Pauls Dauge

ĢIMENE

Dzimis skolotāja Jura Dauges ģimenē. Paula Dauges brālis – pedagogs Aleksandrs Dauge. Vecākais brālis – vācu firmas "Bādeles anilīna un sodas fabrika" filiāles vecākais grāmatvedis Emīls Dauge.

Brāļadēls Nikolajs Dauge – Konservatorijas pedagogs, klavieru klases vadītājs.

DARBA BIEDRI, DRAUGI UN PAZIŅAS

Jaunās strāvas laikā iepazinies ar Raini, abi kļuva draugi. Pauls Dauge uzmanīgi sekoja Raiņa darbībai un publicēja dažādus rakstus, sevišķi tuva viņam bija Raiņa filozofiskā dzeja.
Pēc aizbraukšanas uz Maskavu P. Dauge ar Raini personiski saticies tikai divas reizes – 1911. gada decembra beigās Šveicē un pāris stundas Rīgā 1921. gadā.

Draudzība ar Pēteri Stučku mūža garumā.

Berlīnē iepazīstas ar Augustu Bēbeli, vienu no Vācijas sociāldemokrātijas vadoņiem, studē K. Marksa un F. Engelsa, vācu filozofa autodidakta Jozefa Dīcgena darbus.

1904. gadā Šveicē iepazinies ar V. I. Ļeņinu, līdz 1922. gadam bijis viņa zobārsts.

DARBĪBA ZINĀTNĒ, PEDAGOĢIJĀ UN ZOBĀRSTNIECĪBĀ

1918–1931: veicis organizatorisku un zinātniski pedagoģisku darbu stomatoloģijā.
1922: pēc Paula Dauges iniciatīvas dibināts Maskavas Zobārstniecības institūts.
1923: pēc rosinājuma dibināts žurnāls Одонтология и стоматология.

KPFSR Tautas veselības aizsardzības komisariāta kolēģijas loceklis, no 1918. gada līdz 1929. gadam zobārstniecības nodaļas vadītājs.
Strādājis zinātnisku darbu Komunisma akadēmijā un ZA Filozofijas un vēstures institūtā.

Publicējis vairākus zinātniski pētnieciskus darbus sociālās medicīnas nozarē, stomatoloģijā, zobārstniecībā u.t.t. Par zinātniskajiem darbiem Daugem 1935. gadā piešķirts medicīnas zinātņu doktora grāds.

Medicīnas jomā ievērojamākais ir viņa darbs "Padomju stomatoloģijas sociālie pamati" (1933).

IZDEVĒJDARBĪBA UN NELEGĀLĀS LITERATŪRAS IZPLATĪŠANA

19. gadsimta 90. gados izplatījis aizliegtu literatūru.
1893. gadā nelegāli ievedis no Berlīnes Latvijā sociāldemokrātisku literatūru.

1906. gadā Maskavā nodibinājis izdevniecību marksistiskas un filozofiskas literatūras izdošanai latviešu un krievu valodās. Tā kā ieņēmumi nesedza apgāda izdevumus, uzturēšanai ieguldījis savus zobārsta praksē nopelnītos līdzekļus.
Pauls Dauge sagatavojis tulkojumus, rediģējis apgādā iesniegtos manuskriptus, lasījis korektūras, par krievu literatūras tulkiem tika piesaistīti līdzstrādnieki I. Skvorcovs–Stepanovs, V. Bazarevs.
Laidis klajā 10 grāmatas latviešu valodā. Izdoto grāmatu klāsta galvenajā vietā – vācu filozofa materiālista J. Dīcgena darbi, apgādājis arī citu sociālistu (H. Rolandes–Holstas, J.Millera–Liēra, E. Untermana u.c.) sacerējumus. Savus izdevumus Dauge nodeva KSDSP Maskavas apgabala komitejai bezmaksas izplatīšanai Maskavas strādnieku organizācijās.
Apgāda darbu divreiz pārtrauca policijas iejaukšanās: 1908. gadā noliktavā tika atrasti aizliegti izdevumi, apgāds uz laiku pārtrauca darbu, taču vēlāk to atjaunoja. 1912. gadā Pauls Dauge tiesāts par aizliegtu grāmatu izplatīšanu.
1913. gadā apgāda darbību spiests pārtraukt.

