Kneiphofas ģimnāzija

Vecākā Austrumprūsijas skola - Kneiphofas (Kēnigsbergas rajons uz salas, ietilpst katedrāle un universitāte) ģimnāzija tika dibināta 1304. gadā kā katedrāles skola jeb domskola Svētā gara ielā vecpilsētā. 14. gadsimta vidū to pārceļ tuvāk katedrāles ziemeļu galam. Skolu atdala no Doma reformācijas laikā 1528. gadā un nodod pilsētas pārziņā. 1560. gadā skolu pārceļ uz katedrāles dienvidu galu. Tajā ir strādājuši reformators Mārtins Šemnics (Chemnitz) un dzejnieks Simons Dahs (Dach). 1644. gadā skolai piebūvē namu trūcīgiem studentiem. 1810. gada 25. februārī skolu reorganizē, bet 1831. gada 21. augustā atver atkal no jauna kā humanitāru ģimnāziju. Ap 1890. gadu pie tās pastāv literārs klubs. Gadsimtu gaitā skolas vienīgā saikne ar katedrāli ir ērģelnieka līdzdalība dziedāšanas stundās, bet tā tiek pārtraukta ar 1896.gadu. Skola ir populāra Kēnigsbergas tirgotāju vidū, to apmeklē ebreju bērni, savukārt vācu inteliģences - ārstu, juristu, teologu, žurnālistu jaunā paaudze mācās Vecpilsētas ģimnāzijā. Audzēkņu skaits: 1586: 200, 1650: 300, 1878: 430, 1904: 405. 1923. gadā to apvieno ar Vecpilsētas ģimnāciju, izveidojot Altštates-Kneiphofas pilsētas ģimnāziju. Ēku iznīcina 1944. gadā Kēnigsbergas bombardēšanas laikā.