Roberts Kroders
09.04.1892 – 28.08.1956
Roberts Kroders (1892–1956) – teātra kritiķis, tulkotājs. 1910. gadā devies uz Maskavu, kur beidzis vidusskolu (1911). Bijis brīvklausītājs Maskavas un Pēterburgas universitātē, studējis vēsturi un filozofiju. 1918. gadā devies līdzi Pagaidu valdībai uz Liepāju, kopā ar brāli nodibināja laikrakstu "Latvijas Sargs" un bijis tā redakcijas loceklis (1919-20).Atgriezies Rīgā, strādājis laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (1922-25), "Rīgas Ziņas" (1925), "Pirmdiena" (1925-27), bijis "Ilustrēts Žurnāls" redakcijas kolēģijas loceklis (1927-28). No 1931. gada strādājis par Izglītības ministrijas mākslas un kultūras lietu konsultantu un referentu, biis izdevniecības "Grāmatu zieds" redaktors (1939-40). 1941.14.VI izsūtīts uz Sibīriju, 1954. gadā atgriezies Latvijā. Daudz rakstījis presē par teātra jautājumiem, izdevis vairākas monogrāfijas. Autors apcerei "Somu rakstniecības likteņi un meistari" (1940), Sarakstījis lugas "Pēdējais tilts" (1933), kur risinātas dažādu tautību attiecības 1. pasaules kara notikumos Latvijā, "Atdzimšanas dziesma" (grāmatā un brīvdabas lielinscenējumā Esplanādē 1934. gadā), kur patriotiskās masu ainās tēlota Latvijas vēsture līdz 1934.15.V. Tulkojis zinātniska satura darbus, "Tūkstoš un vienas nakts pasakas", K. Hamsuna, R. Rolāna, H. Senkeviča, A. Strindberga, G. de Mopasāna, A. Šniclera, G. D\'Annuncio, O. Vailda prozu, Dž. B. Šova, J. L. Tīka, L. Pirandello, F. Bruknera, K. Goldoni lugas.
Dzimšanas laiks/vieta
09.04.1892
Taurupe
Dzimis Aderkašu, vēlākajā Taurupes pagastā.
Miršanas laiks/vieta
28.08.1956
Saulkalne
Personiska informācija
Brāļi Arturs Kroders un žurnālists Pauls Kroders, māsa redaktore Milda Krodere. Precējies ar aktrisi Hertu Vulfu, rakstnieka E. Vulfa atraitni. Dēli – režisors Oļģerts Kroders un Ēriks Kroders.
Profesionālā darbība
Pirmā publikācija: B. Heiera tēlojuma "Elēģija" tulkojums žurnālā "Rota" 1909 (1. nr.).
Rakstījis presē par teātra jautājumiem, īpaši akcentējot formas problēmas, nepieciešamību teātrī veidot suverēnu, scēniskām prasībām atbilstošu mākslu. Sarakstījis apceres - "Alfreds Amtmanis-Briedītis" (1928), "Rihards Vāgners" (1930, kopā ar Jēkabu Vītoliņu), "Jānis Šāberts" (1936), "Teātra vēsture" (1-5, 1934-39, kopā ar J. Munci un J. Vecozolu, nepabeigta), sastādījis krājumu "Latvju skaņu mākslinieku portrejas" (1930, kopā ar Jēkabu Vītoliņu), sastādījis un tulkojis rakstu krājumu "Teātra māksla" (1934).
Saiknes
Alise Jureviča - Svaine
Arturs Kroders - Brālis
Herta Krodere - Sieva
Jānis Bankavs - Darbabiedrs
Maija Augstkalna - Vedekla
Milda Krodere - Māsa
Oļģerts Kroders - Dēls
Pauls Jurevičs - Radinieks
Rita Krodere - Vedekla
Valdemārs Kroders - Brāļadēls
Zelma Krodere - Svaine
Izglītība
Madlienas draudzes skola
Madliena
1911
Maskava
Beidzis vidusskolu Maskavā
1911–1913
Maskavas Universitāte
Maskava
Brīvklausītājs Maskavas universitātē, studējis vēsturi un filozofiju
1911–1913
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Brīvklausītājs, studējis vēsturi un filozofiju.
Emigrē
1910–1913
Maskava
Dienests
1914–1918
Krievija
Sākoties 1. pas. karam, mobilizēts Krievijas armijā un Austrumprūsijā kritis gūstā.
Darbavieta
1918
Latvijas Pagaidu valdība
Liepāja
1919–1920
Laikraksts "Latvijas Sargs" (1919–1934)
Pasta iela 1, Liepāja
1922–1925
Laikraksts "Latvijas Vēstnesis"
Bruņinieku iela 41, Rīga
Redaktors
1925
Laikraksts "Rīgas Ziņas"
Rīga
1925–1927
Laikraksts "Pirmdiena"
Rīga
1927–1928
Žurnāls "Ilustrēts Žurnāls"
Rīga
Redakcijas kolēģijas loceklis
1931
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Mākslas un kultūras lietu konsultantus un referents
1939–1940
Apgāds "Grāmatu Zieds" (1936–1940)
Rīga
Redaktors
Dzīvesvieta
1921–1941
Rīga
Dalība organizācijās
1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Deportācija
14.06.1941–23.03.1945
Jeņiseiska
Nometināts Krasnojarskas novada Jeņisejskas rajona Podtjosovas ciemā (Подтёсово Енисейского районa) kā noliktavas strādnieks.
Apcietinājums
23.03.1945–1954
Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags)
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1931. gada 16. novembra lēmumu.
V šķira
1931
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1935. gada 11. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1935