Pēteris Ramizars
25.12.1886 – 25.05.1985
Pēteris Ramizars (arī Pēteris Ozoliņš, 1886–1985) – rakstnieks. Beidzis Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Baltu valodu nodaļu (1939). Strādājis par skolotāju Rīgas skolās (1922–1957). Bijis viens no tuvākajiem valodnieka profesora Jāņa Endzelīna līdzstrādniekiem un Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Valodniecības nodaļas sekretārs (1935, 1938–1942), publicējis rakstus par valodas prakses jautājumiem, iznākusi viņa grāmata “Valodas prakses jautājumi” (1935) ar Jāņa Endzelīna priekšvārdu.
Rakstniecībai pievērsies 20. gadsimta sākumā, literārā darbība aptver liriku, satīrisko dzeju un prozu, kā arī rakstus par literatūru, atmiņu tēlojumus par rakstniekiem laikabiedriem Jāni Ezeriņu un Leonu Paegli, par Valmieras skolotāju semināru. Satīriskos sacerējumus parakstījis ar pseidonīmiem Ra-Miza, Zibeņu Fricis un citiem, neliela daļa no tiem apkopota grāmatā “Skābi pilieni” (1922) un izlasē “Rīta zvaigzne” (1978), kur ietvertas arī atmiņas.