Pēteris Stučka

5 pictures

26.07.1865 – 25.01.1932

Pēteris Stučka (1865-1932) - jurists, politiķis, publicists, grāmatu apgādātājs, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors. 1879. gada rudenī viņš iestājas Rīgas pilsētas vācu ģimnāzijā, kur iepazīstas ar Jāni Pliekšānu. 1884. gadā abi sāk studēt Pēterburgas universitātē, pievienojas universitātes latviešu studentu pulciņam. Universitāti Stučka absolvē 1888. gadā, atgriežas Rīgā un uzņemas latviešu demokrātiskā laikraksta „Dienas Lapa” redaktora pienākumus. 1897. gada vasarā uz laiku tiek slēgta „Dienas Lapa”, apcietina Stučku. Līdz 1898. gada janvārim Stučka atrodas ieslodzījumā Vidzemes guberņas cietumā Rīgā. Pēc tam viņš tiek izsūtīts uz Vitebsku. Pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas atgriezās Rīgā. No 1907. gada strādāja par advokātu Pēterburgā, nodibināja privātu apgādu “Dzirkstele”, sāk izdot marksismu popularizējošu žurnālu latviešu valodā (žurnālam vairākkārt mainās nosaukumi – „Atvases”, Jaunais Pūrs”, „Dzirkstele”, „Ciba” u. c.), kur arī pats publicē apcerējumus par plašu tēmu loku. KPFSR Tieslietu tautas komisārs (1917), pārstāvis Brestļitovskas miera sarunās (1918). Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas valdības vadītājs (1919), PSRS Augstākās tiesas priekšsēdētājs (1923). 1931. gadā Stučku iecēla par Maskavas Padomju tiesību institūta direktoru. Publicējis daudzus rakstus un zinātniskus darbus padomju tiesību teorijā. Pētera Stučkas vārdā tika nosaukta Aizkraukles pilsēta, Latvijas Valsts universitāte un Tērbatas iela Rīgā.

Birth time/place

26.07.1865
Kokneses pagasts
"Vecbirzniekos".

Place/time of death

25.01.1932
Maskava

Personal information

Dzimis pārtikušā zemnieku ģimenē. Stučkas tēvs Jānis Stučka jaunībā bijis plostnieks, vēlāk strādis par tautskolotāju un ķesteri, apprecoties kļūst par lielas lauku saimniecības īpašnieku. Izmantojot plostnieka darbā gūtās zināšanas, J. Stučka nodarbojas ar koktirdzniecību. Vairākus gadus J. Stučka izpildījis arī Kokneses pagasta vecākā pienākumus. P. Stučkas māte Ieva Ligere ir izglītota sieviete, kas latviešu žurnālā „Rota” raksta par jautājumiem, kas saistīti ar sieviešu stāvokli sabiedrībā. Ģimenē bez Pētera Stučkas vēl aug meita, kura nomirst deviņu gadu vecumā.
1896. gadā Stučka apprecas ar J. Pliekšāna jeb Raiņa māsu Doru Pliekšāni. Viņa tolaik ir viena no retajām sievietēm, kas studējusi ārzemju augstskolā, arī viņa ir iepazinusies ar sociālisma idejām un tās atbalsta.

Professional activity

Par sabiedriskajām un politiskajām aktivitātēm Plašāku pārskatu skatīt: Jānis Šiliņš. Pēteris Stučka. Latvijas Nacionālā enciklopēdija.

