Jānis Žīgurs

Dzimis amatnieka ģimenē.

1933, 12. okt.: pirmā publikācija – dzejolis "Pēcpusdienas
tēja" laikrakstā "Jaunākās Ziņas".
No 1935: pievērsies tulkošanai no igauņu, arī krievu, vācu, somu valodas.
1937–1940: sarakstījis vairākas
raidlugas, galvenokārt bērniem.
Dramatizējis Rūdolfa Blaumaņa, Vila Lāča, Viļa Plūdoņa, Antona Tammsāres u. c. rakstnieku darbus.


Romāni
1964: "Kāpu ļaudis".
1975: "Krusts un enkurs".

Miniatūru krājums
1965: "Pilieni".

Atmiņu mozaīka par Mirdzu Ķempi
1988: "Sadegušais portrets".

Viencēlieni
1953: "Nelūgtais viesis".
1954: "Vētrains vakars".
1955: "Pašu cilvēks".


Ārzemju autoru tulkojumi
No igauņu valodas
1939: Maits Metsanurks "Imeras kauja".
1948: Augusts Jakobsons "Cīņa bez frontes līnijas".
1949: Eduards Vilde "Uz salto zemi".
1951: Antons Tamsāre "Aizpekļu jaunais velns".
1954: Eduards Vilde "Džeks Brauns".
1955: Leida Tigane "Es protu labāk".
1955: Maija Talveste "Biedrs telefons".
1955: Valentīns Ruškis "Varones vīrs".
1955: Augusts Jākobsons "Vecais ozols".
1955, 1961: Ādu Hints "Vētru krasts".
1956: "Anijas vīri" (kopā ar Alfrēdu Ķempi).
1956: Maija Talveste "Kristības".
1956: Juhans Smūls "Vēstules no Nolādēto ciema".
1957: Osvalds Tomings "Zaļais zelts".
1957: Antons Tamsāre "Zeme un mīlestība".
1958: Eduards Vilde "Kauss indes".
1958: Ardi Līvess "Roberts Lielais".
1961: Aino Tigane, Elars Kuss "Mūsu Otis".
1961: Maija Talveste "Strīds par niekiem".
1961: Johans Smūls "Ledus grāmata".
1962: Leo Metsārs "Sapņi nemirst".
1963: Eduards Vilde "Kalnciema piena vedējs".
1964: Ādu Hints "Gladiators".
1964: Lilija Prometa "Vienas vasaras akvareļi".
1965: Oskars Lutss "Pagalma pusē".
1965: Oskars Lutss "Pavasaris".
1966: Eduards Vilde "Rūgtā laime".
1966: Valentīns Ruškis "Uzvarētā Mežupe".
1966: Silvija Rannamā "Kadrija" (dzeju rindas atdzejotājs, tulkotāja Džujetu Plakidis).
1966: Villems Gross "Pārdodama nepabeigta savrupmāja".
1967: Juhans Smūls "Japāņu jūra, decembris".
1967: "Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens".
1967: Pauls Kūsbergs "Kas notika ar Andresu Lapeteusu".
1968: Mati Unts "Parāds".
1968: Oskars Lutss "Vasara".
1968: Oskars Lutss "Kāpostgalva".
1968: Ardis Līvess "Madžini vijole".
1968: Ādu Hints "Spitālība".
1970: Rūdolfs Sirge "Zeme un tauta".
1971: Pauls Kūsbergs "Enna Kalma divi "es"".
1972: Emē Bēkmane "Leijerkaste".
1974: igauņu noveļu krājums "Pavasari meklējot" (kopā ar Džuljetu Plakidis, Annu Žīguri).
1974: "Es mīlēju vācu meiteni".
1978: Johans Smūls "Monologi".
1981: Jiri Tūliks "Jūras būšana".
1983: Juhans Pēgels "Es kritu kara pirmajā vasarā", Ilo Tūliks "Kara ceļā" (kopā ar Annu Žīguri).
1985: Jans Krūsvalls "Mākoņu krāsas" (Valmieras Drāmas teātrī).
1995: brāļu Grimmu pasakas
dramatizējums "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši" (Leļļu teātrī ).

No krievu valodas
1953: Michailo Stelmachs "Diženā saime".

No somu valodas
1970: Veijo Meri "Virves ritulis".

Tartu
Beidzis igauņu valodas kursus Tartu.

–1937
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

1939–1941
Latvijas Radiofons
Doma laukums 8, Rīga
Diktors, vēlāk studijas
praktikants, bērnu raidījumu galvenais redaktors (1940–1941).

1942
Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis
Ivanova
Piedalījies LPSR Valsts Mākslas ansambļa organizēšanā, kopā ar Mirdzu Ķempi ansambļa ietvaros noorganizējis leļļu teātra trupu, liekot pamatu vēlākajam LPSR Valsts leļļu teātrim.

1944–1950
Latvijas PSR Valsts leļļu teātris
Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga
Teātra direktors

1956–1963
Latvijas PSR Valsts leļļu teātris
Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga
Mākslinieciskais vadītājs

1941
Astrahaņa
Sākoties Otrajam pasaules karam Latvijas teritorijā, evakuējies uz Astrahaņu.

1965–1988
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

1982
Bratislava
Brauciens uz vasaras kursiem.

06.1982
Dienvidslāvija
Kinodarbinieku delegācijas brauciens.

12.1985
Itālija
Brauciens spectūristu grupas sastāvā.

Raiņa kapi

Juhana Smūla prēmija
Prēmija piešķirta par tulkojumiem no igauņu valodas.
1973

Igaunijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1976