Anna Žīgure
Anna Žīgure (1948) – rakstniece, tulkotāja, diplomāte. Jāņa Žīgura meita, Elzas Stērstes un Edvarta Virzas mazmeita, Stērstu Andreja mazmazmeita. Beigusi Jūrmalas 4. vidusskolu (1966), Tartu universitātes Filoloģijas fakultātes Igauņu valodas un literatūras nodaļu (1972). Karjeras sākumā darbojusies žurnālistikā, bet pēc Latvijas neatkarības atgūšanas diplomātijā, bijusi atjaunotās Latvijas pirmā vēstniece Somijā un Igaunijā. Literārā darbība sākotnēji saistīta ar tulkojumiem no igauņu un somu valodas. Vairāku autobiogrāfisku un dokumentāli pētnieciskās literatūras darbu un eseju autore. Publicējusi aprakstus par Somiju, recenzijas un rakstus par igauņu literatūru. 2019. gadā iznākusi Annas Žīgures grāmata "Mūsu tautas gaita. Latvijas vēstures mirkļi". LZA goda locekle. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Somijas un Igaunijas augstākajiem apbalvojumiem – Somijas Lauvas Ordeņa Lielo Krustu (1998) un Igaunijas Māras Zemes Krusta ordeni (2000).
Dzimšanas laiks/vieta
25.08.1948
Rīga
Personiska informācija
Kultūrvēsturē nozīmīgas dzimtas pārstāve. Rakstnieka un tulkotāja Jāņa Žīgura un Amarillis Lieknas (1921-2004) meita, dzejnieku Elzas Stērstes un Edvarta Virzas mazmeita, skolotāja, advokāta, valodnieka, publicista un rakstnieka Stērstu Andreja mazmazmeita.
Anna Žīgure par savu dzimtu stāsta vairākos darbos, tostarp grāmatā "Es stāstu par Latviju" (2000), kā arī autobiogrāfiskajā darbā "Marselīne" (2005), kas vēsta par vairākām Stērstu dzimtas paaudzēm, kā galveno izvēloties Elzu Stērsti.
Astoņdesmito gadu beigās Anna Žīgure apprecas ar Pēteri Zvaguli – toreiz franču valodas studentu un žurnālistu. Pēteri Zvaguli nozīmēja kā tulku latviešu sportistu grupai Alžīrā, no kurienes viņam izdodas izbēgt un nokļūt ASV. Lai gan vīra aicināta doties uz ASV, Anna Žīgure izšķīrusies par palikšanu Latvijā.
1993: Anna Žīgure apprecējusies ar somu žurnālistu, rakstnieku Juku Rislaki.
Profesionālā darbība
TULKOJUMI
Annas Žīgures literārā darbība aizsākās ar tulkojumiem. Visvairāk tulkojusi no igauņu, somu un ungāru valodas, mazāk no krievu valodas, kopumā vairāk nekā 20 grāmatu tulkotāja.Pirmie tulkojumi – P. Kūsberga stāsts "Sarūsējusi lejkanna". T. Līva dzejoļi un L. Kerges humoreska žurnālā "Karogs" 1972. gadā (2. nr.).
No igauņu valodas
1973: Ellena Nīta "Rīnas un Dāvja stāsti"
1974: Emē Bēkmane "Sennu Sīms"
1983: Holders Puks "Gudrības grauds"
1990: Veli Heino "Silvers Vienacis, Felslandes briesmīgais jūras laupītājs"
1995: Vīvi Luika, romāns "Septītais miera pavasaris"
2018: Sepo Zeterbergs "Igaunijas vēsture"
Tulkojusi arī V. Grosa, T. Kallasa, brāļu Tūliku grāmatas, J. Krosa "Ar Klio acīm" (1978) u.c.
