Arturs Kroders
09.04.1892 – 25.08.1973
Arturs Kroders (1892–1973) – publicists. Pēc 1905. gada revolūcijas emigrējis uz ārzemēm, kur uzturējies Vīnē, Berlīnē, Leipcigā, Stokholmā. 1915. gadā atgriezies Latvijā, pēc tam dzīvojis Harkovā. 1917. gadā bijis viens no Latvju kareivju nacionālās savienības dibinātājiem, kopā ar A. Plensneru nodibinājis un vadījis laikrakstu "Laika Vēstis" (1917), pēc tam kopā ar K. Skalbi – žurnālu "Jaunā Latvija" (1918). Kroders sekoja Latvijas valdībai uz Liepāju, kur kopā ar brāli nodibināja laikrakstu "Latvijas Sargs", tā redaktors (1919–1920). 20.–30. gados bijis vairāk nekā desmit preses izdevumu redaktors vai redakcijas loceklis, tostarp strādājis laikrakstā "Pirmdiena", "Tēvijas Sargs", "Tēvija", žurnālā "Vārds". 1945. gadā emigrējis uz Zviedriju; rakstu krājuma "Laikmeta domas un dokumenti" (1947–1952) redaktors.Sarakstījis autobiogrāfiskas ievirzes romānu "Degošās dienas" (1946) un grāmatu "Atmiņas" (1968).