RAIŅA DRAUGS, BIOGRĀFS UN TULKOTĀJS

Viens no tuvākajiem Raiņa draugiem. Savu literatūrpētniecisko interešu lokā kopš jaunības izvirzījis Raiņa daiļradi un viņa personību.

1912: Rainim veltīta pirmā plašākā Dauges brošūra, apcerējums "Dzīves apnikums un dzīves prieks", kurā risināti filozofiska un ētiska rakstura jautājumi.

Raksti par Raini
Latviešu literatūras vēsturē Dauges lielākais ieguldījums ir raksti par Raini. Sevišķi tuva Paulam Daugem bija Raiņa filozofiskā dzeja, īpaši krājums "Gals un sākums" (1912), filozofiski plašā izvērsumā to analizējis rakstā "Prātnieciskais un intuitīvais elements Raiņa "Galā un sākumā"" (laikrakstā "Jaunās Pēterpils Avīzes", 1916)

1920: monogrāfija "Ян Райнис. Певец борьбы, солнца и любви" ("J. Rainis. Cīņas, saules un mīlestības dziesminieks", Maskavā). Monogrāfijā ietverts 71 Raiņa dzejoļu atdzejojums, 12 no tiem – no krājuma "Gals un sākums".

Atmiņas un sarakste
Publicējis rakstu "Par to, kas daudziem nezināms" ("Celtne", 1935, 10-12) – atmiņas par Raini un dzejnieka vēstuļu fragmentus.
Dauge vēstulēs dzejniekam izteica savas domas par viņa darbiem ("Raiņa un P. Dauges sarakste" publicēta "Raiņa gadagrāmatā", 1976-77).

Raiņa daiļrades popularizēšana
1915: bija iecerējis popularizēt latviešu dzejnieku ārzemju presē Raiņa 50 gadu jubilejas sakarā. Bija sagatavojis atsevišķu apceri vācu valodā par Raini. Pārdesmit Raiņa dzejoļus Dauge bija tulkojis vāciski.
Publicēts tikai viens Dauges tulkojums vācu valodā – Die Verlorene Sohn – "Pazudušais dēls" Berner Tagewacht 1915. gada 11. septembra numurā.
Šajā numurā publicēts arī raksts "J. Rainis – latviešu strādnieku šķiras dzejnieks", kam maldīgi piedēvēta Paula Dauges autorība. Kā norāda literatūrvēsturnieks Jānis Zālītis, īstais raksta autors F. Cielēns.
1916: aktīvi iesaistās M. Gorkija un V. Brjusova atbalstītā latviešu literatūras krājuma "Сборник латышской литературы" sagatavošanā, sekodams Raiņa darbu atlasei un tulkošanai. Organizējis Raiņa dzejai veltītus vakarus.
1935. gadā Maskavā un Ļeņingradā krieviski iznāca Raiņa darbu izlase Paula Dauges redakcijā un ar viņa priekšvārdu.

APCERĒJUMI UN PUBLIKĀCIJAS

Ap 250 publikāciju autors. Rakstījis par skolu, pedagoģijas, ētikas, filozofijas, politikas, stomatoloģijas u.c. jautājumiem.

Pirmā publikācija – raksts "Gaisa labuma nosvērējs" laikrakstā "Dienas Lapa" 1890.7.V.

Politika, vēsture, ētika
Būdams Vācijā, sūtījis rakstus laikrakstam "Dienas Lapa" par vācu sociāldemokrātu darbību. Publicējis brošūru "Dzīves apnikums un dzīves prieks" (1912), kurā risinājis ētikas jautājumus, arī par pašnāvības sociālajiem un psiholoģiskajiem cēloņiem.
Pievērsies arī vēsturisku notikumu pētīšanai rakstā "Par "Jaunās strāvas" laikmetu Latvijā" (periodikā 1946), grāmatās "1905.–1907.gada revolūcija Latvijā" (1949) un "P. Stučkas dzīve un darbs" (1958), ko publicēšanai sagatavojis J. Vilks.

Jozefa Dīckena teorijai veltītas apceres
Vairākiem vācu marksista Jozefam Dīckenam krievu valodā pirmoreiz publicētajiem darbiem sarakstījis priekšvārdus, kuros atzinīgi vērtējis J. Dīcgena mācību, īpaši izziņas teoriju. Pauls Dauge pēc daudziem gadiem vēl pievērsies J. Dīcgenam grāmatā "И. Дицген" (Maskavā 1934. gadā).
Publicējis filozofiskus rakstus arī latviešu valodā – "Jāzepa Dīcgena dzīve un darbība" ("Domas", 1912, 12), "Filozofija un dzīve" (turpat, 1913, 1-2) u.c.

