Vitauts Kalve
02.05.1913 – 15.04.1989
Vitauts Kalve (1913–1989) – literatūrkritiķis, dzejnieks. Beidzis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu (1939), studējis arī filoloģiju, trimdā studējis Tībingenes Universitātē. Līdz 1944. gadam strādājis arhīvu nozarē, bijis apriņķa arhīvu inspektors, kā arī Pieminekļu valdes inspektors, pārbaudījis un aprakstījis senvietas, pilskalnus, apbedījumu vietas. Piedalījies Amerikas latviešu humanitāro zinātņu asociācijas darbā. Literatūrkritisku rakstu un recenziju autors, pētījis rakstnieku poētiskās pasaules īpatnības, modernās dzejas metaforiku. Kopā ar Jāni Andrupu sarakstījis literāru portretu un eseju krājumu ar faktoloģiski plašu informāciju "Latvian literature" ("Latviešu literatūra", 1954). Bijis viens no trimdas dzejas antoloģijas "Dzejas un sejas" (1962) sastādītājiem, mēnešraksta "Vārti" galvenais redaktors (1952–1953). Vitauta Kalves dzejoļi, galvenokārt ar Videvuda Kļavas, Viļa Krausa pseidonīmu publicēti trimdas periodikā un antoloģijā "Dzejas un sejas". Savus kritiķa principus Vitauts Kalve izteicis brošūrā "Mākslas vērtēšana un apcerēšana" (1964). Veidojis māksliniecisko apdari Jāņa Sarmas stāstam "Tāda ir dzīve" (1962) un Ilzes Šķipsnas romānam "Aiz septītā tilta" (1965).