1942: notika pirmā personālizstāde Rīgā.
1942: 13. septembrī gleznu un zīmējumu izstāde Lielvārdē.
Vācijā pēc Otrā pasaules kara piedalījies vairākās izstādēs Minhenē, Štutgartē, Rāvensburgā un Salgavā. Daudz strādāja kokgrebuma tehnikā, tā tapušas vairākas darbu sērijas, kā arī atsevišķi darbi, tostarp oriģināllitogrāfijas Rūdolfa Blaumaņa miniatūrizdevumam "Tālavas taurētājs".
Darinājis arī dekorācijas, piemēram, 1947: Fronhofenas latviešu dramatiskās kopas Elīnas Zālītes "Bīstamais vecums" iestudējumam.
1947–1949: izdevis četras ainavu grafiku un šaržu mapes.
Pēc izceļošanas uz Austrāliju strādāja maizes darbu par litogrāfu, galvenokārt darinot dažādas etiķetes, brīvajos brīžos darbojās radoši, darinājis arī grāmatu ilustrācijas, veidojot darbus dažādās tehnikās. Darinājis ilustrācijas Veronikas Strēlertes "Bruņu kalpam" (1953), Arveda Švābes "Ceļā uz purgatoriju" (1953), Aleksandra Grīna vēsturiskajai novelei "Septiņi un viens" (1953), Ilonas Leimanes "Vilkaču mantiniece", kā arī tēva, rakstnieka Jāņa Sarma darbiem "Saulgrieze" (1954), "Rūsa" (1954), "Vīru valoda" (1955), pasaka "Slinkais puisis" (1955) un citiem.
Bija iecerējis un daļēji arī īstenoja humoristisku zīmējumu ciklu par "senletiņiem" (ar tekstiem), kas tika publicēts laikrakstā "Austrālijas Latvietis".
1956: 9. jūnijā Viktorijas mākslinieku biedrībā Melburnā jau pēc Sigurda Kalniņa nāves tika sarīkota viņa gleznu un grafiku izstāde.