Elza Stērste

Tēvs – Andrejs Stērste (1853–1921), skolotājs, jurists, valodnieks, dzejnieks un juridiskās terminoloģijas radītājs latviešu valodā. Māte – Elizabete Stērste (dz. Ieviņa, 1854–1936).
Elzas Olgas Stērstes kristības notiek 1885. gada 5. maijā Vecpiebalgas baznīcā, krustvecāki – profesors Jurjānu Andrejs ar dzīvesbiedri Elzu, un Naurēnu Marija.

1896–02: mācījusies Paukera jaunkundzes augstākajā meiteņu skolā un Cinnius jaunkundzes mūzikas skolā Jelgavā.
1906–10: studējusi Pēterburgas konservatorijā klavieru klasē.
1911–13: studējusi Sorbonnas universitātē mākslas vēsturi.
1913–15: strādājusi par mūzikas skolotāju Jelgavā.
1918–20: strādājusi par franču valodas skolotāju Rīgas 2. pilsētas ģimnāzijā.
1920: laulības ar Edvartu Virzu.
1921: piedzimst meita Amarillis.
1920– 40: galvenokārt strādājusi literāru darbu.
Vācu okupācijas laikā atsākusi strādāt par mūzikas skolotāju.
Pēc kara bijusi Leļļu teātra dramaturģe.
1951: notiesāta t.s. franču grupas lietā uz 25 gadiem spaidu darbos.
1955. gada maijs: pēc četrarpus Sibīrijā pavadītiem gadiem atbrīvota un atgriezusies Latvijā.

1903: pirmā publikācija – dzejolis "Krusts" žurnālā "Apskats" (15. nr.).
1920–1940: pēc apprecēšanās ar dzejnieku Edvartu Virzu kādu laiku nodevusies vienīgi literāram darbam.

Dzeja

Proza

Dzeja bērniem

Dramaturģija

Lugas bērniem

Tulkojumi

"Stērstes dzejā nav nekā robusta, histēriski skaļa, nav tur patosa, nedz slimīgas juteklības, ar vārdu sakot, nekā no tā visa, ar ko mēs esam paraduši sastapties mūsu pārējo dzejnieču lielākās daļas ražojumos. Ir tikai saulains rāmums, klusa skaidrība, vecās kultūras vītuma smarša un gracioza elegance, ar kurām tik bagāta vecu kultūrtautu dzeja, bet tik nabadzīga mūsu pašu literātūra. Šai ziņā Elza Stērste stāv mūsu dzejnieku saimē pilnīgi savrup. Varbūt, pāris (vīriešu dzimuma) kollēgas izņemot. Tik tuvu kā viņa, neviens vēl no mūsu cilts nav paguvis pieiet franču mākslas dzelmainiem atvariem. Un nevien pieiet, bet arī gremdēties viņos, pārbaudīt viņu dzelmes un tanī tomēr nenogrimt. Stērstes dzeja ir kā rūpīgi kultivētas, vāri maigas dienvidu šķirnes zara izdevies potējums pie sulota latviešu mežābeles celma. Pašas ābeles saknes nešķirami saaugušas ar mūsu dzimto zemi, bet viņas augļiem piemīt izsmalcinātas tīrkultūras augļu smarša un saulaini burvīgs saldums. Tas ir divu svešu, kaut gan ne diametrāli pretēju kultūru laimīgs savienojums (..). Stērstes dzeja ir tilts, ko cēlusi dzejnieces roka starp svešām kultūras pasaulēm. Un dzejnieka talants te svep un spēj vairāk nekā daudzas konferences un augsti mācītu profesoru priekšlasījumi."
Aleksandrs Grīns. Elza Stērste (Naurēnu Elza). Ilustrēts Žurnāls, Nr. 5, 1.05.1928.


