Vizma Belševica

Dzimusi strādnieku ģimenē, vecāki Jānis Belševics un Ieva Belševica (dzimusi Cīrule). Bērnību pavadījusi Grīziņkalnā.
1939–44: mācījusies Rīgas 41. pamatskolā.
1945: mācījusies Ugāles nepilnajā vidusskolā, kur pabeidz 7. klasi, dzīvojot pie radinieces.
1945: mācījusies Rīgas 7. vidusskolā, taču līdzekļu trūkuma dēļ no 8. klases jāizstājas.
Dažus mēnešus nostrādājusi 10. tipogrāfijā.
1946: sākusi darboties literatūras pulciņā Pionieru pilī, kuru tolaik vadīja Valdis Lukss.
1948: beigusi Poligrāfijas 2. arodskolu Rīgā.
1948–49: strādājusi laikrakstā "Pionieris" par literāro līdzstrādnieci.
1952–53: strādājusi laikrakstā "Pionieris" par skolu daļas vadītāju.
1955: neklātienē beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu.
1955. gada septembris: ar Rakstnieku Savienība rekomendāciju aizbraukusi mācīties uz Maksima Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. Klātienē tur mācās pusotru gadu, tad, materiālo apstākļu spiesta, pāriet uz neklātieni.
1958: Rakstnieku Savienības biedre.
1959: piedzimst dēls Klāvs Elsbergs.
1961: mācīdamās klātienē un neklātienē, beigusi Maksima Gorkija Literatūras institūtu Maskavā ar krājumu "Zemes siltums".
1963: Belševica saņēma pārmetumus no Komunistiskās partijas vadītājiem par dzejoļu ciklu "Siržu seifi", kas bija publicēts žurnālā "Karogs".
1969: piedzimst dēls Jānis Elsbergs.
1969: dzejoļu krājums "Gadu gredzeni" izraisa skandālu Padomju Latvijas politiskajā vidē. Asu nepatiku no Komunistikās partijas vadības izraisa Latvijas vēstures tematikai veltīti dzejoļi, sevišķi krājuma noslēguma dzejolis, "Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām", kurā vilktas paralēles starp krustnešu iebrukumu un apspiesto tautu situāciju PSRS.
1971–74: tiek liegtas publicēšanās iespējas.
1972: Čekas kratīšana dzejnieces dzīvoklī.
1973: liecinājusi nacionālismā apsūdzētā ukraiņu rakstnieka Ivana Dzjubas prāvā.
1987: pēc dēla, dzejnieka Klāva Elsberga nāves pārtrauc rakstīt dzeju.
1988–90: Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas vadītāja.

1947: pirmā publikācija – dzejolis "Zemes atmoda" laikrakstā "Padomju Jaunatne" (30. aprīlis).
1956: žurnālā "Karogs" publicēts stāsts "Meistars Īlis".
1960: līdzautore kinoscenārijam "Norieta ēnas. Pieviltie" (kopā ar Janinu Markulāni par "reliģiskajiem nomaldiem Latgalē").
1968: pēc Sudraba Edžus stāsta izveidojusi scenāriju leļļu īsfilmai "Dullais Dauka".
1968: sarakstījusi diktora tekstu Gunāra Pieša dokomentālajai filmai "Zemes atmiņa".
1979: pēc stāsta "Tās dullās Paulīnes dēļ" uzņemta mākslas filma.
1988: stāsta "Tās dullās Paulīnes dēļ" dramatizējums (iestudēts Valmieras Drāmas teātrī).
1994: Belševicas dzeja ņemta par pamatu Ausmas Kantānes monoizrādei " Visi koki Dieva doti" (Dailes teātra Mazajā zālē).
2018: pēc darba "Bille" uzņemta spēlfilma.


Dzeja
1955: "Visu ziemu šogad pavasaris".
1959: "Zemes siltums".
1966: "Jūra deg".
1969: "Gadu gredzeni".
1976: "Madarās".
1987: "Dzeltu laiks".

