Roberts Kroders
09.04.1892 – 28.08.1956
Roberts Kroders (1892–1956) – teātra kritiķis, tulkotājs. 1910. gadā devies uz Maskavu, kur beidzis vidusskolu (1911). Bijis brīvklausītājs Maskavas un Pēterburgas universitātē, studējis vēsturi un filozofiju. 1918. gadā devies līdzi Pagaidu valdībai uz Liepāju, kopā ar brāli nodibināja laikrakstu "Latvijas Sargs" un bijis tā redakcijas loceklis (1919-20).Atgriezies Rīgā, strādājis laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (1922-25), "Rīgas Ziņas" (1925), "Pirmdiena" (1925-27), bijis "Ilustrēts Žurnāls" redakcijas kolēģijas loceklis (1927-28). No 1931. gada strādājis par Izglītības ministrijas mākslas un kultūras lietu konsultantu un referentu, biis izdevniecības "Grāmatu zieds" redaktors (1939-40). 1941.14.VI izsūtīts uz Sibīriju, 1954. gadā atgriezies Latvijā. Daudz rakstījis presē par teātra jautājumiem, izdevis vairākas monogrāfijas. Autors apcerei "Somu rakstniecības likteņi un meistari" (1940), Sarakstījis lugas "Pēdējais tilts" (1933), kur risinātas dažādu tautību attiecības 1. pasaules kara notikumos Latvijā, "Atdzimšanas dziesma" (grāmatā un brīvdabas lielinscenējumā Esplanādē 1934. gadā), kur patriotiskās masu ainās tēlota Latvijas vēsture līdz 1934.15.V. Tulkojis zinātniska satura darbus, "Tūkstoš un vienas nakts pasakas", K. Hamsuna, R. Rolāna, H. Senkeviča, A. Strindberga, G. de Mopasāna, A. Šniclera, G. D\'Annuncio, O. Vailda prozu, Dž. B. Šova, J. L. Tīka, L. Pirandello, F. Bruknera, K. Goldoni lugas.
Birth time/place
09.04.1892
Taurupe
Dzimis Aderkašu, vēlākajā Taurupes pagastā.
Place/time of death
28.08.1956
Saulkalne
Personal information
Brāļi Arturs Kroders un žurnālists Pauls Kroders, māsa redaktore Milda Krodere. Precējies ar aktrisi Hertu Vulfu, rakstnieka E. Vulfa atraitni. Dēli – režisors Oļģerts Kroders un Ēriks Kroders.
Professional activity
Pirmā publikācija: B. Heiera tēlojuma "Elēģija" tulkojums žurnālā "Rota" 1909 (1. nr.).
Rakstījis presē par teātra jautājumiem, īpaši akcentējot formas problēmas, nepieciešamību teātrī veidot suverēnu, scēniskām prasībām atbilstošu mākslu. Sarakstījis apceres - "Alfreds Amtmanis-Briedītis" (1928), "Rihards Vāgners" (1930, kopā ar Jēkabu Vītoliņu), "Jānis Šāberts" (1936), "Teātra vēsture" (1-5, 1934-39, kopā ar J. Munci un J. Vecozolu, nepabeigta), sastādījis krājumu "Latvju skaņu mākslinieku portrejas" (1930, kopā ar Jēkabu Vītoliņu), sastādījis un tulkojis rakstu krājumu "Teātra māksla" (1934).
Affinities
Alise Jureviča - Sister-in-law
Arturs Kroders - Brother
Herta Krodere - Wife
Jānis Bankavs - Co-worker
Maija Augstkalna - Daughter-in-law
Milda Krodere - Sister
Oļģerts Kroders - Son
Pauls Jurevičs - Relative
Rita Krodere - Daughter-in-law
Valdemārs Kroders - Nephew
Zelma Krodere - Sister-in-law
Education
Madlienas draudzes skola
Madliena
1911
Maskava
Beidzis vidusskolu Maskavā
1911–1913
Maskavas Universitāte
Maskava
Brīvklausītājs Maskavas universitātē, studējis vēsturi un filozofiju
1911–1913
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Brīvklausītājs, studējis vēsturi un filozofiju.
Emigrated
1910–1913
Maskava
Service
1914–1918
Krievija
Sākoties 1. pas. karam, mobilizēts Krievijas armijā un Austrumprūsijā kritis gūstā.
Working place
1918
Latvijas Pagaidu valdība
Liepāja
1919–1920
Laikraksts "Latvijas Sargs" (1919–1934)
Pasta iela 1, Liepāja
1922–1925
Laikraksts "Latvijas Vēstnesis"
Bruņinieku iela 41, Rīga
Redaktors
1925
Laikraksts "Rīgas Ziņas"
Rīga
1925–1927
Laikraksts "Pirmdiena"
Rīga
1927–1928
Žurnāls "Ilustrēts Žurnāls"
Rīga
Redakcijas kolēģijas loceklis
1931
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Mākslas un kultūras lietu konsultantus un referents
1939–1940
Apgāds "Grāmatu Zieds" (1936–1940)
Rīga
Redaktors
Residence
1921–1941
Rīga
Participation in organisations
1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Deported
14.06.1941–23.03.1945
Jeņiseiska
Nometināts Krasnojarskas novada Jeņisejskas rajona Podtjosovas ciemā (Подтёсово Енисейского районa) kā noliktavas strādnieks.
Detention
23.03.1945–1954
Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags)
Buried
Rīgas Pirmie Meža kapi
Awards
The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1931. gada 16. novembra lēmumu.
V šķira
1931
The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1935. gada 11. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1935