Meklēt

Vitauts Kalve

3 bildes
Vitauts Kalve
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
No kreisās: Vitauts Kalve, Anšlavs Eglītis, nezināma persona. 1949. gada 13. novembrī Pfullingenā

Avots: RTMM arhīvs, Nr. 692906.

No kreisās: Vitauts Kalve, Linards Tauns, Mirdza Nāruna-Bogdanovica, Gunārs Saliņš, Teodors Zeltiņš, Frīdrihs Milts. Ņujorkas Elles ķēka tavernā "Torņkalns"

Avots: Saliņš, Gunārs. Linards Tauns. Elles ķēķa perspektīva. Laika Mēnešraksts, 01.07.1963.

Lomas: dzejnieks, literatūrkritiķis, literatūrzinātnieks

02.05.1913 – 15.04.1989

Vitauts Kalve (1913–1989) – literatūrkritiķis, dzejnieks.  Beidzis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu (1939), studējis arī filoloģiju, trimdā studējis Tībingenes Universitātē. Līdz 1944. gadam strādājis arhīvu nozarē, bijis apriņķa arhīvu inspektors, kā arī Pieminekļu valdes inspektors, pārbaudījis un aprakstījis senvietas, pilskalnus, apbedījumu vietas. Piedalījies Amerikas latviešu humanitāro zinātņu asociācijas darbā. Literatūrkritisku rakstu un recenziju autors, pētījis rakstnieku poētiskās pasaules īpatnības, modernās dzejas metaforiku. Kopā ar Jāni Andrupu sarakstījis literāru portretu un eseju krājumu ar faktoloģiski plašu informāciju "Latvian literature" ("Latviešu literatūra", 1954). Bijis viens no trimdas dzejas antoloģijas "Dzejas un sejas" (1962) sastādītājiem, mēnešraksta "Vārti" galvenais redaktors (1952–1953). Vitauta Kalves dzejoļi, galvenokārt ar Videvuda Kļavas, Viļa Krausa pseidonīmu publicēti trimdas periodikā un antoloģijā "Dzejas un sejas". Savus kritiķa principus Vitauts Kalve izteicis brošūrā "Mākslas vērtēšana un apcerēšana" (1964). Veidojis māksliniecisko apdari Jāņa Sarmas stāstam "Tāda ir dzīve" (1962) un Ilzes Šķipsnas romānam "Aiz septītā tilta" (1965).

  • Darba autors (82)
  • Sastādītājs (1)
  • Redaktors (5)
  • Komentāra autors (8)
  • Recepcijas persona (6)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    02.05.1913
    Lielvārde

    Miršanas laiks/vieta

    15.04.1989
    Durbe

    Personiska informācija

    Īstajā vārdā Vitolds Ēriks Kalniņš.
    Tēvs – rakstnieks un gleznotājs Jānis Sarma. Brālis – Sigurds Kalniņš, grafiķis.
    Dzīves vietas un skolas mainījis atkarībā no tā, kur attiecīgajā laikā par skolotāju strādā tēvs.

    1939: laulības ar Annu Skrindu, kuru 1941. gadā kopā ar viņu dēlu Vitoldu izsūta uz Tomskas apgabalu.
    1944: emigrē uz Vāciju.
    1950: pārceļas uz ASV, apmetas Ņujorkā. ASV strādājis galvenokārt gadījuma darbus.
    Kopš 1976. gada vairākkārt apmeklējis Latviju.
    1984. gada maijā atgriezies Latvijā.

    Profesionālā darbība

    1938: pirmā publikācija – recenzija par Franča Kempa grāmatu "Latgales likteņi" (Tēvijas Sargs, 13.05.1938.).

    DARBĪBA LITERATŪRKRITIKĀ UN PĒTNIECĪBĀ

    1954: literāru portretu un eseju krājums "Latvian literature"  (Zelta ābele). Kopautorībā ar Jāni Andrupu.
    1962: humoristisks dzejojums "Nesaīsināts ļoti garš priekšlasījums par Andreja Pablo Mierkalna dzīvi un darbiem.." (Roberta Jaskovska Upeskalna apgādā).
    1964: brošūra "Mākslas vērtēšana un apcerēšana" (Venta). 

    SASTĀDĪTIE UN KOMENTĒTIE DARBI

    1949: apcere un sakārtojums dzejas krājumam "Andrejs Eglītis" (Kadilis).
    1962: trimdas dzejas antoloģija "Dzejas un sejas" (Grāmatu Draugs). Viens no sastādītājiem.
    1965–1968: rediģējis un komentējis Jāņa Sarmas Rakstus (2-5).
    1966: komentējis un veicis Edvarta Virzas romāna "Straumēni" tekstoloģisko salīdzināšanu Rakstu 4. sējumā.