Dzejas izlases
1981: "Kamola tinēja".
1988: "Ievziedu aukstums".
1991: "Baltās paslēpes" (mīlestības dzejoļi).
1996: "Par saknēm būt".

Proza
1965: "Ķikuraga stāsti" (stāsti un noveles).
1979: "Nelaime mājās" (stāsti un noveles).
1995: "Bille" (ASV 1992, Latvijā 1995).
1996: "Bille un karš" (pirmizdevuma nosaukums – "Bille dzīvo tālāk").
1999: "Billes skaistā jaunība".
2016: "Nepazītā mīlestība un citi stāsti" (Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas. Nr. 1.).
2017: "Bille, Anss un citi" (Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas. Nr. 2.).


Prozas izlases
1997: "Lauztā sirds uz goda dēļa".
2007: "Tās dullās Paulīnes dēļ".

Proza bērniem
1987: "Zem zilās debesu bļodas".

Lugas
1985: "Ceļreiz ceļš uz pasaciņu".
2007: "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām".


Tulkojumi
1958: Konstantīns Paustovskis "Zelta roze".
1960: Edgars Alans Po "Stāstu izlase".
1961: Aleksandrs Grīns "Zelta ķēde"; "Ceļš uz Nekurieni".
1961: Danils Graņins "Pēc kāzām".
1963: Džeroms K. Džeroms "Trīs vīri laivā, nerunājot nemaz par suni".
1965: Dante "Vita nuova".
1967: Alans Milns "Vinnijs Pūks un viņa draugi".
1969: Radjars Kiplings "Blēņu stāsti maziem bērniem" (kopā ar Kārli Egli).
1971: Aksels Munte "Stāsts par Sanmikelu".
1971: Ernests Hemingvejs, stāstu krājums "Uzvarētājs neiegūst neko".
1972: Hjū Loftings "Stāsts par doktoru Dūlitlu".
1973: Hjū Loftings "Doktora Dūlitla peldošā sala".
1973: Ernests Hemingvejs, stāsts "Sirmgalvis un jūra".
1974: Ernests Hemingvejs, romāns "Salas straumē".
1976: Marks Tvens "Konektikutas Jeņķis karaļa Artura galmā".
1980: Edvīns Gilberts "Dzimtais akmens".
1981: Mihails Ļevidovs "Džonatans Svifts".
1981: Džeims Metjū Berijs "Pīters un Vendija".
1983: Pamela Treversa "Mērija Popinsa".
1987: Kurts Vonnegūts "Lopkautuve Nr. 5" ("Lopkautuve Nr. 5" no angļu valodas tulkojis Klāvs Elsbergs; "Lai dievs jūs svētī, mister Rouzvoter!" no angļu valodas tulkojusi Vizma Belševica; "Čempionu brokastis" no angļu valodas tulkojis Klāvs Elsbergs un Ainis Ulmanis).
1987: Arturs Heilijs "Riteņi".

Atdzeja
1963: "Vētrā iesākta dziesma" (ukraiņu padomju dzejas antoloģija).
1965: Viljama Šekspīra sonetu tulkojums.
1968: Aleksandrs Puškins "Bahčisarajas strūklaka" (poēma).
1967: Mikola Vingranovskis "Dārzi un likteņi".
1968: Ivans Dračs "Ar tevi uz tu" (kopā ar Māri Čaklo, Laimu Līvenu, Imantu Ziedoni).
1970: "Es tevi turpinu" (franču dzejas izlase) (Vizma Belševica piedalījusies tulkošanā, tulkodama no parindeņiem).
1977: Leonīds Čerevičņiks "Salas".
1981: Viljams Šekspīrs "Makbets".

2004: "Atdzeja".
2022: T. S. Eliots "Dzejas izlase" (iekļauti divi Vizmas Belševicas atdzejojumi).

Atdzejojusi arī Marinas Cvetajevas, Viljama Bleika, Tomasa Transtremera u.c. autoru dzeju.

