literatura.lv maija jubilārei Vizmai Belševicai – 90!

3115-Vizma-Belsevica-foto-001.jpg

Vizma Belševica (precējusies Elsberga) ir viena no spilgtākajām pagājuša gadsimta dzejniecēm un prozaiķēm. Rakstījusi dzeju, prozu, grāmatas bērniem, kā arī tulkojusi literārus darbus no angļu, krievu un ukraiņu valodas. Dzīve Belševicu nav lutinājusi – grūta bērnība nabadzībā, bez konkrētas dzīves vietas un ar ne pārāk saprotošiem vecākiem, publicēšanās aizliegumi padomju periodā, dēla zaudējums. Tomēr Belševica turas pretī liktenim, rodot mieru literatūrā.


Vizma Belševica dzimusi 1931. gada 30. maijā Rīgā. Rakstnieces bērnības un jaunības gadi paiet Grīziņkalnā un pie radiniekiem Ugālē. Mācījusies Rīgas 41. pamatskolā, neilgu laiku pavadījusi Ugāles vidusskolā un Rīgas 7. vidusskolā, vēlāk absolvējusi 2. poligrāfijas arodskolu Rīgā, neklātienē beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu un PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. Divus gadus strādājusi laikrakstā “Pionieris” par literāro līdzstrādnieci un skolu daļas vadītāju.

Par attiecībām ar sevi Belševica saka: “Nezinu, kā tur bijis ar to mīlēšanu, jo nav iespējams mīlēt cilvēku, kas pats sevi nemīl, tā ir veca, līdz kaulam nodeldēta patiesība. Es sevi vienkārši neciešu.” (Rīgas Laiks, 1994) Šīs attieksmes cēlonis nāk no rakstnieces bērnības, kā plašāku izklāstu iespējams atrast triloģijā “Bille”. Tomēr ne viss Belševicas dzīvē ir drūms – viņa iepazīstas un apprecas ar altvijolnieku, pedagogu un lociņinstrumentu meistaru Zigurdu Elsbergu. Laulībā piedzimst divi dēli – dzejnieks Klāvs Elsbergs un dzejnieks un tulkotājs Jānis Elsbergs.

Vizma Belševica sāk rakstīt jau drīz pēc kara, pirmais dzejolis “Zemes atmoda” 1947. gadā publicēts laikrakstā “Padomju Jaunatne”, savukārt pirmais dzejoļu krājums “Visu ziemu šogad pavasaris” iznāk 1955. gadā, kuram seko “Zemes siltums” (1959) un “Jūra deg” (1966). 1956. gadā ar žurnālā “Karogs” publicēto stāstu “Meistars Īlis” debitē prozā.

Belševicas dzeja ir sievietes pasaules redzējums, tomēr viņai ne tik svarīgas ir vīrieša un sievietes atšķirības uztverē kā tautas pašapziņa un grūtības, kādām nākas iet cauri 20. gadsimta otrajā pusē. Dzejoļu krājuma “Gadu gredzeni” iznākšana 1969. gadā izraisa skandālu Padomju Latvijas politiskajā vidē. Nepatiku rada Latvijas vēstures tematikai veltīti dzejoļi, sevišķi krājuma noslēguma dzejolis – “Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām” –, kurā saskatāmas paralēles starp krustnešu iebrukumu un apspiesto tautu situāciju PSRS. Kā rezultātā no 1971. gada vidus līdz 1974. gada augustam dzejniecei tiek liegta iespēja publicēt savus darbus Latvijas presē. 1972. gadā Belševica piedzīvo dzīvokļa kratīšanu, taču, neraugoties uz saspringto situāciju, 1973. gadā rakstniece dodas uz Kijevu, lai liecinātu nacionālismā apsūdzētā ukraiņu disidenta Ivana Dzjubas tiesas prāvā.

Ar dzejoļu krājumiem “Zemes siltums”, “Jūra deg”, “Gadu gredzeni”, “Madarās” (1976), “Dzeltu laiks” (1987) Vizma Belševica kļūst par vienu no pazīstamākajām latviešu rakstniecēm pasaulē. Viņas dzejoļus tulko un izdod Zviedrijā, Vācijā, Krievijā un citās valstīs. Vizma Belševica vairākkārt tikusi izvirzīta Nobela prēmijai, tomēr to nav saņēmusi.

Pēc dēla Kārļa Elsberga nāves Belševica dzeju vairs nespēj rakstīt, kā rezultātā pievēršas romānistikai. Lielāko ievērību un atzinību Vizmai Belševicai nes 20. gadsimta 90. gados sarakstītā triloģija par meiteni Billi. Triloģijas pirmā daļa “Bille” izdota 1992. gadā ASV un 1995. gadā Latvijā, saņēmusi Kārļa Gopera fonda balvu (1993). Otrā daļa “Bille un karš” (sākotnējais nosaukums “Bille dzīvo tālāk”) iznākusi 1996. gadā. Par triloģijas pirmo un otro daļu autorei piešķirta Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva (1997). Trešā daļa “Billes skaistā jaunība” iznāk 1999. gadā. Triloģija izdota arī zviedru (1999, 2001) un krievu valodā (2000, 2002). Savukārt 2018. gadā pēc triloģijas pirmās daļas “Bille” motīviem tapusi spēlfilma ar tādu pašu nosaukumu.