    Recenzijas un apceres laikrakstā "Latvija" par Aleksandra Čaka, Alfreda Dziļuma, Aleksandra Grīna, Pāvila Klāna, Zentas Mauriņas, Bruno Saulīša, Velta Tomas, Ingrīdas Vīksnas, Teodora Zeltiņa u.c. autoru darbiem; trimdā galvenokārt izdevumos "Tilts", "Ceļa Zīmes", "Laiks", "Latvju Žurnāls" publicēti raksti, recenzijas un apceres par Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Jāņa Klīdzēja, Knuta Lesiņa, Jāņa Sarmas, Veronikas Strēlertes, Jāņa Širmaņa, Linarda Tauna, Jāņa Veseļa, Gunta Zariņa u.c. autoru darbiem. 20. gadsimta 70. un 80. gados pētījis latviešu folkloru un mitoloģiju.

    Citātu galerija

    PAR VITAUTU KALVI

    "[..] viens no vistalantīgākajiem savas paaudzes literatūras teorētiķiem ar neizsīkstošu ideju krājumu un lielām darba spējām. [..] Daiļliteratūrā viņš neatzina aistētizēšanu un psīcholoģiskas analīzes un uzsvēra, ka cilvēki daiļdarbos jātēlo kā viengabalainas personas, nevis kā psīcholoģisku sīkdaļu krustvārdu mīklas."

    Andrups, Jānis. Talantīga pētnieka aiziešana. Brīvā Latvija, Nr. 20 (129), 1989., 2. lpp.

    PAR DZEJOJUMU "NESAĪSINĀTS ĻOTI GARŠ PRIEKŠLASĪJUMS PAR ANDREJA PABLO MIERKALNA DZĪVI UN DARBIEM..." (ROBERTA JASKOVSKA UPESKALNA APGĀDS, 1962)

    "Autors Vitauts Kalve šeit loti asprātīgā veidā, atdarinot Andreja Pablo Mierkalna deviprinžus un nobeidzot gandrīz ik vienu ar ļoti piemērotu tautas dziesmas noslēgumu, radījis kaut ko pilnīgi vienreizīgu latviešu literatūrā. Grāmatiņā daudz humora un asprātĪbas un iepriecina īpatnējas dzejas rindas , kā piem.: 
    ..Dievam zagti, spīdēja naktī
    pasaules trūdos
    zvaigžņu prauli."

    Dāle, Karola. Īpats izdevums. Laiks, 16.01.1963.

    Saiknes

    Dzintra Kalniņa - Sieva
    Jānis Sarma - Tēvs
    Sigurds Kalniņš - Brālis

    Nodarbes

    dzejnieks
    literatūrkritiķis
    literatūrzinātnieks

    Dzimtais vārds

    Vitolds Ēriks Kalniņš

    Pseidonīms

    Vilis Kauss, Videvuds Kļava

    Papildu vārdi

    Vitolds Ēriks Kalniņš

    Dzīvesvieta

    Jāņa sēta, Rīga
    Rīgā neatkarības gados Vitauts Kalve dzīvoja senlaicīga dzīvoklī Jāņa sētā kopā ar savu brāli Sigurdu Kalniņu.

    1950
    Ņujorka
    No 1950. gada dzīvojis Ņujorkā.

    05.1984
    Durbe
    1984. gadā atgriezies Latvijā, dzīvo Durbē.

    Izglītība

    Bauska
    Mācījies skolā Bauskā.

    –1931
    Daugavpils 1. ģimnāzija
    Daugavpils

    –1939
    Latvijas Universitāte
    Raiņa bulvāris 19, Rīga
    Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļa. Studējis arī filoloģiju.

    1945
    Tībingenes Universitāte
    Vācija
    Trimdas laikā papildinājies Tībingenes Universitātē.

    Darbavieta

    Rīgas pilsētas arhīvs
    Rīga
    Arhivārs, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

    Ebenveileras Latviešu ģimnāzija
    Ebenveilera
    Vēstures skolotājs.

    1952–1953
    Mēnešraksts "Vārti"
    Ņujorka
    Galvenais redaktors

    Dalība organizācijās

    Amerikas latviešu humanitāro zinātņu apvienība
    Amerikas Savienotās Valstis
    Piedalījies apvienības darbā.

    Emigrē

    1944
    Vācija
    1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

    1950
    Amerikas Savienotās Valstis
    1950. gadā izceļoja uz ASV.

    Apglabāts

    04.1989
    Priediena kapi
    1994. gadā pārapbedīts Lielvārdes luterāņu kapos.