JĀNIS SARMA PAR SAVU DAIĻRADES PROCESU
".. strādāju kā laboratorijā, bez sajūsmas, bet ar apsvērumu un aprēķinu. Sevišķi labi rakstīt, ja ir slikts garastāvoklis, jo tad to aizmirst. Manos vēsturiskajos darbos viss ir bāzēts vai nu uz avotiem vai paša pieredzi. Cenšos rakstīt vienkārši un skaidri – bez stila izskaistinājumiem un patētikas. Nevēlos ar saviem darbiem arī nekam pakalpot, bet tēloju tikai to, ko redzu – nebēdādams vai tas kādam patīk vai ne. [..] Senāk gan lasīju ļoti daudz. Pasaules klasiskā literatūra ir izlasīta no viena gala līdz otram. Par saviem vismīļākajiem rakstniekiem izskatu Homēru, Šekspīru, Ģēti, Hamsunu un Puškinu. Visievērojamākais latviešu rakstnieks manā uztverē ir Poruks, tad Blaumanis."
Sarunā ar Arnoldu Šmitu.
Laiks, 1959, 14. febr.
PAR JĀŅA SARMA LITERĀRO DAIĻRADI
"Jānis Sarma ir īpatna parādība mūsu literatūrā. Viņa vārdu pazinām jau brīvvalsts laikā; zinājām, ka viņš raksta tehniski rūpīgi nokoptus stāstus par atmodas laika darbiniekiem un notikumiem, kas ievērojami ar ļoti pareizu vēsturisko apstākļu un gaisotnes izpratni. Stāstu personāži runāja to laiku īpaši iekrāsotajā, ģermānismiem bagātajā valodā, ko Sarma pārvaldīja virtuozi. Trimdas gados Sarma kļuva aktīvāks, viņa stāsti parādījās periodikā biežāk, lasījām arī dzejas un vairākas lietpratīgi un saistoši uzrakstītas esejas par dažiem latviešu rakstniekiem, bet nezināmu iemeslu dēļ, pirmo grāmatu Sarma izdeva tikai savā septiņdesmit gadu jubilejā – 70 trioletas. Tagad, Austrālijā, Sarmām iznākusi otra grāmata, plašais romāns "Rūsa." Ar šo pamatīgo darbu Sarma nostiprinās viņam pienācīgo vietu latviešu literātūrā kā teicams rakstniecības amata meistars un kodīgs, dzīves gudrs satīriķis."
Eglītis, Anšlavs. Satīrisks romāns.
Laiks, 1954, 8. dec.
"Ar pietāti un dziļu mīlestību Jānis Sarma ir darbojies mūsu rakstu druvā, tai pat laikā ar savu īsto vārdu Jānis Kalniņš būdams arī gleznotājs. Viņa ainavās un pasaku motīvos paužas tas pats miers un dvēselīgums, kas literārajos darbos. Abus savus talantus viņš atdāvinājis dēliem. Vecākais – Vitolds Kalve ir viens no savdabīgākiem mūsu literatūras teorētiķiem ar tieksmi visas lietas tvert saknē un iesaistīt sistēmā. Jaunākais – Sigurds Kalniņš izaudzis par spēcīgu grafiķi, kura darbi ar katru gadu vairāk iepriecina latviešus. [..] Rakstnieka darbā Jāni Sarmu pavadījusi liela atturība, tāpēc viņa sacerējumi palikuši izkaisīti periodikā. Būtu liels ieguvums, it sevišķi trimdas jaunajām audzēm, lasīt vienkopus grāmatā Jāņa Sarmas stāstus par tautas atmodas darbiniekiem. Tie dod spilgtāku ieskatu šai izšķirīgajā mūsu vēstures posmā par dažu vēstures grāmatu."
Andrups, Jānis. Trīs grāmatas.
Ceļa Zīmes, Nr. 20, 1954.
"J. Sarma savus darbus raksta ilgi un gar vienu romānu parasti strādā 10 gadus, starplaikā to 3–4 reizes pa jaunu pārrakstot. Viņš raksta rītos, bet ja kautkur brauc, tad arī vagonā vai uz sola stacijā. Vispirms rodas uzmetumi rokrakstā, vēlāk uz rakstīto pats pārraksta uz mašīnas.
Šmits, Arnolds. Rakstnieks bez savas"zvaigznes". Laiks, 1959, 14. febr.
