Sarakstījis mācību grāmatas "Zvaigžņu jeb debess mācība" (1865) un "Stāsti par ticības izskaidrošanu jeb reformacioni" (1869).
Pārtulkojis vairākas grāmatas, kas piederēja pie populārākās 19. gs. lasāmvielas, G. Nīrica stāsts "Belizars, Rītaromnieku karavadons jeb īstena sievas mīlestība un uzticība" (1858), V. O. Horna "Jaifnais skolmeistars un viņa Rozāte" (1863) un citas. Galvenais sižeta virzītājs spēks te ir mīlestība, "Belizara" pievilcību rada arī eksotiskā vide un tālais vēstures laikmets Konstantinopolē 6. gadsimtā, ķeizara Justiniāna valdīšanas laiks. Belizars ir reāla vēsturiska persona. Arī šie stāsti atkārtoti izdoti.
1855: Pirmā publikācija – dzejolis "Rudens dziesma" laikrakstā "Latviešu Avīzes" 20.X.
"Rudens–dziesma.
Jau kokiem augļi noņemti,
Jau lapas vējš sāk projām nīdēt,
Jau vis lauki nopļauti,
Jau rudens saulīte sāk spīdēt.
2.
Nu stārtks un cīruls kopā sāk
Ar bezdelīgām projām doties;
Jau lops no lauka stallī nāk.
Jo ledus jau uz pļavām radies.
3.
Bij kāda silta dieniņa
Un skaties vēl, vai namanīsi
Jel puķi kādu lejiņā,
Nes mājā to, ja aradīsi.
4.
Drīz celsies balti mākoņi,
Un auksta vētra ziemu nesīs.
Sāks aizsalt drīz jau strautiņi,
Un sniegs drīz zaļumus apsēdīs.
5.
Ikkatris prātīgs labi zin,
Sev priekus ņemt, tiek garām skejot;
Kas nāk, to ņem, un ar piemin,
Ka puķes tik var plūkt tām zeļot.
6.
Tie koki, kam vējš purina
Vēl zaļas lapas galotnītēs,
Uz celiņu šie birdina
Nu savas dzeltnas cepurītes.
7.
Tak tīri pliks vēl rudens nav,
Tam vēl ir savi glītumiņi,
Tur plakta laukā skaties, rau
Tur ir, lai ar' ne zaļumiņi.
8.
Pie rudens saules pakalna,
Vai redz ar arklu zemnieciņu,
Ka viņš tur balta smiltaina
Vēl uzsvilp savu meldutiņu.
9.
Un pakaļ viņam vārna brēc,
Un vagad galā purinājās;
Un bērais arklu velk ka krāc,
Lai gan ar grūts, tak nenostājās.
10.
Ak daba tu, cik jauka vēl
Ir nāves drēbēs uzskatāma;
Lai tava šķiršan' mums gan žēl,–
Tak tu ej oriekus atstādama.
11.
Ik lapiņa, kas zemē birst,
Un puķe galvu bokārdama
Vēl saka: "lai ar' nu jāmirst,
Tak prieks ir atkal uzcelšana.""