DARBĪBA ZINĀTNĒ, PEDAGOĢIJĀ UN ZOBĀRSTNIECĪBĀ
1918–1931: veicis organizatorisku un zinātniski pedagoģisku darbu stomatoloģijā.
1922: pēc Paula Dauges iniciatīvas dibināts Maskavas Zobārstniecības institūts.
1923: pēc rosinājuma dibināts žurnāls Одонтология и стоматология.
KPFSR Tautas veselības aizsardzības komisariāta kolēģijas loceklis, no 1918. gada līdz 1929. gadam zobārstniecības nodaļas vadītājs.
Strādājis zinātnisku darbu Komunisma akadēmijā un ZA Filozofijas un vēstures institūtā.
Publicējis vairākus zinātniski pētnieciskus darbus sociālās medicīnas nozarē, stomatoloģijā, zobārstniecībā u.t.t. Par zinātniskajiem darbiem Daugem 1935. gadā piešķirts medicīnas zinātņu doktora grāds.
Medicīnas jomā ievērojamākais ir viņa darbs "Padomju stomatoloģijas sociālie pamati" (1933).
IZDEVĒJDARBĪBA UN NELEGĀLĀS LITERATŪRAS IZPLATĪŠANA
19. gadsimta 90. gados izplatījis aizliegtu literatūru.
1893. gadā nelegāli ievedis no Berlīnes Latvijā sociāldemokrātisku literatūru.
1906. gadā Maskavā nodibinājis izdevniecību marksistiskas un filozofiskas literatūras izdošanai latviešu un krievu valodās. Tā kā ieņēmumi nesedza apgāda izdevumus, uzturēšanai ieguldījis savus zobārsta praksē nopelnītos līdzekļus.
Pauls Dauge sagatavojis tulkojumus, rediģējis apgādā iesniegtos manuskriptus, lasījis korektūras, par krievu literatūras tulkiem tika piesaistīti līdzstrādnieki I. Skvorcovs–Stepanovs, V. Bazarevs.
Laidis klajā 10 grāmatas latviešu valodā. Izdoto grāmatu klāsta galvenajā vietā – vācu filozofa materiālista J. Dīcgena darbi, apgādājis arī citu sociālistu (H. Rolandes–Holstas, J.Millera–Liēra, E. Untermana u.c.) sacerējumus. Savus izdevumus Dauge nodeva KSDSP Maskavas apgabala komitejai bezmaksas izplatīšanai Maskavas strādnieku organizācijās.
Apgāda darbu divreiz pārtrauca policijas iejaukšanās: 1908. gadā noliktavā tika atrasti aizliegti izdevumi, apgāds uz laiku pārtrauca darbu, taču vēlāk to atjaunoja. 1912. gadā Pauls Dauge tiesāts par aizliegtu grāmatu izplatīšanu.
1913. gadā apgāda darbību spiests pārtraukt.
RAIŅA DRAUGS, BIOGRĀFS UN TULKOTĀJS
Viens no tuvākajiem Raiņa draugiem. Savu literatūrpētniecisko interešu lokā kopš jaunības izvirzījis Raiņa daiļradi un viņa personību.
1912: Rainim veltīta pirmā plašākā Dauges brošūra, apcerējums "Dzīves apnikums un dzīves prieks", kurā risināti filozofiska un ētiska rakstura jautājumi.
Raksti par Raini
Latviešu literatūras vēsturē Dauges lielākais ieguldījums ir raksti par Raini. Sevišķi tuva Paulam Daugem bija Raiņa filozofiskā dzeja, īpaši krājums "Gals un sākums" (1912), filozofiski plašā izvērsumā to analizējis rakstā "Prātnieciskais un intuitīvais elements Raiņa "Galā un sākumā"" (laikrakstā "Jaunās Pēterpils Avīzes", 1916)
1920: monogrāfija "Ян Райнис. Певец борьбы, солнца и любви" ("J. Rainis. Cīņas, saules un mīlestības dziesminieks", Maskavā). Monogrāfijā ietverts 71 Raiņa dzejoļu atdzejojums, 12 no tiem – no krājuma "Gals un sākums".
Atmiņas un sarakste
Publicējis rakstu "Par to, kas daudziem nezināms" ("Celtne", 1935, 10-12) – atmiņas par Raini un dzejnieka vēstuļu fragmentus.
