Edvarts Virza

Dzimis saimnieku Annas un Jura Lieknu ģimenē kā vecākais bērns četrpadsmit bērnu ģimenē (pieci bērni miruši agri bērnībā, četras meitas un pieci dēli izdzīvojuši). Vecāki devuši vārdu Jakobs Eduards.

1901. gadā Juris Liekna mantojis tēva mājas "Billītes", tajā pašā gadā Lieknu ģimene kopā ar Bauskas pilsētas skolu beigušo Edvartu Virzu pārcēlās uz "Billītēm". Divas mājas ļāva ģimenei gūt zināmu turību.
Kopš 1905. gada pastāvīgi dzīvojis dzimtas mājās "Billītēs", mācījies franču valodu un atdzejojis franču autoru darbus.

1919. gada rudenī Latviešu – franču tuvināšanas biedrības rīkotajā koncertā Melngalvju namā iepazinies ar dzejnieci Elzu Stērsti.
1920. gada vasarā Jelgavā, Annas baznīcā Edvarts Virza apprecējies ar Elzu Stērsti.

Padomju totalitārisma režīma laikā Edvarts Virza bija t.s. aizliegto autoru vidū – līdz pat 1985. gadam par Edvartu Virzu nerakstīja un viņa darbus neizdeva.

Literārā darbība

Pirmie dzejoļi tapuši mācoties Bauskas pilsētas skolā.
1906: pirmā publikācija – dzejoļu cikls "Nakts dziesma" žurnālā "Dzelme" 1906 (3. nr.).

Dzeja
Dzejoļu krājumā "Biķeris" (1907) erotisks skurbums un fatālisms, simboliski atainotas alkas pēc intensīvas dzīves izjūtas.
Dzejoļu krājumā "Dievišķīgās rotaļas" (1919) erotisks rotaļīgums un estetizācija, dzimtenes dabas un vēsturisku notikumu tēlojums konkrētās, sulīgās reālijās, akmeismam radniecīgā poētikā.
Krājumā "Laikmets un lira" (1923) tautas un atsevišķu tās indivīdu heroisma slavinājums, patriotiska liroepika ("Nakts parāde", "Pulkveža atgriešanās", "Doma baznīcas balāde"), Zemgales ainavas un zemnieka darba cildinājums, satīras par šķiru cīņu un rev. kustībām, kā arī antīkās senatnes dievību stilizēta poetizēšana.
Poēmās "Hercogs Jēkabs" un "Karalis Nameitis" (krājumā "Poēmas", 1924) cildināta spēcīga un aktīva personība, tās jutekliskā un emocionālā vitalitāte, dzīvesprieks un jaunrades spars. Ar ekspresīvo izteiksmi un vizuāli krāsaino kolorītu, spriego kompozīciju šīs poēmas pieskaitāmas pie latv. liroepikas virsotnēm.
Krājums "Skaidrība" (1927) iezīmē pāreju uz neoklasicistisku pasaules koncepciju un poētiku, līdzās intīmiem, apceres un atmiņu motīviem cildinot zemniecisko dzīvesveidu kā indivīda un tautas stabilitātes nodrošinājumu. Šī iezīme raksturīga arī krājumam "Dzejas un poēmas" (1933), kurā dominē stipras, patstāvīgi domājošas un rīkoties spējīgas personības kults un prasība pēc kalpošanas mūžīgi stabilām vērtībām.
Krājumā "Pēdējās dzejas" (1941) lauku dzīves harmoniskuma un darba svētīguma slavinājums, dabas glorificēšana, tautas traģiskas nākotnes vīzijas, nāves un iznīcības iracionālas nojausmas. Savrup šajā krājumā izdalās heksametros rakstītā poēma "Dievi un zemnieki" ar neoklasic. dzīves un darba interpretāciju.
Virzas dzejas intonācijai raksturīga patosēta dinamika vai klasicistisks monumentālisms, vizuāli konkrēta un spilgta tēlainība ar tiecību uz simbolisku dubultplānu. Virzas dzejas īpatnības veidojušās galvenokārt franču klasiskās lirikas ietekmē.