"Debijas grāmatā jau parādās E. Stērstes raksturīgās iezīmes: koncentrācija, virtuozitāte atskaņotās dzejas "vīšanā", spēcīgs gleznieciskais elements un rotaļīga ironija. (..) Tomēr Prelūdijas valdzina arī vēl ar ko citu. Tas ir pārdzīvojuma tiešums, dziļums, jūtu svaigums, kas sasaista šo krājumu ar dzejoļiem, kuŗi radušies mūža beigās. (..) Par spīti stingri ieturētajām ārējās formas normām, E. Stērstes dzeja nekad nekļūst akadēmiski stīva vai samocīta. To atdzīvina sarunu valodas teicieni, šur un tur iesprausti piebildumi ikdienišķā tonī, dabiski līstošas, nereti trīsbalsienu atskaņas, tāpat skanīgas asonances. Dažviet ritma un atskaņu dēļ cieš valodas pareizums (piem., kāp 3. personā kāpj vieta; vilns, lai būtu atskaņa vārdam "pilns", skumš skumjš vietā un citi skaņu izlaidumi gan ar apostrofa zīmi, gan bez tās). Ļoti maz turpretim viņas dzejā smago salikteņu, kas bija tik iecienīti tā laika latviešu modernistu dzejā."
Veronika Strēlerte. Elza Stērste un Naurēnu Elza. Jaunā Gaita, Nr. 165, 1987. gada decembris.

"Dzejā smalku dvēseles noskaņojumu tēlojums, kas bieži tverts franču vai antīkās kultūras reāliju gaismā. Pēckara posmā pievērsusies galvenokārt dabas un meditatīvai lirikai. Stērstes dzejas forma filigrāni izstrādāta un noslīpēta, pārsvarā rakstīta jambos un trohajos, ir arī antīko strofu meistarīgas imitācijas."

Janīna Kursīte. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Naurēnu Elza

Liekna-Virza

Studenšu korporācija "Dzintra"
Studenšu korporācijas "Dzintra" goda filistre, himnas autore

Studenšu korporācija "Varavīksne"
Studenšu korporācijas "Varavīksne" goda filistre, himnas autore

Latvju sieviešu nacionālā līga
Latvju sieviešu nacionālās līgas goda biedrePiedalījusies starptautiskajos sieviešu kongresos Polijā un Anglijā.

Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība
Rīga

Studenšu korporācija "Dzintra"

1945
Teātra biedrība

1959–1976
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

Edvarta Virzas un Elzas Stērstes memoriālā māja "Billītes"
Billītes

1896–1902
Paukera jaunkundzes augstākā meiteņu skola
Lielā iela, Jelgava

1896–1902
Cinnius jaunkundzes mūzikas skola
Jelgava

1906–1910
Pēterburgas konservatorija
Sanktpēterburga
Klavieru klase

1910–1911
Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola
Sanktpēterburga
1910. gadā atstāj konservatoriju un iestājas Rēriha Mākslas veicināšanas skolā.

1911–1913
Sorbonnas Universitāte
Parīze
Mācās ārzemniekiem domātā kursā. Mācībām ir 3 pakāpes − sertifikāts franču valodā, diplomdarbs un doktora grāds. Diplomdarbam Stērste izvēlas tematu par Bodlēra estētiku. Diplomdarbs saīsinātā versijā iespiests Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā 1920. g. Nr, 4.–5. Stērste apmeklē arī Luvras mākslas skolu.

1913–1915
Jelgavas Ķeizariskā mūzikas skola
Jelgava
Skolotāja

1918–1920
Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Latviešu izglītības biedrības, vēlāk Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas franču valodas skolotāja

1940
Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Padomju okupācijas pirmajā gadā neilgu brīdi māca vācu valodu Rīgas 2. vidusskolā.

1941–1945
Vācu okupācijas laikā strādā par mūzikas skolotāju.

1945
Latvijas PSR Valsts leļļu teātris
Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga
Pēc Otrā pasaules kara – teātra dramaturģe.

1921
Parīze
Kopā ar Edvartu Virzu.

1935
Itālija
1935. gada vasarā kopā ar meitu Amarillis apceļojusi Itāliju.

1922
Strēlnieku iela 2, Rīga
Apmēram no 1922. gada ģimene dzīvojusi īrētā dzīvoklī Rīgā, Strēlnieku ielā 2. Dzīvoklī agrāk dzīvojuši mākslinieku Skulmes, Strunke un Kazāks.

1922
Billītes
Kopš 1922. gada ģimenes vasaras pavadītas mājās "Billītēs", ziemas – Rīgā.

1951
Notiesāta t. s. franču grupas lietā. Piespriesti 25 gadi labošanas darbu nometnē.

09.1951–1955
Taišeta
Izsūtīta 1951. gada septembra beigās. 1955. gada maijā atbrīvota un atgriezusies Latvijā.

23.04.1976
Rīgas Pirmie Meža kapi

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Zaļā gredzenā".
Literatūra
1929

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Mezglotie pavedieni".
Literatūra
1935

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Dzintara ceļš".
Literatūra
1944