PAR ROMĀNU "RŪSA" (1954)
Paliek iespaids, ka romāns "Rūsa" izaudzis no kāda darba", kas iecerēts tikai kā stāsts – mūsu brīvvalsts Austrumu nomales mazpilsētas dzīves tēlojums, bet darba procesā pakāpeniski paplašinājies, līdz attīstījies par sabiedrisku satīru visas valsts mērogā. [..] Romāns ieturēts solīdā klasiskai satīras stilā – stilizētā pamatībā aprakstot un iztulkojot vienkāršas cilvēcīgas izdarības, liekot ar pasvītroto svinīgumu nojaust to niecību, aplamību un muļķību.
Eglītis, Anšlavs. Satīrisks romāns.
Laiks, 1954, 8. dec.
PAR ROMĀNU "NEGANTNIEKS" (1956)
"Tikai trimdā (viņš tagad dzīvo Austrālijā) Jānis Sarma parādījis ir respektējamas vispusīgs zināšanas, ir tēlotāja talants. [..] "Negantnieks" ir, pirmkārt, mūsu tautiskās atmodas lielākā dzejnieka Ausekļa biogrāfisks romāns. [..] Taču Auseklis darbojās laikmetā, kad latviešos nebija sācies, vismaz dzejā, ne mazākais individuālisms, kādēļ viņa dzejā visnotaļ dominē vispārtautiskās tēmas. Tāpēc arī Sarmas romānā Auseklis domās un rīcībā ir vairāk ārupvērsts, tomēr idejiskā cīņā iededzies un īpats jauneklis. Otrkārt, un galvenokārt, Sarmas romāns ir kultūrvēsturisks, jo rāda pagājušā gadsimta sešdesmitos, bet sevišķi jau septiņdesmitos gadus spilgtā panorāmā. [..] Jānis Sarma ir labs žanru skicētājs, viņš pāris teikumos ievelk pietiekami raksturīgus vaibstus ik sejā. [..] Sarmas romāna valoda ir jauki stilizēta, kas pastiprina un pakuplina laikmeta kolorītu. Ir viņa valodā kā leksikālas, tā sintaktiskas, respektējamas vērtības."
Grīns, Jānis. Vērtīgs stilizēts romāns.
Laiks, 1956, 10. aug.
PAR STĀSTU UN NOVEĻU KRĀJUMU "ATSKATOTIES JĀPASMAIDA" (1963)
"Lasītāju pārsteidz spirdzinātājs svaigums, kas plūst no viņa grāmatas lappusēm. Pie tam viņa tēlojums ir varen izlīdzināts. [..] liela prasme nenokāpt no iecerētas un uzsāktas līnijas kopa ar rakstnieka vērīgo aci īpatnību uztverē veidojusi Jāni Sarmu par teicamu vides un laikmeta kolorīta tēlotāju. [..] Sarma ap vēsturisku personību tēliem pratis veidot laikmeta elpas pilnu vidi un paliem tēliem iepūtis dzīvības dvašu."
Gāters, Alfrēds. Atskatoties jāpasmaida.
Laiks, 1963, 11. maijā.
PAR ROMĀNU "ROTAĻA BEZ NOTEIKUMIEM" (1968)
"[..] romāna darbība izrisināta Austrālijā, teicami notēlojot itin kuplu latviešu sabiedrības puduri. Šis ir pirmais plašākais darbs, kurā Sarma pievērsies tagadnei. Viņa agrāk sarakstītajiem romāniem izmantota gan latviešu, gan citu tautu vēstures viela un tuvākas vai tālākas pagātnes atmiņas. [..] Romāna personāžā nav neviena austrālieša, no kā spriežam, ka latviešu saskarē ar ieziemiešiem stipri perifēriska, kaut cik ietekmēdama vienīgi visjaunākajai paaudzei piederīgos. Viņi tad arī ir tie, kas ienes jaunu, modernu ideju strāvojumu zināmā mērā izolētajā intelektuālajā klimatā, kur daža tautieša domāšana vēl līdz šim balstās par negrozāmām aksiomām atzītos jau krietni padilušos saukļos, kas gan reizēm paplašināti ar pašreizējiem apstākļiem vairāk piemērotu, bet tikpat virspusīgu patosu. [..] Rakstnieks izvadā lasītāju pa tik daudziem nopietnu un nenopietnu domu labirintiem, ka beigās jāpabrīnās, kā tas bijis iespējams grāmatas 393 lappusēs. Ar īpašiem kompozīcijas paņēmieniem – raksturu, garīgo noslieču un inteliģences atsegšanai izmantojot visvairāk dialogus. Ārējai darbībai, kā šim nolūkam ne sevišķi nodalījis, autors veltījis maz vērības."
Zeltiņš, Teodors. Vērtīgs trimdas klimata notēlojums.
Laiks, 1970, 30. maijā.