Pēc Vizmas Belševicas darbu motīviem tapuši gan ekranizējumi, gan dramatizējumi. 1979. gadā pēc stāsta “Tās dullās Paulīnes dēļ” motīviem uzņemta spēlfilma, savukārt 1998. gadā tā dramatizējums iestudēts Valmieras Drāmas teātrī. Viņas dzeja ņemta par pamatu Ausmas Kantānes monoizrādei “Visi koki Dieva doti”, kas iestudēta Dailes teātrī 1994. gadā. Nozīmīgi minēt, ka 1960. gadā Belševica bijusi līdzautore kinoscenārijam “Norieta ēnas. Pieviltie”, bet 1968. gadā pēc Sudraba Edžus stāsta izveidojusi scenāriju leļļu īsfilmai “Dullais Dauka”.

Savdabīga literārā mantojuma daļa, ko latviešu lasītājam atstājusi Belševica ir viņas rakstītās pasakas bērniem “Zem zilās debesu bļodas” (1987) un luga “Ceļreiz ceļš uz pasaciņu” (1985).

2005. gadā Vizma Belševica saņem gada balvu literatūrā (atdzejā) par krājumu “Atdzeja”. Sākoties atmodai, 1989. gadā, Belševica iestājās Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1994).

Kopš 2016. gada apgādā “Mansards” iznāk Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas: “Nepazītā mīlestība un citi stāsti” (Nr.1), “Bille, Anss un citi” (Nr.2) un “Dienasgrāmata 1947–1960” (Nr.3).

Sagatavoja Ruta Kurpniece, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte.

Ar Vizmas Belševicas profilu aicinām iepazīties šeit: https://www.literatura.lv/lv/person/Vizma-Belsevic....


Kolekcijas apraksts Rakstniecības un mūzikas muzejā

Vizmas Belševicas kolekcija (gan personas kolekcija, gan saistītās kolekcijas) muzeja krājumā ir samērā plaši pārstāvēta ar vairākām priekšmetu kategorijām.

Dokumenti

Personas un saistītajās kolekcijā dokumentu nav daudz. No tām interesantākās ir vēsturiskā 1965. gada 14.–16. decembrī notikušā Rakstnieku savienības kongresa stenogrammu kopa. Kā zināms, šajā kongresā no RS valdes tika izbalsoti vecās nomenklatūras pārstāvji un ievēlēti jaunās paaudzes literāti. Tāpat zīmīgi divi V. Belševicas iesniegumi: ar 1975. gada 22. oktobri datētais Latvijas Padomju Rakstnieku savienības sekretariātam par materiālā pabalsta piešķiršanu, kā arī par radošā komandējuma piešķiršanu 1977. gada 24. februārī, lai pabeigtu V. Šekspīra traģēdijas “Makbets” tulkojumu gūtu ierosmes stāstiem, jo izdevniecībai jānodod stāstu krājums. Runa ir par krājumu “Nelaime mājās” (1979).

Fotoattēli

Kolekcijā ir iekļauti fotoattēli dažādiem dzejnieces dzīves posmiem – sākot ar 1950. gadiem un beidzot ar 1990. gadiem. Starp tiem zīmīgi ir četri fotoattēli no Rakstnieku savienības 1. maija gājiena, kuros piedalās arī V. Belševica. Tāpat muzeja krājumā ir hrestomātiskie un preses izdevumos, grāmatās un plašsaziņas līdzekļos publicētie dzejnieces 1960.–1990. gadu fotoportreti, kuru autori ir F. Izraelsons, Z. Dzividzinska, G. Janaitis. Līdzās tie – Vizmas Belševicas, Zigurda Elsberga un trimdas literāta Valentīna Pelēča pastaiga Rīga 1970. gada jūnijā, kā arī 23 foto no LPSR Valsts Jaunatnes teātra izrādes “Sofijas nolaupīšana” (lugas autore V. Belševica, 1981).

Grāmatas

V. Belševicas personas un saistītajās kolekcijās ir rodamas gan dzejas krājumi ar zīmīgiem ierakstiem, gan ar grāmatu īpašnieku piezīmēm (piem., krājums “Zemes siltums” (1959) ar dzejnieka Jāņa Grota piezīmēm), gan V. Belševicas dzejas izlašu un kopkrājumu publikāciju citvalodu izdevumi – baltkrievu, lietuviešu, vācu, īslandiešu valodās, gan ukraiņu dzejnieces Linas Kostenko dzejas grāmata “Вітрила” (1958) ar veltījuma ierakstu Vizmai Belševicai.