"Belševicas dzejai piemīt augsta dzejas un domas kultūra. Dzejas pamatmotīvi – personības sabiedriskās esamības problēmas, pašcieņas un tautas pašapziņas saglabāšana. Nereti dzejoļos jūtama asa vēršanās pret visu seklo, mazisko, paužot spītu, sevis aizliegšanu lielu mērķu labā, arī personības garīgo vientulību. Dzejoļi kontrastaini, ekspresīvi, tajos atskabargains spīvums savijas ar trauslu maigumu. Tie ir dramatiski vai lirodramatiski, veidoti monologa vai dialoga formā, tā panākot tiešāku kontaktu ar lasītāju. Valoda bagāta, precīza, lakoniska un melodiska, ar daudzām ritma variācijām.
Prozā Belševica ir laba novērotāja un raksturotāja. Sižeta risinājums ir lakonisks, intriģējošs, bez garām retrospektīvām personāžu dzīves stāstu atkāpēm, koncentrēts uz darbības attīstību.
Ābola, Mirdza. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003."Viņas abstrakcijas un dzīvības pretstats pirmoreiz latviešu pēckara dzejā akcentēja vīrieša un sievietes uztveres atšķirību (..) Pēckara Latvijā viņa pirmā atjauno poētikā sakņotu femīno pasaules redzējumu; tajā dabas komplekss strādā kā ekvivalents dzimtenes mīlestībai, ieviļņo patritorismu."

Kubuliņa, Anda. "Belševica: četrdesmitie un piecdesmitie gadi dzejnieces tapšanā." Dvīņu zīmē: Vizmas Belševicas nozīme latviešu literatūrā un vēsturē. Konferences materiāli. Karogs, 2007, 79. lpp.

Elsberga

1939–1944
Rīgas 41. pamatskola
Rīga

1945–1946
Ugāles Kalna pamatskola
Kalnu skola
Ugālē dzīvo pie radinieces. 1945./1946. gadā 7. klasi nobeidz Ugāles nepilnajā vidusskolā (Kalna skolā).

1945
Rīgas 7. vidusskola
Ģertrūdes iela 32, Rīga
Iestājas un neilgu laiku mācās Rīgas 7.vidusskolā. Pēc dažiem mēnešiem līdzekļu trūkuma dēļ izstājas.

1946–1948
2. Poligrāfijas arodskola
Rīga
Mācās un beidz 2. Poligrāfijas arodskolu.

1949–1955
Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikums
Rīga
Neklātienē beigusi Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu.

1955–1961
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Studējusi gan klātienē, gan vēlāk neklātienē.

1948–1949
Laikraksts "Pionieris"
Rīga
Literārā līdzstrādniece.

1952–1953
Laikraksts "Pionieris"
Rīga
Skolu daļas vadītāja.

1958–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

2005
Raiņa kapi

Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Kamola tinēja" un "Madarās".
1982

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1986

Pastariņa prēmija
Prēmija piešķirta par pasaku krājumu "Zem zilās debesu bļodas".
1988

Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par pēdējo gadu dzeju – dzejoļu krājumiem "Dzeltu laiks" un "Ievziedu aukstums".
1988

E. Forseta literārā prēmija
1992

Goppera fonda balva
Balva pirmo reizi piešķirta Latvijā dzīvojošai dzejniecei par grāmatu "Bille" (pirmo reizi izdota ASV, apgādā "Mežābele").
1993

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1994. gada 7. novembra lēmumu.
IV šķira
1994

Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva
Balva piešķirta par grāmatām "Bille" un "Bille dzīvo tālāk".
1997

Latvijas Kultūras ministrijas prēmija
Latvijas Kultūras ministrijas gadskārtējā prēmija piešķirta par ieguldījumu latviešu oriģinālliteratūras attīstībā.
1997

Tomasa Transtrēmera balva
1998

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu dzejā.
Par mūža ieguldījumu
2003

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par izlasi "Atdzeja".
Tulkojumi
2005