Zigurds Elsbergs
11.09.1932 – 04.11.2023
Zigurds Elsbergs (1932–2023) – altvijolnieks, lociņinstrumentu meistars, pedagogs, atdzejotājs. Vijoļspēli studējis Latvijas Valsts konservatorijā, instrumentu remontu un restaurācijas prasmi apguvis pašmācības ceļā. Paralēli darbībai mūzikā studējis zviedru un norvēģu valodu Stokholmas Universitātē un nodarbojies ar atdzejošanu. Atdzejojis zviedru dzeju, nodibinājis kontaktus ar zviedru rakstniekiem un latviešu trimdiniekiem, ar pseidonīmu rakstījis ārzemju latviešu presē. 2021. gadā Z. Elsberga atdzejojumā iznācis zviedru dzejnieka Ērika Lindegrēna sonetu cikls "vīrs bez ceļa".
Dzimšanas laiks/vieta
11.09.1932
Liepāja
Miršanas laiks/vieta
04.11.2023
Rīga
Personiska informācija
Tēvs Kārlis Elsbergs bijis grāmatvedis, mācījies vijoļspēli, gleznojis, nodarbojies ar kokgriešanu.
Meita no pirmās laulības ar tulkotāju un dzejnieci Solveigu Elsbergu (1938–2021) – norvēģu literatūras tulkotāja Raita Kozlovska (1962).
Otrajā laulībā ar dzejnieci Vizmu Belševicu (1931–2005) dzimuši dzejnieki un tulkotāji Klāvs Elsbergs (1959–1987) un Jānis Elsbergs (1969).
Profesionālā darbība
Cittautu autoru darbu atdzejojumi
No zviedru valodas1969: Ē. Lindegrēna, A. Lundkvista un T. Trānstrēmera dzeja almanahā “Dzejas diena 1969”
1970: A. Lundkvista dzeja almanahā “Dzejas diena 1970”
1981: A. Lundkvista poēma “Mēs un pasaule” izlasē “Aizrobežu autoru dzejas izlase”
1999: astoņi atdzejojumi T. Trānstrēmera izlasē “Atmiņas mani redz”
2021: Ē. Lindegrēna dzejoļu krājums “vīrs bez ceļa / mannen utan väg” (atdzejotājs un priekšvārda autors)
No norvēģu valodas
1970: G. Johannesena dzeja almanahā “Dzejas diena 1970”
1981: G. Johannesena dzeja izlasē “Aizrobežu autoru dzejas izlase”
Darbība ka mūzikas instrumentu meistaram
Ar instrumentu remontu aktīvi sācis nodarboties 20. gadsimta 70. gados.Instrumentu remontu un restaurācijas prasmi apguvis pašmācības ceļā, lasot speciālo literatūru krievu, vācu, angļu un zviedru valodā un konsultējoties pie latviešu meistariem M. Zemīša, Ā. Antona, E. Tones. Profesionāli kontakti Z. Elsbergam izveidojušies arī ar L. Straubergu Zviedrijā, vairākkārt viņš apmeklējis vijoļbūves centru un meistaru J. Kantušeru Mitenvaldē, Vācijā.
Ikdienas darbs saistīts ar instrumentu remontu un akustisko regulēšanu, bijis arī vijoļbūves jautājumu docētājs Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā. Rakstījis periodikā par instrumentu būves jautājumiem. Z. Elsberga vadībā instrumentu remontu apguvis J. Pauls un I. Rancevičs.
Saiknes
Anna Auziņa - Radiniece
Ieva Elsberga - Mazmeita
Irēna Auziņa - Vedekla
Jānis Elsbergs - Dēls
Klāvs Elsbergs - Dēls
Raita Kozlovska - Meita
Solveiga Elsberga - Bijusī sieva
Vizma Belševica - Sieva
Dzīvesvieta
1932–1944
Liepāja
1944–1945
Čehoslovākija
Otrā pasaules kara bēgļu gaitās ar vecākiem nonācis Teplicē-Šēnavā. 1945. gadā atgriezies Liepājā.
1945–1953
Liepāja
1953–2023
Rīga
Izglītība
1945–1950
Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola
Ausekļa iela 11/15, Liepāja
Mācījies V. Ceriņa akordeona klasē, vēlāk līdztekus apguvis arī vijoļspēli pie O. Skujas un Ā. Lindenbauma.
1953–1954
Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola
Kalnciema iela 10, Rīga
Mācījies Pētera Smilgas vijoļklasē.
1954–1958
Latvijas Valsts konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Beidzis Dmitrija Kuļkova altvijoles klasi.
1965–1966
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Studējis zviedru un norvēģu valodu.
Darbavieta
1945–1950
Liepāja
Skolas laikā spēlējis akordeonu kāzās un ballēs, pavadījiLiepājas operas solistus lauku koncertos, kur nav bijušas klavieres.
1949–1953
Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola
Ausekļa iela 11/15, Liepāja
Skolotājs.
1954–1968
Latvijas Radio
Doma laukums 8, Rīga
Skaņu režisors un mūzikas redaktors.
1960
Latvijas Radio
Doma laukums 8, Rīga
Zviedru raidījumu kultūras un mūzikas redaktors.
1968
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga
Vecākais bibliogrāfs.
1970–1971
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Spēlējis altvijoli operas orķestrī.
1971–1980
Valsts Rīgas Operetes teātris
Brīvības iela 96, Rīga
Spēlējis altvijoli Operetes teātra orķestrī.
1973–1975
Zvejniekciems
Pasniedzis vijoļspēli Zvejniekciema Mūzikas skolā.
1978
Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Mūzikas instrumentu kolekcijas laborants un meistars.
1990
Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Vadījis akadēmijas vijoļdarbnīcu.
Dalība organizācijās
1990
Latvijas Republikas Kultūras ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 11A, Rīga
Stīgu instrumentu eksperts.