Memuārliteratūra
Pauls Dauge publicējis atmiņas par laikabiedriem J. Jansonu-Braunu, V. I. Ļeņinu, F. Roziņu-Āzi, P. Stučku, E. Veidenbaumu.

ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI

Tulkojis latviešu valodā Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa darbus.

Krieviski tulkojis Josifa Dīcgena darbus.

PAULA DAUGES PIEMIŅAS SAGLABĀŠANA

No 1928. līdz 1937. gadam Paula Dauges vārdu nesa Valsts zobārstniecības institūts Maskavā (vēlāk Valsts stomatoloģijas un odontoloģijas institūts), kuru Dauge dibināja 1922. gadā.
1969. gadā Paula Dauges vārdā tika nosaukta Rīgas 1. medicīnas skola un iela Rīgā (1977–1991).

Paula Dauges vārdā bijis nosaukts arī okeāna kuģis.

1984. gada 28. novembrī Rīgas Medicīnas institūta Stomatoloģijas klīnikas auditorijā tika atklāta Paula Dauges portretskulptūra (tēlniece A. Neretniece).

"Pauls Dauge neaprobežojās ar praktisku organizatorisku darbu vien. Viņš ir vispusīgs zinātnieks, kas darbojās gan medicīnas, gan arī vēstures, filozofijas, ētikas un literatūrzinātnes laukā. Viņš ir viens no pirmajiem latviešu zinātniekiem, kas pēta Latvijas revolucionārās kustības un filozofiskās domas vēsturi. Viņš ir viens no pirmajiem Raiņa literārā mantojuma pētītājiem un apgaismotājiem. Daudzus darbus P. Dauge uzrakstīja arī filozofijā."

Pēteris Laizāns

"Vērtīgs, savdabīgs un tikai P. Daugem iespējams ir viņa sniegtais sarežģītās un dziļās J. Raiņa personības un dzejas skaidrojums. Viņš bija tuvs dzejnieka draugs jau no Jaunās Strāvas laikiem... Draudzību viņi saglabā visu mūžu. Turpmākajos gados, bieži dzīvodami tālu viens no otra, viņi apmainījās vēstulēm... Tajās vaļsirdīgi, ar lielu uzticību un cieņu skarti daudzi literāri un filozofiski jautājumi. Vēstules liecina, cik dziļa un cildena bija lielo personību draudzība, kā arī par to, ka P. Dauge bija viens no Raiņa tuvākiem cilvēkiem, kam dzejnieks uzticēja savas visdziļākās pārdomas, sāpes un šaubas."

Elza Knope

"Viens no būtiskākajiem P. Dauges publicētajiem rakstiem par Raini ir "Prātnieciskais un intuitīvais elements Raiņa "Galā un sākumā". Dzejoļu krājuma analīzē P. Dauge kā raksturīgākās iezīmes uzsver domu un jūtu dziļo sakausējumu, attīstības ideju, ietiekšanos cilvēka dvēseles vissīkākajās vibrācijās un mākslinieka spēju tās izteikt un atveidot, dzejnieka cieņu pret sevi un apkārtējo pasauli, viņa augsti vērtēto indivīda lomu sabiedrībā. [..] Visam P. Dauges rakstam cauri aužas pārliecība, ka "Gals un sākums" jaunā pakāpē pauž to pašu agrāk proponēto sabiedrisko un estētisko ideālu, apliecina domu par jaunas – pilnīgākas sabiedriskās iekārtas nepieciešamību, auna, garīgi bagātāka, dvēselē dziļāka cilvēka veidošanos [..]."

Jānis Zālītis. "Drauga spriedums par "Galu un sākumu"": Rainis un Pauls Dauge. "Gals un sākums": 21. gadsimta sākuma skats. Rīga: LU LFMI, 2017, 109.–110. lpp.

