Gunars Saliņš

Dzimis skolotāja un skolas pārziņa ģimenē. Tēvs rakstījis dzeju, spēlējis vijoli, gleznojis. Brālis, dzimis 1918. gadā, bijis izsūtīts, vēlāk atgriezies Latvijā, abi satikušies 1976. gadā.
1944: 2. vasarsvētkos Sv. Annas baznīcā uzsaukti Gunars Saliņš un Jautrīte Košs (1924–2011).
1944: devies trimdā uz Vāciju.
1950: izceļojis uz ASV.
Draugu vidū un ģimenē saukts par Gonku.

Dēls Laris Saliņš – Ņujorkas Salas draudzes mācītājs, meitas Lalita Saliņa – psihoterapeite un Laila Saliņa – dziedātāja.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1938: pirmā publikācija laikrakstā"Zemgales Balss".

Kopš 1946: regulāri publicējies latviešu trimdas periodikā. Līdzās Linardam Taunam ir spilgtākais dzejnieks Ņujorkas jauno latviešu literātu grupā "Elles ķēķis" 20. gs. 50. un 60. gadu mijā.

Kopš 1952: piedalījās literāros sarīkojumos, jauno autoru vakaros, Dziesmu svētku rakstnieku cēlienos ASV, Kanādā, Eiropā u. c. Bijis arī latviešu sestdienas skolas vadītājs.

20. gs. 60. gadu sākumā sāk publicēt trimdas periodikā jaunāko grāmatu recenzijas, apceres, esejas par latviešu un cittautu dzeju latviešu trimdas izdevumos "Laiks", "Latvija Amerikā", "Raksti", "Jaunā Gaita", "Tilts", "Ceļa Zīmes", "Laika Mēnešraksts", "Vārti", "Latvija" un citviet, kā arī citzemju literāros izdevumos.

1977: mēnešraksta "Karogs" 2. numurā dzejas kopa ar Jāņa Petera ievadvārdiem; tas pats pārpublicēts laikrakstā "Dzimtenes Balss" 10. febr.

Latviešu valodā atdzejojis Rainera Marijas Rilkes, Tomasa Sterna Eljota, Roberta Frosta, Dilana Tomasa dzeju.

LITERĀRIE DARBI

1957: dzejas krājums "Miglas krogs un citi dzejoļi".
1967: dzejas krājums "Melnā saule".
1979: dzejas krājums "Satikšanās".
1993: dzejas izlase "Satiksimies Miglas krogā pie Melnās saules".
1997: grāmata "Gunara Saliņa iedvesma no Naudītes līdz Elles ķēķim un 33 dzejoļi – itin neseni".
2006: Raksti, 1. sējums, sakārtojis Kārlis Vērdiņš.

2023: Raksti, 2. sējums, sakārtojis, komentējis Kārlis Vērdiņš.
2024: dzejas izlase "Apmežosim Ņujorku", sakārtojis, komentējis Kārlis Vērdiņš.

SASTĀDĪTĀJS

1964: Linarda Tauna krājums "Laulības ar pilsētu".
1972: Linarda Tauna dzejas izlasi "Iesim pie manas mīļās" (pēcvārds)
1975: Jāņa Ziemeļnieka dzejas izlase "Apmātais".
Dzeja tulkota daudzās pasaules tautu valodās, piemēram, kopkrājumā ar Linarda Taunu angļu valodā Rutas Spīrsas atdzejā (1968), angļu valodā izdevumos "Zintis, "Lithuanus", "Latvian Literature", un iekļauta vācu valodā izdotajā izlasē "Lettische Lyrik" (1983); dzeja atdzejota arī spāņu, franču, ungāru valodā.
Dzejoļus "Noktirne" un "Manhetenas baroks" komponējis Arnolds Šturms.

GUNARS SALIŅŠ PAR SEVI

Sarunā ar Māri Čaklo atzinis: "... īstenībā visa tā dzejošana ir tādā kā tēva ietekmē. Viņš gan bija vairāk uz Ziemeļnieku, bet tad mums pa vidu ienāca Čaks. [..] Jā, jau 15-16 gadu vecumā es rakstīju līdzīgi kā "Miglas krogā", un tas laiks Ņujorkā "Elles ķēķī" nebija tik daudz sākums, kā atsākums tai dzejošanai."

Karogs, 1993, Nr. 11.

PAR DZEJAS KRĀJUMU "MIGLAS KORGS UN CITI DZEJOĻI" (1957)

"Gunāra Saliņa dzejoļos pārdzīvojums ir smeldzīgs, bet tas nesakāpj deliriskā bravūrā, nedz eksistenciālās izmisuma bailēs,– viņš ir veselīgs jauneklis ar latviska tenora tembru.