No somu valodas
1974: Penti Hānpē "Deviņu vīru zābaki"
1986: Kārina Helakisa "Ele–vele–karamele"
1989: Ēva Tika, romāns "Klusā vasara"
1991: Hannu Mekele, romāns bērniem "Zirgs, kurš pazaudēja brilles"
2017: Juka Rislaki "Vilki, velni un vīri. Alberta Kronenberga dzīve un daiļrade"
Tulkojusi arī F. Sillanpē "Silja" (1981), E. Pennonenas darbus u.c.
LITERĀRĀ DARBĪBA UN DOKUMENTĀLI PĒTNIECISKIE DARBI
1994: stāsts bērniem "Ir laiks jeb neparasts notikums ar cepurēm".2000: "Es stāstu par Latviju". Annas Žīgures grāmata par savu dzimtu un Latvijas likteņiem "Tomēr tik tuvu" vispirms publicēta tulkojumā somu valodā (Helsinkos 1997. gadā) un igauņu valodā (Tallinā 1999. gadā). Latviešu valodā tā kopā ar esejām "Latvijas zeme un debesis" izdota grāmatā "Es stāstu par Latviju" (2000). Arī esejas "Latvijas zeme un debesis" tulkotas somiski un vispirms iznākušas Somijā.
2005: autobiogrāfisks darbs par dzejnieci Elzu Stērsti "Marselīne".
2009: "Viņi. Ceļā" (2. izdevums 2010. gadā).
2012: "Viņi. Svešos pagalmos".
2017: "Latvijas klusie varoņi" (kopā ar Pēteri Bolšaiti un Agnesi Lūsi").
2018: "Ziemeļzemes cēlā tauta". 2017. gadā Somijas simtgadē šī grāmata iznāca somu valodā "Graniittisen maan jalo kansa. Suomi ja suomalaiset latvilaisissa lehdissä, 1822-1945".
2023: "Viņi. Atkal ceļā".
Publicējusi aprakstus par Somiju, recenzijas un rakstus par igauņu literatūru.
SASTĀDĪTĀS GRĀMATAS UN KOMENTĀRI
Sastādījusi Edvarta Virzas dzejas grāmatu "Dievišķā gaismā" (1991), kā arī "Latvijas grāmatu 2002", "Latvijas grāmatu 2003".Komentāru autore
1992: Ivara Ivaska poēma "Verandas grāmata" (pēcvārda autore)
2014: Franks Gordons "Mijkrēslis mikrorajonā" (priekšvārda autore)
2015: Jānis Hartmanis "4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks, 1915-1917" (priekšvārda autore)
2015: Elza Stērste "Mīļai Mārai" (priekšvārda autore)
2018: Valdis Gavars "Mūsu priedes. Rainis un Aspazija Jaundubultos" (priekšvārda autore)
SABIEDRISKĀ DARBĪBA
"Lielās Talkas" idejas autore. Talkas ideja aizgūta no igauņiem, kas vides sakopšanu visas valsts mērogā pirmoreiz rīkoja 2008. gada 3. maijā.Citātu galerija
"Astoņdesmito gadu beigās tulkojot somu rakstnieka Hannu Mekeles brīnišķo grāmatu "Zirgs, kurš pazaudēja brilles", Anna Žīgure nu nekādi nevarēja paredzēt, ka pēc neilga laika arī viņas dienas, tāpat kā šīs steidzīgās ūdens piles, tiks ierautas plašā straumē, lielos un dziļos ūdeņos. Kad sākās runas par to, ka Anna varētu kļūt par Latvijas Republikas vēstnieci Somijā, viņa, to nebūt nenoliedzot, atturīgi bilda: "Tas jau tikai, pateicoties manai somu valodai." Tolaik Anna šajā valstī jau bija pazīstama kā somu literatūras tulkotāja, kā abu tautu kultūras saikņu stiprinātāja. Atceroties šo laiku, Anna bilst, ka piekritusi kļūt par vēstnieci bez lielām bažām un šaubām viena iemesla dēļtobrīd mūsu jaunajā valstī neviens īsti nemācēja viņai izskaidrot, kas un kā būs jādara, kādi būs viņas pienākumi. Viss nāca strauji, un diplomātijas skolu vajadzēja apgūt ar pašas spēkiem, pašas prātu. Taču arī tad, ja Anna būtu zinājusi visu atbildības smagumu un dziļumu, viņa droši vien būtu izlēmusi tāpat. Jo šajā mazajā, pat trauslajā sievietē kā dzelzs atspere ir ieslēpts vēl viens spēksgriba. Griba paveikt, pārvarēt un nezaudēt.