Iespieddarbi

V. Belševicas personas un saistītajās kolekcijās ir iekļautas afišas, programmas, informācijas lapas par dzejas sarīkojumiem, koncertiem, laikrakstu izgriezumi, nošu izdevumi ar dziesmām, kurās izmantota V. Belševicas dzeja. Te atzīmējama programma – Vizmas Belševicas autorvakars LRAP Kultūras namā 1981. gada 19. maijā. Šajā gadā dzejniece svinēja dzīves 50 gadu jubileju. Tāpat ievērības cienīgas ir programmas no latviešu dzejas sarīkojumiem Zviedrijā, Stokholmā, 1977. gada 11. novembrī un 1972. gada 15. aprīlī.

Nozīmīga ir 1960.–1990. gadu ārvalstu avīžu un to izgriezumu kopa ar V. Belševicas dzejas atdzejojumu publikācijām angļu, zviedru, vācu, lietuviešu, altajiešu, karakalpakiešu valodā. Īpaši atzīmējami trīs lietuviešu laikraksti 1971.–1972. gadā ar V.Belševicas dzejas atdzejojumiem. Tas ir laiks, kad dzejniecei ir uzlikts publicēšanās aizliegums Latvijā.

Korepondence

Lielāks V. Belševicas korespondences apjoms atrodas saistītajās kolekcijās. Visplašākā sarakste bijusi ar Valentīnu Pelēci, Mirdzu Bendrupi, Jāni Klīdzēju, Gunāru Priedi, Leonu Briedi. Kā vienas no interesantākajām šeit atzīmējamas šādas: 1988. gada 27. aprīļa vēstule Uldim Bērziņam, no Gaiļezera slimnīcas, kurā dzejniece atklāj savas domas, bažas par latviešu u. c. mazo tautu demogrāfisko un politisko situāciju PSRS; 1995. gada 17. augusta vēstule Leonam Briedim par zviedru dzejnieka Tomasa Transtrēmera poēmas “Baltijas jūra” atdzejošanas gaitu.

Mākslas darbi

Saistītajās kolekcijās ir iekļautas gan kostīmu skices Vizmas Belševicas dramatizējumam pēc Hjū Loftinga darba “Sofijas nolaupīšana” iestudējumam LPSR Valsts Jaunatnes teātrī (1980), gan lelles no Arnolda Burova leļļu animācijas filmas (1968, V. Belševicas scenārijs), kā arī pārfotografēti mākslinieka Semjona Šegelmana V. Belševicas portreti un tēlnieces Vijas Mikānes veidotā medaļa ar V. Belševicas portretu.

Piemiņas lietas

Vienīgā piemiņas lieta ir V. Belševicas dzejniekam Aleksandram Pelēcim dāvinātais Aspazijas portrets ar veltījuma ierakstu.

Rokraksti

Personas un saistītajā kolekcijā atrodas dzejoļu, prozas darbu, V. Belševicas veikto atdzejojumu, tulkojumu, recenziju melnraksti, tīrraksti, mašīnraksti. Starp tiem īpaši minami: stāsti (Ievads “Ķikuraga stāstiem”, “Kurkulīša bojāeja”, “Kapracis Engo”u. c.), romānu triloģijas “Bille” pirmais melnraksta variants. No dzejas melnrakstiem interesanti ir 1960.–1980. gados tapušie dzejoļi, kas veltīti noteiktām Rīgas ielām, kuras sākas ar burtu “a”. Tāpat nozīmīgs ir V. Belševicas pēdējais atdzejojums – Tomasa Trānstremera poēma “Baltijas jūra” (1990. gadi). No V. Belševicas rakstiem par dzeju un atdzeju minams 1960. gados tapušais ir raksts “Par dzeju, mugurkaulu un melno vīru ar divstobreni” (par Montas Kromas dzejas krājuma izdošanas ideoloģiskajām problēmām Latvijā), kā arī recenzija par Šellija atdzejojumu izlasi (“Par Šelliju”, 1962)

Skaņu ieraksti

V. Belševicas personas un saistītajās kolekcijās ir iekļauti vairāki skaņu ieraksti. Pie nozīmīgākajiem minami Valdas Dreimanes stāstījums par V. Belševicu un I. Ziedoni Kolumbijas universitātē ASV (1970), V. Belševicas jubilejas vakars Rīgas Pilī (1981. gada 13. maijs), kā arī skaņu ieraksts, kurā savus dzejoļus lasa, par sevi, citiem rakstniekiem un “Elles ķēķi” stāsta Voldemārs Avens un Gunars Saliņš (2005. gada oktobris).

Sagatavoja Marians Rižijs, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts.

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.