Grīns, Jānis Intelektuāla viļņošanās. Laiks, 1958, 15. janv.

"Apbrīnojamā kārtā tas lr spējis atbīdīt malā vai paiet vienaldzīgi garām svešajam, tā ka pat pasaules lielpilsētas iespaidi šai dzejā patvērušies vienīgi par tik, par cik tiem iespējams "nerieties" ar latviešu garam tuvo priekšstatu pasauli un emocionālajam izjūtām. Bez tam Saliņa grāmata ir daudz dzl|i pārdzīvotu atminu par dzimteni un smeldze par tautas nelaimi. [..] Saliņa Miglas krogs un citi dzejoļi man liekas kā grāmata, kas varētu būt tiešs turpinājums vai paplašinājums Čaka krājumam ledomu spoguļi. [..] Gunāram Saliņam ir ārkārtīgi asa redze, smalka dzirde un tikpat jutīgas citas maņas."

Rudzītis, Jānis. Jauns talants, ievērojams notikums. Latvija, 1958, 28. jūn.

PAR DZEJAS KRĀJUMU "MELNĀ SAULE" (1967)

"Divas stīgas, kas vienkopus vai nomainoties skan un – par negaidītu pārsteigumu lasītājam - arī lieliski, kaut ļoti īpatnēji saskan – ir Amerikas lielpilsētu un modernas kultūras priekšstati no vienas puses, bet no otras– Latvijas ainavas un daudzu seno paražu, seno tautas pasaku un dziesmu motīvi. Uzdzēšot laiku un telpu, dzejnieks ir te Amerikas lielpilsētā ar tās debesskrāpjiem, reklāmu un guņu ņirbīgiem plūdiem – te "aizlido" vai pēkšņi pārslēdzas uz silti latviskām, gandrīz idilliskām lauku ainavām, vai arī redz abas riezē, vienu it kā otrai caui, vai ievij vienu otrā. [..] Neapšaubāmi latviska pazīme Saliņa dzejā ir arī spilgtā dabas izjūta."

Valtere, Nora. Dzejas brīnumpasaule. Latvija Amerikā, 1968, 6. janv.

"Vēl vairāk nekā Miglas krogā Saliņš šoreiz pierāda, cik dziļi latvisks var būt modernais sirreālists. Tas parādās ne vien dainu citātos un imitācijās, kas lieliski iekļaujas sirreālistisko gleznu ņirboņā, bet arī dabas izjūtā, ilgās pēc dabas un iespējā ar savām iedomām rakties latviešu gara pilskalnā līdz pašiem pamatiem, apmēram tā, kā tas lasāms grāmatas tituldzejolī. Saliņa personā ieraugām it kā kādu fenomenu: Nav šaubu, viņa dzeja var droši atrasties blakus lielo rietumtautu modernistu darbiem. Nu varētu domāt, ka tā kļuvusi
anacionāla. Bet tā tas nav. Vai ik dzejolis, kas lasāms Saliņa Melnajā saulē, ātri pārliecina, ka tādā veidā var dzejot tikai latviešu dzejnieks. [..] savas paaudzes latviešu dzejnieku vidū Gunārs Saliņš ir majestāte un viņa jaunais dzejoļu krājums Melnā saule mūsu lirikā nozīmē tiešām ievērojamu notikumu."

Rudzītis, Jānis. Sirreālisma burvība. Laiks, 1968, 14. febr.

PAR DZEJAS KRĀJUMU "SATIKŠANĀS" (1979)

"Gunārs Saliņš ir varbūt no visiem mūsu dzejniekiem savā veida "visēteriskākais", vismazāk tiešajā, taustāmajā realitātē bāzēts. Dzejnieka iztēle lidinās it kā pilnīgā atraisījumā no jebkādam reālas pasaules saitēm un likumībām. Tā ir iztēles valstība, kur nav ne laika, ne telpas ierobežojumu, ne arī reālo lietu un parādību savstarpējas cēlonības vai dabisko notikumu robežas. Viss te ir iespējams. Saliņa dzejas burvība tāpēc atveras tikai tad, ja saprotam, ka tā atspoguļo subjektīvo pārdzīvojumu, izteiktu neierobežoti krāšņas iztēles ietvarā, ka tā ir iekšējās īstenības atspulgs."

Valtere, Nora. Gunars Saliņš. Satikšanās. Laiks, 1979, 12. dec.

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Melnā saule".
1967

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Satikšanās".
1980

Zinaīdas Lazdas prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Satikšanās".
1982

Annual Latvian Literary Award
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu dzejā.
Par mūža ieguldījumu
2007