Suntažu baznīca

Pirmā Suntažu draudzes baznīca minēta 1457. gadā (Ķiploks) vai 1624. gadā (Mašnovskis). Suntažu muižas īpašnieks Engelbrehts fon Meks 1668.g. uzceļ jaunu baznīcu, tā kalpo īsu laiku, ap 1680.g. uzceļ jaunu koka baznīcu. Mūra baznīcu pēc landrāta un valstsgrāfa Ernsta Reinholda fon Mengdena pavēles projektējis Kristofs Hāberlands, to iesvēta 1782. gadā. 19. gadsimta 70.gados plaši remontdarbi, 1878. gadā iegādājas Baltijas vācu mākslinieka Juliusa Gotfrīda Zīgmunda gleznu "Kristus pie krusta", bet 1897. gadā - ērģeles. 1965. gadā dievnamu izdemolē, noposta ērģeles, 1870. gadā nozog altārgleznu. 2005. gadā baznīca iekļauta kultūras mantojuma sarakstā kā viens no sakoptākajiem Latvijas kultūras pieminekļiem.

Luterāņu mācītāju vārdi zināmi kopš 1544. gada, 16./17.gs. mijā, 1711.-1734. Suntažos kalpo Madlienas mācītāji.

1808.-1850. par mācītāju kalpo Johans Teodors Bērents