Proza
Virzas proza – galvenokārt ekspresionistiski saasināti vai simboliski piesātināti tēlojumi un stāsti par latviešu zemnieku darbu un lauku dzīvi. Kara posts un zemniecības pietāte pret zemi, kā arī lauku dabiskās dzīves un pilsētas kultūras pretstatījums dominē stāstu un tēlojumu krājumā "Zaļā Zemgale" (1923).
Virzas prozas virsotne ir poēma "Straumēni" (1933) – latviešu patriarhālās zemnieka sētas paražu un darbu, morāles un skaistuma simbolizēts tēlojums estetizēti reālistiskās ainās. Poēmā īstenība tēlota harmoniskas arhetipiskas teiksmas skatījumā, uzsverot cilvēka un dabas, garīgā un miesiskā, sakrālā un karnevāliskā vienotību un altruistisku saskaņu ar zemi un tās gadskārtu ritējumu kā harmonijas un patiesības nodrošinājumu, akcentējot zemniecisko pasaules izjūtu kā mūžīgu patiesību un svētumu. Poēmā reālistisks, lēns vēstījums apvienots ar svinīgi pacilātu, emocionāli piesātinātu majestātiskumu, detaļās spilgts kolorīts – ar simbolisku vispārinājumu.

Publicistika

Publicistikai Edvarts Virza pievērsies no 1918. gada.
Virzas publicistika par nacionālās dzīves un zemniecības tēmām, apceres un recenzijas par literatūru, mākslu un kultūru, ceļojuma piezīmes un esejas par sabiedriskiem jautājumiem apkopotas krājumos "Laikmeta dokumenti" (1920, papildināts izdevums 1930), "Zem karoga" (1935), "Jaunā junda" (1936). Atziņās nozīmīgi ir Virzas raksti par literatūras un latviešu mentalitātes īpatnībām. Patosēta vēstījuma maniere raksturīga monogrāfijām "Pirmais Latvijas nacionālo karaspēku virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks" (1927, atkārtots izdevums 1995), īpaši – "Kārlis Ulmanis" (1935).

Cittautu autoru darbu tulkojumi un atdzejojumi

Pie latviešu atdzejojumu izcilākajiem sasniegumiem pieder Virzas tulkotās grāmatas "Franču lirika XIX g. s." (1921), "Franču renesanses lirika" (1930), E. Verhārena dzeju izlase "Dzīves sejas" (1920).
Virza tulkojis arī G. Flobēra romānu "Salambo", noveli "Svētā Antonija kārdināšana" (abi 1924), V. Igo romānu "Parīzes Dievmātes katedrāle" (1927), "Nožēlojamie" (1928).
Franču valodā izdota Virzas apcere par latviešu literatūru "La littérature Lettonne depuis I'époque du Réveil National" (1926).

Kopoti raksti 3 sēj. (1938-39, nepabeigti), 4 sēj. (Mineapolisā 1958-66).
Izdota Virzas dzejas izlase "Dievišķā gaismā" un rakstu izlase "Mīļās Māras pārnākšana" (abas 1991).

Recepcija, darbu tulkojumi

1992: "Pēdējā vasara", filma par Virzas dzīves pēdējiem gadiem (režisore S. Rikarde)

Poēma prozā "Straumēni" (1933) tulkota un izdota igauņu, krievu, vācu, franču, horvātu un ungāru valodā.

Citvalstu apbalvojumi

Francijas Goda leģiona ordeņa IV šķira
Itālijas Kroņa ordenis
Polijas "Polonia Restituta" III šķira ar lenti
Ungārijas Nacionālo nopelnu krusta III šķira ar lenti
Francijas akadēmiskā palma
Beļģijas Kroņa ordeņa krusts

Vienīgais latviešu Nobela prēmijas kandidāts literatūrā 20. gadsimta starpkaru posmā.

Edvarts Virza, Edvards Virza

Jēkabs Eduards Liekna, Jakobs Eduards

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par krājumu "Poēmas".
Literatūra
1925

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1926

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par poēmu "Straumēni".
Literatūra
1934

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par monogrāfiju "Kārlis Ulmanis".
Literatūra
1936

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par rakstu krājumu "Jaunā junda".
Literatūra
1937

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts ar Domes 1937. gada 15. novembra lēmumu.
II šķira
1937

Tēvzemes balva
1938