja atspēriena punkts meklējams ikdienā – teksts izvēršas līdz grandioziem mērogiem; ja Visumā – teksts noteikti “nokāpj” līdz šepatnībai.

Berelis, Guntis. Klāvs Elsbergs. "pie sienas un Maigajā zemē". Diena, 1997, 8. jūl.

–1977
Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola
Mēness iela 8, Rīga
Tagadējais Rīgas Franču licejs

1977–1982
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļa

1982–1986
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktors.

1986–1987
Žurnāls "Avots" (1987–1992)
Rīga
Redaktors.

1985–1987
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs.

1988
Staicele
Piemiņas akmens Staicelē.

1987
Raiņa kapi

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par atdzejoto Gijoma Apolinēra izlasi "Gājiens".
Atdzeja
1986

LĻKJS prēmija
Prēmija dzejniekam Klāvam Elsbergam (pēc nāves) piešķirta par būtisku savas paaudzes atklāsmi dzejā un aktīvu cittautu literatūras popularizēšanu.
1986