Divi portreti līdzāsdzejnieks Edvarts Virza un Anna. Tā pati spītīgā piere un zods, stingrā lūpu līnija... Dzejnieks būtu bijis priecīgs par šādu mazmeitu. Bet nesagaidīja, aizgāja debesīs, gan tādējādi tiekot pasargāts no nežēlīgiem likteņa sitieniem, ko pārpārēm izcieta Annas vecmāmiņa dzejniece Elza Stērste."
Mudīte Luksa
Saiknes
Aleksandra Spekke - Radiniece
Amarillis Liekna-Virza - Māte
Andrejs Spekke - Radinieks
Andrejs Stērste - Vecvectēvs
Diāna Jance - Meita
Edvarts Virza - Vectēvs
Elza Stērste - Vecāmāte
Hilda Žīgure - Tēvamāsa
Jānis Žīgurs - Tēvs
Juka Rislaki - Vīrs
Vitauts Ļūdēns - Radinieks
Papildu vārdi
Anna Velēda Žīgure
Dzīvesvieta
Kāpu iela 71, Jūrmala
Darbavieta
Edvarta Virzas un Elzas Stērstes memoriālā māja "Billītes"
Billītes
1972–1978
Žurnāls "Padomju Latvijas Komunists"
Strādājusi par korektori žurnālā "Padomju Latvijas Komunists".
1978–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Strādājusi RS par konsultanti un valdes sekretāri.
1989–1991
Biedrība "Latvija-Somija"
Biedrības "Latvija-Somija" priekšsēdētāja
1992–03.1998
Somija
Latvijas Republikas vēstniece Somijā
1992–1993
Igaunija
Latvijas Republikas vēstniece Igaunijā
1996–1998
Helsinki
Helsinku diplomātiskā korpusa vecākā
Dalība organizācijās
Latvijas Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
LZA goda locekle
Studenšu korporācija "Varavīksne"
Goda filistre
1979–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre
1990 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Biedre
2006
Studenšu korporācija "Dzintra"
Goda filistre
Izglītība
1966
Jūrmalas 4. vidusskola
Kronvalda iela 8, Jūrmala
Beigusi Jūrmalas 4. (Pumpuru) vidusskolu.
1972
Tartu universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Beigusi Tartu universitātes Filoloģijas fakultātes Igauņu valodas un literatūras nodaļu.
Ceļojums
22.08.1978–28.08.1978
Somija
Brauciens kā tulkotājai partijas Rīgas pilsētas komitejas delegācijas sastāvā.
03.1979–04.1979
Somija
Brauciens pēc personīga ielūguma.
03.1980–04.1980
Somija
Brauciens Draudzības biedrības grupā.
1982
Bulgārija
Brauciens uz jauno tulkotāju sanāksmi.
09.1982
Bulgārija
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
09.1982
Somija
04.1983
Somija
Brauciens līdzi vīriešu korim "Gaudeamus" kā tulkam, lai piedalītos 35 gadu PSRS-Somijas sadraudzības un savstarpējās palīdzības pasākumos.
05.1983
Vācijas Federatīvā Republika
Brauciens J. Korčaka prēmijas saņemšanai.
08.1984
Somija
Brauciens pēc ielūguma.
09.1984
Rostoka
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.
09.1985–10.1985
Grieķija
Tūrisma brauciens Padomju Miera aizstāvēšanas komitejas spectūristu grupas sastāvā.
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
III šķira
1995
Somijas Lauvas Ordeņa Lielais Krusts
1998