Pauls Jurevičs
19.11.1891 – 06.11.1981
Pauls Jurevičs (1891–1981) – filozofs un publicists, filozofijas doktors (1930). Studējis klasisko filoloģiju un filozofiju Tērbatas universitātē (1912-1917), beidzis Maskavas universitāti (1918), studējis filozofijas Lilles universitātē Francijā (1921-1924). 1924-1931. gadam skolotājs Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijā. No 1925. gada LU privātdocents filozofijā, no 1927. gada arī grieķu valodas docētājs. LU profesors filozofijas vēsturē (1934-1944, ar pārtraukumu 1940-1941). 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, 1945-1950. gadam strādājis Freiburgas universitātē, 1950. gadā izceļojis uz Austrāliju, kur strādājis par valodas skolotāju koledžā. Jurevičs ir daudzu rakstu autors, to vidū "Filozofiskā doma latviešu garīgajā dzīvē" (krājums "Latvieši", 2, 1932), sarakstījis grāmatas par A. Bergsona filozofiju (franču valodā 1930, vācu valodā 1949), "Platons dzīvē un darbā" (1930), "Idejas un īstenība" (1946), "Dzīve un liktenis" (1955), "Variācijas par moderno cilvēku" (1956), "Kultūras sejas" (1960), "Pretstatu pasaule" (1973). Darbos daudz vietas ierādīts latviešu kultūras un mākslas dzīves problēmu risinājumam un latviešu literātu filozofisko uzskatu iztirzājumam.
Birth time/place
19.11.1891
Rīga
Place/time of death
06.11.1981
Melburna
Personal information
Tēvs Jāzeps, fabrikas pārzinis, māte Marija.
Quotes
Par Paulu Jureviču nav grūti rakstīt. Viņš pats ir atstājis autobiogrāfiju, pats atvieglojis savu uzskatu izpratni, norādīdams divus to pirmavotus – Platonu un Anrī Bergsonu, pats devis savu uzskatu kopsavilkumu pārskatos par latviešu filozofisko domu 30. gados. Rāmo līdzsvarotība, skaidri viennozīmīgi un pamatoti spriedumi. Nav spontānu zemapziņas izvirdumu vai spekulatīvā prāta fantāzijas veidojumu. Ne manierības,ne vēlmes būt nesaprastam un noslēpumainam pār-cilvēkma. Profesionāla pašapziņas filozofijas profesora darbā Latvijā un trimdas traģikas apzināšanās un dzīves spēka meklējumi pēc Latvijas zaudējuma. Viņš nav bijis kultūras stikla pērļu spēlmanis. Ja arī vilinājums pastāvējis, to pārvarējis mācībspēka un pilsoņa pienākums, tālab viņa darbu tematika pārsvarā saistās ar samērā viegli pārredzamu triādi: nācija — kultūra — gara dzīve. Filozofija viņam bijusi domas dziļuma sfēra. Kā uzsvēris Merlo-Ponti, dziļums daudz tiešāk, nekā citas telpas dimensijas piespiež mūs atmest pierastās un aizspriedumainās nozīmes, kuras pieredze piešķir pasaulei, ļaujot nonākt līdz daudz būtiskākam un pirmatnējākam redzējumam. Paula Jureviča dziļums nevieš bezdibenīgas mistikas baismās trīsas. Tas pievelk ar atziņas pamatotību, solot domas darbu tiem, kuriem pacietība, atšķirībā no sekluma, kurā visi var vandīties. Aiz filozofijas vēstures grāmatu kalniem P. Jurevičam nav zudusi dzīves garša un izjūta un viņš mēģinājis to atklāt no jauna — teorētiskās kopsakarībās līdz ar secinājumu,ka zeme nav pārāk droša vieta paradīzei.
Skaidrīte Lasmane. Uzdrīkstēšanās būt nemodernam. Karogs, Nr.11-12 (01.11.1991)
Affinities
Alise Jureviča - Wife
Edvards Vulfs - Relative
Gustavs Jurevičs - Brother
Herta Krodere - Sister-in-law
Oļģerts Kroders - Relative
Roberts Kroders - Relative
Tālivaldis Ķiķauka - Godson
Occupations
Education
–1909
Rīgas Pilsētas reālskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
–1918
Maskavas Universitāte
Maskava
1912–1917
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
studējis klasisko filoloģiju un filozofiju
1921–1924
Lilles Universitāte
Rue Paul Duez 42, Lille
studējis filozofiju
Working place
1924–1931
Rīga City 1st Gymnasium
Raiņa bulvāris 8, Rīga
1934–1944
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
1945–1950
Albert Ludwig University of Freiburg
Fahnenbergplatz, 79085 Freiburg im Breisgau, Vācija
Emigrated
1944
Freiburga
1950
Melburna
Residence
1975–1981
St. Ives Home, 118 Vale Street, East Melbourne, Vic. 3002
Awards
The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar 1938. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1938
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Variācijas par moderno cilvēku".
1956
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Pretstatu pasaule".
1974