Par darbu laikrakstos, grāmatniecībā un publicistikā:
1888: Stučka atgriežas Rīgā. Tā kā latviešu demokrātiskā laikraksta „Dienas Lapa” redaktors Fricis Bergmanis no avīzes aiziet, viņš piedāvā redaktora pienākumus uzņemties Stučkam. Šajā amatā Stučka ir no 1888. g. 18. oktobra. Sākotnēji „Dienas Lapa” pauž jaunlatviešu pozīciju pret sabiedrībā aktuālām problēmām, bet drīz Stučkas vadībā tā kļūst par marksismam simpatizējošu izdevumu un kalpo Jaunās strāvas ideju popularizēšanai. „Dienas Lapa” iepazīstina lasītājus ar tolaik jaunajām idejām par dabas un sabiedrības attīstību un tās likumiem, progresu, ar sabiedrības šķiru skaidrojumu un raksturojumu, strādnieku tiesībām, revolūcijas ideju u. c. Stučka ne vien vada laikrakstu, bet ļoti aktīvi tajā pats publicējas, pievēršoties visdažādākajiem jautājumiem – tieslietām, ekonomikai, kultūrai, literatūrai, kā arī atsevišķām sabiedrībā aktuālām problēmām un notikumiem.
1891: Stučkas vietā „Dienas Lapas” galvenā redaktora vietu ieņem J. Pliekšāns. Stučka turpina aktīvi publicēties „Dienas Lapā”, bet iztiku nopelna advokāta praksē. 1895. gadā Stučku apstiprina zvērināta advokāta palīga amatā, un viņš otro reizi ieņem „Dienas Lapas” galvenā redaktora vietu, aizstājot Pliekšānu, kuram ir radies konflikts ar avīzes cenzoru, tāpēc laikraksta finansētājam – vienam no Rīgas amatnieku krājaizdevumu vadītājiem P. Biseniekam – ir radušās bažas par savu līdzekļu zaudēšanu, ja laikraksts tiktu slēgts. Stučka, stājoties amatā, laikrakstā iegulda arī privāto finansējumu.
Deviņdesmito gadu sākumā Stučka aktīvi lasa aizliegto literatūru par komunisma un sociālisma idejām, to iespaids vērojams vairākos „Dienas Lapas” numuros publicētajā darbā „Par tautas saimniecības mācības attīstīšanos”.
1886–1891: “Dienas Lapā” publicējis virkni rakstu, propagandējot lētu grāmatu izdošanu, pārmetot Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu apgādāšanas nodaļai un citiem apgādiem atrautību no plašu aprindu interesēm.
1889–1891: aktīvi darbojās jaundibinātajā “Derīgu grāmatu apgādnieku” biedrībā Rīgā, kas sāka lētu populāru izdevumu izlaidi. 1907: nodibināja privātu apgādu “Dzirkstele” Sanktpēterburgā. Tam līdzekļus – 500 rubļu – no Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas centrālkomitejas izgādāja V. Uļjanovs (Ļeņins). Redakcijā darbojās P. Dauge, F. Roziņš. Tika iecerēta populārzinātniskas un daiļliteratūras krājumu virkne, kam vajadzēja aizstāt marksistisku žurnālu.
1907–1908: Pēterburgā iznāca krājums “Atvases” (1–2), ko cenzūra aizliedza, kā arī J. Jansona grāmata “Fauni vai klauni?” (1908). Tālākie plāni netika realizēti līdzekļu trūkuma dēļ. Marksismu popularizējošajā žurnālā latviešu valodā (žurnālam vairākkārt mainās nosaukumi – „Atvases”, Jaunais Pūrs”, „Dzirkstele”, „Ciba” u. c.). Stučka pats publicē apcerējumus par plašu tēmu loku, īpaši pievēršas nacionālajam jautājumam, izskatot to marksisma ideju kontekstā, kā arī agrārajam un zemniecības jautājumam, minot, ka nepieciešama pāreja uz jaunu zemes apstrādāšanas organizācijas formu – kopsaimniecību.