Dauge vēstulēs dzejniekam izteica savas domas par viņa darbiem ("Raiņa un P. Dauges sarakste" publicēta "Raiņa gadagrāmatā", 1976-77).
Raiņa daiļrades popularizēšana
1915: bija iecerējis popularizēt latviešu dzejnieku ārzemju presē Raiņa 50 gadu jubilejas sakarā. Bija sagatavojis atsevišķu apceri vācu valodā par Raini. Pārdesmit Raiņa dzejoļus Dauge bija tulkojis vāciski.
Publicēts tikai viens Dauges tulkojums vācu valodā – Die Verlorene Sohn – "Pazudušais dēls" Berner Tagewacht 1915. gada 11. septembra numurā.
Šajā numurā publicēts arī raksts "J. Rainis – latviešu strādnieku šķiras dzejnieks", kam maldīgi piedēvēta Paula Dauges autorība. Kā norāda literatūrvēsturnieks Jānis Zālītis, īstais raksta autors F. Cielēns.
1916: aktīvi iesaistās M. Gorkija un V. Brjusova atbalstītā latviešu literatūras krājuma "Сборник латышской литературы" sagatavošanā, sekodams Raiņa darbu atlasei un tulkošanai. Organizējis Raiņa dzejai veltītus vakarus.
1935. gadā Maskavā un Ļeņingradā krieviski iznāca Raiņa darbu izlase Paula Dauges redakcijā un ar viņa priekšvārdu.
APCERĒJUMI UN PUBLIKĀCIJAS
Ap 250 publikāciju autors. Rakstījis par skolu, pedagoģijas, ētikas, filozofijas, politikas, stomatoloģijas u.c. jautājumiem.
Pirmā publikācija – raksts "Gaisa labuma nosvērējs" laikrakstā "Dienas Lapa" 1890.7.V.
Politika, vēsture, ētika
Būdams Vācijā, sūtījis rakstus laikrakstam "Dienas Lapa" par vācu sociāldemokrātu darbību. Publicējis brošūru "Dzīves apnikums un dzīves prieks" (1912), kurā risinājis ētikas jautājumus, arī par pašnāvības sociālajiem un psiholoģiskajiem cēloņiem.
Pievērsies arī vēsturisku notikumu pētīšanai rakstā "Par "Jaunās strāvas" laikmetu Latvijā" (periodikā 1946), grāmatās "1905.–1907.gada revolūcija Latvijā" (1949) un "P. Stučkas dzīve un darbs" (1958), ko publicēšanai sagatavojis J. Vilks.
Jozefa Dīckena teorijai veltītas apceres
Vairākiem vācu marksista Jozefam Dīckenam krievu valodā pirmoreiz publicētajiem darbiem sarakstījis priekšvārdus, kuros atzinīgi vērtējis J. Dīcgena mācību, īpaši izziņas teoriju. Pauls Dauge pēc daudziem gadiem vēl pievērsies J. Dīcgenam grāmatā "И. Дицген" (Maskavā 1934. gadā).
Publicējis filozofiskus rakstus arī latviešu valodā – "Jāzepa Dīcgena dzīve un darbība" ("Domas", 1912, 12), "Filozofija un dzīve" (turpat, 1913, 1-2) u.c.
Memuārliteratūra
Pauls Dauge publicējis atmiņas par laikabiedriem J. Jansonu-Braunu, V. I. Ļeņinu, F. Roziņu-Āzi, P. Stučku, E. Veidenbaumu.
ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI
Tulkojis latviešu valodā Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa darbus.
Krieviski tulkojis Josifa Dīcgena darbus.
PAULA DAUGES PIEMIŅAS SAGLABĀŠANA
No 1928. līdz 1937. gadam Paula Dauges vārdu nesa Valsts zobārstniecības institūts Maskavā (vēlāk Valsts stomatoloģijas un odontoloģijas institūts), kuru Dauge dibināja 1922. gadā.
1969. gadā Paula Dauges vārdā tika nosaukta Rīgas 1. medicīnas skola un iela Rīgā (1977–1991).
Paula Dauges vārdā bijis nosaukts arī okeāna kuģis.
1984. gada 28. novembrī Rīgas Medicīnas institūta Stomatoloģijas klīnikas auditorijā tika atklāta Paula Dauges portretskulptūra (tēlniece A. Neretniece).