"P. Dauge ir pirmais Raiņa biogrāfs, jaunrades pētnieks un jutīgs vērtētājs, kuram dzejnieks pilnībā uzticējās (par to liecina abu sarakste). P. Dauge saskata dzejoļu krājuma "Gals un sākums" filozofiskumu, kā arī novērtē Raiņa Spīdolas tēmu un tēlu kā latviešiem pilnīgi jaunu, sarežģītu un daudzplākšņainu garīgās attīstības simbolu, kur nacionālais savijas ar patības un cilvēces raksturojumu, tomēr nespēj pieņemt Raiņa pozīciju par patstāvīgas latviešu valsts izveidi kā šī simbola iemiesojumu un tautas mūžīguma galveno nosacījumu."

Ella Buceniece. Pauls Dauge (1869–1946). Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva – 20. gs. sākums. Antoloģija. II sējums. Rīga: Raka, 2006. 120. lpp.

"P. Dauges teorētiskais mantojums ir ievērojams, neviendabīgs un ideju kontekstā Latvijā arī atšķirīgs. Turklāt tas nav sistematizēts, nav izvērtēts un pētīts kopumā, jo P. Dauges raksti nav sakopoti atsevišķā izdevumā, bet ir izkaisīti 20. gadsimta sākuma daudzskaitlīgajos preses izdevumos gan Latvijā, gan Krievijā, gan arī Vācijā. Nedaudzajos pētījumos par viņu līdz šim ir ticis akcentēts galvenokārt teorētiski virspusīgākais un it kā komentārus nepaģērošais uzskats, kas atbilst nostādnei – marksists, boļševiks. [..]
Nenoliedzami, marksistiskā pareizrakstība un frazeoloģija parādās vairākus P. Dauges darbos – "Šķiru cīņa un viņas vadība", "Filozofija un taktika", "Latvija no 1918. līdz 1940. gadam", "Priekšlasījumi par dialektisko materiālismu", "P. Stučkas dzīve un darbs". Taču pat šajos darbos dominē nevis marksistiskās ideoloģijas apoloģiskais stils, bet gan analītiski socioloģiskā, kultūrvēsturiskā un humānistiski ētiskā pieeja. [..] P. Dauge cilvēku stāda augstāk par ideju, to apliecina [..] P. Stučkas un P. Dauges sarakste: P. Stučka norāda P. Daugem uz viņa marksistiskās pareizrakstības kļūdām, bet P. Dauge to it kā neņem vērā, jo viņš raksta draugam, ar kuru grib dalīties "sirsnībā". [..] Savas domas pilnīgāko līdzskanējumu P. Dauge rod nevis marksisma klasiķu, bet gan "nepatentētā" filozofa J. Dīcgena darbos, kurš mēģina filozofēt "iz dzīves", nevis dzīvi pakļaut teorijai. P. Dauge ir spilgtākais eiropeiskā pozitīvisma filozofijas pārstāvis Latvijā. [..]
Nenoliedzami, P. Dauge ir bijis taisna un cilvēciski godprātīga personība, bet tieši šī taisnā stāja un nemainīgums pret vienreiz izraudzītu ceļu noved viņu teorētiskā utopijā un reālā antiutopijā. Reālists P. Dauge maldījās smagāk nekā sapņotājs Rainis, bet nebija tik nešaubīgs kā viņa otrais draugs – P. Stučka."

Ella Buceniece. Pauls Dauge (1869–1946). Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva – 20. gs. sākums. Antoloģija. II sējums. Rīga: Raka, 2006. 117.–120. lpp.

P-ge, Ge, Piks, Tievais

Saukas pagastskola
Sauka
Mācījies pie tēva Saukas pagastskolā.

1885
Rīgas Pilsētas reālskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu.

1885–1888
Irlavas skolotāju seminārs
Bētiņa iela
Mācījies Irlavas skolotāju seminārā (nav beidzis).

1888
Ieguvis skolotāja tiesības eksternā.

1893
Berlīne
No 1893. gada mācījies Berlīnē Zobārstniecības institūtā.

1894
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējis Tērbatas universitātē.

1895
Sanktpēterburga
Studējis I. Kovartska Zobārstniecības skolā Pēterburgā. Vēlāk nokārtojis pārbaudījumus Maskavas Universitātē.

1895–1897
Maskava
Studējis Maskavas zobārstniecības institūtā. Paralēli studijām apgūst Rietumeiropas filozofijas vēsturi.

1934
Medicīnas zinātņu doktors

Maskava
19. un 20. gadsimta mijā darbojies Maskavas latviešu studentu marksistiskajā pulciņā, uzturējis sakarus ar latviešu sociāldemokrātiem Maskavā.Ar marksisma propagandai veltītiem referātiem uzstājies Maskavas Latviešu savstarpējās palīdzības biedrībā.