Quotes

"Neatkarīgās Latvijas avīžnieki viņu ļoti reti minēja pozitīvā kontekstā. Ja vien saistībā ar jaunības laiku, kad nākamais revolucionārs bija Jāņa Pliekšāna – Raiņa tuvs draugs, dedzīgs Jaunās strāvas pārstāvis. Kokneses “Vecbirznieku” pašapzinīgais saimnieks, kok­tirgotājs Jānis Stučka 1865. gada 26. jūlijā dzimušajam dēlam Pēterim naudu izglītošanai netaupīja. Pēteris, tāpat kā Rainis, mācījās ģimnāzijā Rīgā (abi sēdējuši vienā solā un dzīvojuši vienā pansijā), 1884. gadā iestājās juristos Pēterburgas universitātē, to pabeidza 1888. gadā, uzsāka veiksmīgu advokāta karjeru un paralēli darbojās tolaik jaunu ideju pilnajā “Dienas Lapā”. 19. gadsimta 80.–90. gados šis laikraksts Raiņa, Stučkas, Aspazijas un literatūrkritiķa Jaņa Jansona-Brauna ietekmē patiesi sapurināja latviešu sabiedrību. Pat neatkarīgajā Latvijā tika atzīts, ka tas bijis “Stučkas dzīves jaukākais cēliens”. Šajā laikā viņš apprec arī Raiņa māsu Doru Pliekšāni – pirmo latviešu studenti un vienu no sieviešu līdztiesības rosinātājām latviešu sabiedrībā. Bērni šajā laulībā gan neradās. “Viņš arī bija liela stila sabiedrisks cilvēks, kas toreiz, kad bija “Dienas Lapas” redaktors, pulcēja savos salonos visu progresīvo jeb jaunā virziena latviešu sabiedrību. Atklāts, sirsnīgs, visiem izpalīdzīgs un pie­ejams,” 1932. gadā atcerējās Raiņa dzīvesbiedre Aspazija.Taču “Dienas Lapas” periodā abu draugu starpā iezagās nenovīdība un naids. Stučka pinis intrigas, lai atgūtu laikraksta redaktora vietu. 1895. gadā tas izdevies, nobīdot malā Raini. Pēdējais viņu dusmās nosaucis par “veikala sociālistu” un vairs nesniedzis roku, vēlāk vēstulēs saucis par Resno. Tajā laikā Rainis bija vēl radikālāks par Stučku."
Sprūda, Viesturs. "Sarkanais ķēniņš" Pēteris Stučka. Latvijas Avīze. 6.02.2019.

"13.4.12.
Es visus gadus kopš lielā lūzuma, pirmās lielās ilūzijas par Resno* un draugiem, par partiju 1895. g. domāju, ka man stāv priekšā liela cīņa pret šiem pretniekiem. Es savā ziņā gatavojos uz šo cīņu, es pārmainīju savus ieročus, es pārcēlu visu uz citu lauku, kurš šiem pretniekiem nepieejams, - uz literatūru un dzeju. Vispirms tulkoju, kur man mazāk varēja pieķerties tad, kad "Fausta" tulkojums bij nosaukts par "F." pulgojumu, bet citi atzina, nācu klajā arī ar savu dzeju. Tad jau es zināju, ka šī cīņa tapusi man vieglāka, ka ir man ieroči, bet cīņa pret šiem vienmēr paliks kā galvenais. Mēģināju līgt ar Resno, ar Jansonu, bet nekad nekas neiznāca. 1905. no jauna pretības tapa asākas. Jans. un citi mani taisni nobīdīja pie malas. Es domāju, J[ansons] galvenais, bet varbūt jau toreiz bija jauni pretinieki, kurus es neapjaušu. Kad bij J. H. pirms man ar pretnieku, tad par draugu, kad izrādījās Skalbe un Akuraters, un citi savienībnieki par nespējīgiem, tad es vienmēr vēl domāju, ka lielākais pretnieks no visiem ir Resnais, J[ansona] uzbrukumi "U. un N.", un I. tāpat to apstiprināja. Kad nupat bij Asp[azijas], "Dz[imtenes] V[ēstneša]" lieta, arī tad es domāju, ka tā nāk no Resnā, marksistu pulciņš likās man viņa vadībā. Tikai nu, kad Roberts nāk pret mani, es nojaušu, ka esmu aizmirsis apskatīties pēc citiem pretniekiem, ka ar laiku izauguši citi jauni vēl niknāki pretnieki, kuri mani nemaz nesaprot tāluma pēc. Tā "Jāzepam" izzuda pretnieki un atriebība. Uz citu jāvērš uzvara."
*Resnais - Pētera Stučkas iesauka.
Rainis. Dienasgrāmata. http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Rainis/Dienasgr/1906-1920/1912.html

Affinities

Dora Stučka - Wife
Henriete Dermane - Like-minded
Janis Jansons - Like-minded
Paula Balode - Relative
Pauls Dauge - Friend
Rainis - Brother-in-law

Pseudonym

Veterāns

Education

mācījiesKokneses pagastskolā

1879–1883
mācījiesRīgas pilsētas ģimnāzijā

1884–1888
studējisPēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē

Working place

18.10.1888–16.12.1891
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Rīga
Redaktors

28.12.1895–03.03.1896
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Rīga
Atbildīgā redaktora vietā izdevējs Pēteris Stučka, vēlāk redaktors

Buried

01.1932
Maskavas Kremlis
Apglabāts Kremļa sienā.