1903
Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (1898—1917)
KSDSP biedrsDarbodamies Maskavā, pēc KSDSP II kongresa pieslienas boļševikiem. Ir viens no LSDSP dibinātājiem.

1903–1907
Maskava
Strādā kā KSDSP Maskavas Komitejas literārās lektoru grupas loceklis, laikraksta "Svetoč" līdzstrādnieks

1915–1917
Maskava
Kopš 1915. gada Maskavas Latviešu bēgļu palīdzības komitejas Kultūras biroja priekšsēdētāja vietnieks, 1916.–1917. gadā – tā priekšsēdētājs. Kultūras biroja uzdevumā Maskavā un Pēterburgā lasa leksijas latviešu strēlniekiem u.c.

10.1917
1917. gada oktobrī ievēlēts par Kurzemes Pagaidu Zemes Padomes Izpildu komitejas priekšsēdētāju.

1922
Maskava
1922. gadā Pauls Dauge nodibināja Maskavas zobārstniecības institūtu (vēlāk Valsts stomatoloģijas un odontoloģijas institūts), kas no 1928. līdz 1937. gadam saucās viņa vārdā.

1929
Par nopelniem stomatoloģijā 1929. gadā ievēlēts par Starptautiskās zobārstniecības akadēmijas (Vašingtona) locekli.

1931
Par nopelniem stomatoloģijā 1931. gadā ievēlēts par Vīnes Zobārstu biedrības goda locekli.

1888–1893
Saukas pagastskola
Sauka
Skolotājs.Kopš 1888. gada rudens Ķesterskola no Jura Dauges patiesībā pāriet Paula Dauges rokās, lai gan oficiāli Pauls ir tikai palīgskolotājs.

1897–1917
Maskava
Zobārsts, pilsētas centrā atvēris privātu zobārstniecības kabinetu.

1906–1913
Maskava
Apgāda vadītājs Maskavā

1918–1929
KPFSR Tautas veselības aizsardzības komisariāta (Наркомздрав РСФСР) kolēģijas loceklis, zobārstniecības nodaļas vadītājs. Reformēja zobārstniecības sistēmu valstī, nodrošinot vairāk aptverošu veselības aprūpi. Dauges darbība tolaik guvusi arī starptautisku ievērību.

1922–1924
Maskava
Vadījis Rietumtautu komunistiskās universitātes latviešu sektoru.

1923–1931
Maskava
Pēc Dauges rosinājuma dibināts žurnāls Одонтология и стоматология (1923, vēlākais nosaukums "Stomatoloģija"). Līdz 1931. gadam žurnāla galvenais redaktors.

1928–1933
Maskava
PSRS Valsts Odontoloģijas un Stomatoloģijas institūta profesors

1945–1946
LKP CK Partijas vēstures institūts
Rīga
LKP CK Partijas vēstures institūta līdzstrādnieks

1895–1945
Maskava
Pēc zobārstniecības studijām Berlīnē un Pēterburgā Dauge 1895. gadā apmetās Maskavā. Šeit ar nelieliem pārtraukumiem dzīvo līdz pat 1945. gadam.

1945
Latvija
No 1945. gada dzīvo Latvijā.

1946
Vīlandes iela 10, Rīga
Paula Dauges pēdējā dzīvesvieta

1912
1912. gadā Pauls Dauge tiesāts par aizliegtu grāmatu izplatīšanu.

1937–04.1939
Cietis Staļina represijās (1937. gadā arestēts, 1938. 29.IX nošaujamo personu sarakstā; atbrīvots 1939. gada aprīlī).

1972
Sauka
1972. gadā pie Saukas skolas tika atklāts memoriāls ansamblis ar Paula Dauges bisti centrā (tēlniece Inese Krūmiņa, arhitekts Uldis Berķis). Tas atrodas vecās skolas vietā, kurā 1869. gada 22. augustā dzimis Pauls Dauge un kura nodega trīs gadus vēlāk.

1979
Vīlandes iela 10, Rīga
1979. gadā pie Paula Dauges pēdējās dzīvesvietas – ēkas Vīlandes ielā 10 tika piestiprināta piemiņas plāksne.

Raiņa kapi

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1945